<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@visualworld">Matt Palmer</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>
Cik gan bieži mēs nonākam situācijā, kad rodas sajūta – otram cilvēkam neinteresē vērtīgās un svarīgās lietas, viņš(-a) uz dzīvi skatās kaut kā plakani un mietpilsoniski, īsi sakot – "nevelk" līdz mūsu līmenim. Protams, gadās arī pilnīgi otrādi, bet šoreiz – par pirmo variantu. Vietne "Aum.news" raksta par sekām, ar ko jārēķinās, ja vēlies savā dzīvē piesaistīt partneri, kurš ir līmeni augstāk. Jo var gadīties, ka atnāk cilvēks, kurš pārāks par tevi! Izklausās pazīstami?

Esi gatavs atmest visas šaubas, bailes, ieradumus, domāšanas un uzvedības stereotipus, ja vēlies piesaistīt un noturēt partneri, kura apziņa ir augstākā līmenī nekā tev! Tāpēc, ka cilvēks, kurš līdz tikšanās brīdim kustējies pa dzīvi ar lielāku – "ietrenētu" ātrumu, tevis dēļ neapstāsies. Jā, viņš var piebremzēt uz laiciņu, taču nesabremzēsies pavisam, lai tev būtu komfortablāk ar visu to drazu, kas galvā.

Esi gatavs izjust neatbilstību

Attiecības pirmām kārtām ir kopīga radīšana un saplūsme, nevis pēcstundu nodarbība divnieku karaļu "pavilkšanai uz augšu". Jā, tas attiecas uz abiem partneriem.

Bet, kad viens no partneriem nespēj palielināt "ātrumu", tam, kurš visu laiku kustējies "ātrāk", nāksies vien doties tālāk. Viņš atrausies un aizlidos. Savukārt partneris, kurš izvēlējies savus paradumus un stereotipus, palaidīs garām iespēju sasniegt to, par ko sapņojis, kad ilgojies pēc augstāk attīstīta partnera.

Esi gatavs iztīrīt savas smadzenes no drazas

Un darīt to 24 stundas diennaktī. Cilvēks, kurš ir ticis attīstībā tālāk, to dara automātiski – identificē un "izsviež" no sevis drazas, un pat neiedomājas, ka tas varētu būt grūti. Jo šim cilvēkam dzīves jēga ir efektīvā attīstībā un pašizziņā.

Šajā gadījumā uz tāda cilvēka svaru kausiem gulēs vai nu virzība uz mērķi, vai nu sabremzēšanās, lai pārliecinātos, vai tavas smadzenes gadījumā nepamodīsies.

Atpaliekošais partneris zemapziņā lūdz "ātrajam" pastāvīgi sabremzēties: "Esmu tāds, kāds esmu. Man ir grūti. Esmu tā pieradis dzīvot. Attīsties pats, es attīstīšos pa savam. Man neizdodas. Nezinu, kāpēc, vienkārši nesanāk. Es aizmirstu. Vienkārši tādi ieradumi." Un tā tālāk.

Uz jebko no tā var atbildēt – nu, un kāpēc tad tu piesauci augsti attīstītu partneri?

Ja neesi gatavs atmest lieko un doties tālāk – atlaid to, kurš tevis dēļ bija gatavs sabremzēt! Jo, ja viņš palēninās tempu gadu, divus, trīs, tad pats vairs nebūs "ātrais". Kad tu prasi savam partnerim sabremzēties tevis dēļ, apzinies – jo ilgāk tu vilcinies un domā, jo ātrāk dziest dzirkstelīte "ātrajā", kurš aiz mīlestības pret tevi un dēļ ticības taviem spēkiem bija nolēmis palēnināties. Un drīz tu vairs nesaskatīsi viņā visu to, kā dēļ piesauci viņu savā dzīvē.

Uz "ātrā" svaru kausiem ir tāda pati atbildības daļa, jo viņam nākas izvēlēties starp iekšējo dzinuli virzīties uz pirmavotu (ātrāk un vieglāk) un tevi, kurš domā un gaida, kad gan pamodīsies vēlēšanās pilnveidoties?

Sak, pagaidi, tā pamodīsies, un es noteikti spēšu tevi panākt, atkārto "lēnais". Bet "ātrais" tikai nopūšas un jūt, ka dzirkstele izdeg. Viņš zina, ka iestāsies robeža, aiz kuras viņam nāksies pamest "lēno", jo vilkme pie pirmavota ir spēcīgāka. Tas ir būtiskākais, kas viņam ir. Partnera mīlestība ir ierobežota laikā, materiālās vērtības – arī, bet vilkme pie pirmavota – mūžīga.

Un "ātrais" izvēlēsies pirmavotu, kā jau allaž to darījis. Viņš atstās "lēno" un dosies tālāk. Jo savā ceļā viņš sastop daudzus "lēnos" un "nekustīgos", taču tas nav iemesls apstāties un klaigāt par to, kāds kļūs pats, ja palēninās savu gaitu.

Esi gatavs atmest paradumus un domāšanas klišejas.

Nemanipulē "ātro" ar tādām frāzēm, kā "ko vērts ir tas tavs augstais līmenis, ja reiz tu nevari manis dēļ piebremzēt." Vai – attīstīties pagaidām savā nodabā. Vai pagaidīt. Ko līdz tāds augsts līmenis, ja es tevi mīlu, bet tu vienalga aizej?!

Nemanipulē ar mīlestības vārdu, ja pats tās vārdā neesi spējīgs atmest savus stereotipus un ieradumus un sākt kustēties ātrāk, izvēloties mīlestību, nevis bailes. Jo augstas apziņas un atvērtas sirds cilvēks var ziedot tevis dēļ daudzus savas dzīves gadus, ticot un cerot, ka tu reiz pamodīsies.
Un pamodies tu vari ieraudzīt, ka dzirkstele ir nodzisusi. Visu, kas viņā bija, viņš ir atdevis tev. Un jūs, iespējams, esat samainījušies vietām...

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!