Taču ne jau viss ceļš bijis rozēm kaisīts, bija arī savainotas kājas, kad meitenes kāpa pirmajās puantēs, bija asaras, bija "negribu vairs baletu" laiki. Par spīti visam un visiem, tagad meitenes ar starojošām actiņām un patiesu prieku stāsta par baletu, tā aizkulisēm, par milzīgo darbu, ko ieguldījuši vecāki un pašas.
Uzreiz jāpaskaidro, ka stāsts nebūs par topošajām profesionālajām baleta dejotājām, kuras mācās speciālā skolā un dejai katru dienu velta vairākas stundas. Mūsu stāsta varones ir divas meitenes, draudzenes, kuras roku rokā bijušas kopā pie baleta stieņa kopš četru gadu vecuma, un balets viņām ir kā interešu izglītība, gluži kā citiem zīmēšana, sports vai rokdarbi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
