Iemācies domāt kā Šerloks Holmss! 11 soļi, kā uzlabot prātu un intuīciju

Holmss teica aptuveni tā: "Bija vienkāršāk to zināt, nekā izskaidrot, kā es to zinu." Daudzi no tiem, kuri sevi uzskata par racionāli domājošiem, intuīcijā balstītus spriedumus noraida kā neuzticamus, un tas, ka gadsimtiem ilgi intuīcija tika "piekabināta" pārdabiskajam (orākuli, pareģi, raganas, burvji utt.), šo uzskatu tikai vairo. Žēl, protams, ka šarlatāni ir pabojājuši intuīcijas labo slavu, tomēr tās likumīgo vietu domāšanas un lēmumpieņemšanas procesā noliegt nevar – pie nosacījuma, ka tā tiek līdzsvarota ar faktiem un pierādījumiem.

Uzskati savu intuīciju par "izglītotu konsultantu" un ļauj, lai pieredze un pieradums dod zīmes! Kā teica pats Šerloks: "Ilgais pieradums ļauj domu vilcienam caur manu prātu kustēties tik aši, ka es nonāku pie secinājuma, pat neapzinoties starpsoļus."

Atceries arī, ka visvienkāršāk ir piemuļķot pašam sevi. Tāpēc nekad neizvirzi nepamatotus apvainojumus vai izvedumus, pirms nonāc pie galīgā secinājuma. Tas attiecas uz jebkuru dzīves jomu.

Ir pilnīgi iespējams izskaitļot cilvēka jūtas, noteikt, vai viņš melo, ko noklusē utt., vienkārši rūpīgāk pavērojot. Tev palīdzēs:

Vienkārši vēro viņu ikdienas gaitas, uztver to kā rotaļu – sacenties pats ar sevi cilvēka nākamā soļa vai žesta uzminēšanā. Tas ir jautri!

Viena no Holmsa raksturīgākajām iezīmēm bija spēja pamanīt to, kas citu acīm paslīdēja garām. Viņš nereti apgalvoja kaut ko līdzīgu: "Jūs skatāties, bet nevērojat. Tur ir liela atšķirība!" Tur nav nekādas maģijas vai triku – vienkārši jātrenējas pamanīt to, ko cilvēki steigā vai panikā neuztver sīkās detaļās.

Kas ir galvenais labam vērotājam? Nezaudēt galvu un domāt skaidri saspringtās situācijās. Neaprobežojies ar trim visbiežāk lietotajām maņām – redzi, ožu un dzirdi. Tieši tāpēc, ka lietojam tās visbiežāk, mēs tās uztveram kā pašsaprotamas un izdarām (kļūdainus) pieņēmumus par to, ko šīs maņas uztvērušas.

Ievēro pareizās detaļas, ko citi palaiduši garām, esi apķērīgāks! Ne jau visām redzamajām detaļām ir būtiska loma. Kā saka Holmss: "Detektīvu mākslā vissvarīgākais ir daudzu faktu vidū spēt atšķirt nejaušos no svarīgajiem." Un – "sīkumi mūždien izrādās visbūtiskākie".

Risini bilžu mīklas – "atrodi 10 atšķirības", "atrodi paslēpto vārdu / tēlu" un tamlīdzīgas. Ieradini sevi nekrist stresā un atrast atrisinājumu arvien ātrāk.

Parotaļājies ar savu atmiņu, cenšoties atcerēties, piemēram vecmāmiņas māju. Cik pakāpienu kāpnēm? No kāda materiāla sēta un cik augsta? Kādā krāsā ir dīvānspilveni? Nākamajā apciemojuma reizē pārbaudi, vai esi atminējies pareizi.

Mēs nereti pat nenoklausāmies atbildes uz saviem jautājumiem – varbūt esam noguruši, aizņemti steidzīgi, varbūt mums šķiet, ka šīs atbildes jau tāpat ir zināmas. Cilvēki, kuri visos sīkumos atceras mūsu teikto, šķiet īsti brīnumdari! Bet viss noslēpums ir uzmanīgi klausīties, izturēties ar cieņu un, protams, laba atmiņa. Atšķirībā no slikta klausītāja labs klausītājs pamanīs ne tikai pateikto, bet arī noklusēto – parasti arī tā ir būtiska stāsta sastāvdaļa.

Holmss atzina, ka visiem izciliem noziedzniekiem piemīt sarežģīts, labi attīstīts prāts.
Nenoniecini informāciju, kas nākusi no vienkāršiem avotiem. Arī dzeltenā prese un tenku lapeles var daudz ko pastāstīt. Tādā veidā var iepazīt daudzu cilvēku motivāciju, jo cilvēki tiecas līdzināties tam, kas ir populārs. Nekļūsti par intelektuālu snobu – tā tu vari zaudēt pusi no reālās informācijas avotiem.

Citējot dižo detektīvu, teoretizēt pirms datu apkopošanas ir milzīga kļūda. Tikai nesaprātīgie pielāgo faktus teorijām, nevis teorijas faktiem.

Piemēram, tu pamani traipu uz drauga kreklu. Kas tas par traipu? Ēdiens? Loģika teiktu, ka viņš ir nevērīgs. Bet – tu skaidri zini, ka viņš ir tīrīgs un akurāts! Varbūt viņš šorīt steigā atstāja māju? Kāpēc gan? Uz sapulcēm viņš parasti ierodas laikus, jo ir taču kārtīgs... Varbūt aizgulējās? Tagad pajautā viņam pašam. Ja tev izrādīsies taisnība, varēsi uzjautrināties par reakciju!

Holmss lieliski prata secīgi atmest visu lieko, neloģisko, nepārbaudāmo un apšaubāmo, ļaujot dedukcijas metodei aizvest līdz vienīgajam ticamajam secinājumam. "Aizvāciet visus pārējos faktorus, un vienīgais atlikušais, visticamāk, būs patiesība," Šerloks apgalvoja.

Vienmēr izmaini teoriju, lai tā pakārtojas faktiem, nevis otrādi. Ja fakti rāda, ka kaut kāds elements teorijā vairs neturas, bez žēlastības atmet šo teorijas daļu, lai kā tu gribētu, ka teorija ir patiesa.

Padomā – kurš no tā iegūst? Nosaki motīvu: tā var būt alkatība, dusmas, greizsirdība. Paturi prātā arī pozitīvos motīvus – vēlmi aizsargāt savu reputāciju vai citu cilvēku, pārmērīgu dāsnumu utt.

Padomā – kā cilvēks to izdarīja? Kā briljanti tika ārā no lādītes bez mazākā trokšņa? Kā viņš varēja aizstumt seifu, ja to var paveikt tikai divatā? Kā ziņojums nonāca otra darbinieka zibatmiņā?
Secīgi aplūko "kas", "kad", "ko", "kur" un "kāpēc" faktus.

Dedukcijas metodei ir trīs daļas:
Skaties. Ko tu redzi – kas ir noticis?
Vēro. Ko savādu vai atšķirīgu tu ievēro? Traipu? Nobrāzumu?
Secini. Ko tas var nozīmēt?

Kā teica Holmss: "Jūs taču saprotat, ka burvju māksliniekam vairs neviens netic, kolīdz viņš ir izskaidrojis savu triku. Un, ja atklāšu jums pārāk daudz savas metodes nianšu, jūs nonāksiet pie slēdziena, ka es patiesībā esmu ļoti parasts cilvēks." Seko viņa piemēram un paturi savas intuitīvās un deduktīvās tehnikas pie sevis, necenties ar tām pārstiegt vai izklaidēt cilvēkus.

Vēl viens dižā detektīva vērojums – "nekas tā neizskaidro lietu, kā tās izklāstīšana citai personai". Atrodi kādu, kam pilnībā uzticies, un izmanto viņu kā savu spriedumu kļūdu testētāju.

Lai gan daudz kas tev var šķist skaidrs kā diena, izskats un acīm redzamais var būt maldinošs. Tāpēc Šerloks Holmss neizdarīja secinājumus tikai no acīm redzamā un ausīm dzirdamā, bet izskatīja daudzus un dažādus variantus. Viņš līdzsvaroja intuīciju ar loģiku, izdarīja secinājumus no detaļām un uzmanīgi klausījās, taču paturēja atvērtu iespēju, ka kaut kas vēl nav noskaidrots. "Dzīve ir neizmērojami dīvaināka par jebko, ko cilvēka prāts spēj radīt," viņš saka kādā stāstā.

Šerloks Holmss smagi strādāja, kad izmeklēja kādu lietu, taču viņš mīlēja arī paslaistīties pie kamīna. Dedukcija un intuīcijas izmantošana var paņemt pulka spēku, un atjaunošanās ir būtiska, lai saglabātu modrību, fokusu un uztveres asumu.