Greizie ieradumi: ko tu dari nepareizi jau no pamošanās brīža

Modinātāja atlikšana. Nekas nav tik patīkams, kā modinātājpulksteņa atlikšana un vēl pāris minūtes saldā miega. Tomēr, kā uzsver miega eksperts Timotijs Morhentālers, vairums šīs jomas lietpratēju uzskata, ka modinātāja atlikšana nav sevišķi laba doma. Kāpēc? Kad cilvēks atliek modinātāju, viņš atkal "iekrīt" dziļajā miegā – bet tas ir miega cikls, ko pavisam noteikti viņam neizdosies pabeigt (ja vien plānos nav visu darbu atlikšana).

E-pastu pārbaudīšana uzreiz pēc piecelšanās. Ja tu guli gluži tāpat kā liela daļa cilvēku, turot mobilo telefonu rokas stiepiena attālumā, ir pavisam vienkārši atmošanās procesa laikā paņemt telefonu un pārbaudīt jaunumus. Kā "Huffington post" skaidro grāmatas "Never Check Email in the Morning" autore Džūlija Morgensterna, ja tu sāc savu dienu šādā veidā, tu "nekad neatlabsi". "Uzaicinājumi, jaunumi, negaidīti pārsteigumi, atgādinājumi un citas problēmas ir nebeidzamas," viņa skaidro. Turklāt Morgensterna iesaka pat nogaidīt aptuveni stundu pēc mošanās, lai apskatītu jaunumus e-pasta kastītē. "Ir pavisam ļoti maz lietu, kas nevar pagaidīt kā minimums 59 minūtes," viņa piebilst.

Pošanās darbam un paralēlā kafijas malkošana. Ja esi viena no tiem, kas uzskata, ka neesi spējīga normāli funkcionēt pirms melnā enerģijas dzēriena pabaudīšanas, padomā vēlreiz. Neirozinātnes speciālists Stīvens Millers "Gastropod" komandai skaidro, ka vislabākais laiks kafijas dzeršanai ir ap pulksten 9.30 (jā rēķinam, ka esi cēlusies ap septiņiem). To viņš paskaidro ar faktu, ka kortizols jeb tā sauktais stresa hormons, kas regulē mūsu enerģijas līmeni, palēnām noplok no pulksten 8 līdz 9. Jāpiebilst, ka tas attiecas uz cilvēkiem, kuriem ir regulārs darba laiks (no pulksten 9 līdz 17) un ir iestrādāts konkrēts miega režīms.

Nepabrokastošana. Brokastīs ir ieteicams ēst galvenokārt ogļhidrātus un olbaltumvielas, mazāk taukus. Ogļhidrāti un olbaltumvielas iedarbina vielmaiņu pēc garās nakts pauzes un novada enerģiju uz muskuļiem un smadzenēm. Savā viedoklī reiz dalījusies arī uztura speciāliste Inga Pūce: "Ja cilvēks neēd brokastis, tad pēc kāda laika rodas izsalkums un tad visbiežāk darba vietā cilvēki izvēlas kaut ko ātri apēdamu – bulciņas, šokolādi un citus ne pārāk veselīgus ēdienus, lai "izvilktu" līdz pusdienām. Tā ātri ieviešas neveselīgas ēšanas ieradumi. Ir cilvēki, kuri neēd brokastis, jo viņi nejūt izsalkumu vai ļoti steidzas. Citi uzskata (taču kļūdaini), ka brokastu neēšana palīdzēs zaudēt lieko svaru. Patiesībā ir tieši otrādi – ir pierādīts, ka, neēdot brokastis, svaru zaudēt ir daudz grūtāk. Turklāt brokastu ēdāji nereti ir tie, kuriem nav liekā svara problēmas un viņi ir daudz labākā formā par tiem, kuri brokastis neēd!" Šeit vari iepazīties ar uztura speciālistes izvirzītajiem brokastošanas principiem. Pie reizes, iespējams, vērts iepazīties arī ēšanas grafiku jeb ko un kad ir jāēd, lai uzturs būtu līdzsvarots.

Aizkavēšanās un ne pārāk laicīga ierašanās darbā. Kāds pētījums apliecinājis diezgan loģisku teoriju. Priekšnieki patiesībā ļoti labi ievēro, kad ierodas viņa padotie. Ja būsi aizkavējusies, tu likumsakarīgi iekļūsi viņa "melnajā sarakstā". Un pat tas, ja tu paliksi ilgāk, nebūs būtiski.

Ieturēšanās pie darba galda. Pirmkārt, tas nav viens no patīkamākajiem ieradumiem – padomā par saviem kolēģiem. Otrkārt, kāda pētījuma rezultāti vēsta, ka laiks, ko tu pavadi kopā ar saviem kolēģiem, sagatavojot maltītes un ieturoties, pat var uzlabot tavas darba spēja. Treškārt, neliela galvas izvēdināšana un atraušanās no darbiem var palīdzēt ar pavisam jaunu sparu ķerties pie lielā darbu kalna.

Treniņa izlaišana. It īpaši tagad, kad katram no mums, šķiet, ir vismaz viena veselīga apņemšanās, ieplānotos treniņus izlaist nevajadzētu. Protams, daudz patīkamāk izklausās ierušināšanās dīvānā un absolūta nekā nedarīšana, tomēr fiziskās aktivitātes ir svarīgas. Kā uzsver "Business Insider" komanda, izkustēšanās var otrajā (vai pat vēl tālākā) plānā nolikt dažādas kaites (gan fiziskas, gan psiholoģiskas) un parūpēties par nevainojamu formu.

Pārāk vēlu pusdienu/vakariņu notiesāšana. Svarīgi saprast, ka pārāk vēla maltītes notiesāšana var ietekmēt tavu miegu. Protams, tas gan nenozīmē, ka populārais uzskats – ēst pēc sešiem nedrīkst – ir patiess. Kā "Rutks" iepriekš skaidrojusi uztura speciāliste Jeļena Pavlova – vakariņas jāietur ne vēlāk kā trīs stundas pirms gulētiešanas. "Ja cilvēks pie miera dodas ap pusnakti, tad mocīt sevi ar neēšanu nav saprātīgi. Organisms ar laiku pie tāda ēšanas režīma gan pierod un pēc pulksten 18 vakarā bada sajūtas nav, bet vai tas ir nepieciešams? Nekad neaizliedzu saviem pacientiem ēst pēc pulksten 18, jo tas nekādā veidā neapgrūtina svara samazināšanu," skaidroja Pavlova.

Raksta tapšanā izmantota informācija no "Business Insider", "Gastropod", "Huffington post".