Foto: Shutterstock
Dusmu izrādīšana ar agresijas palīdzību – dabiska cilvēka reakcija kā atbilde uz kādiem nepatīkamiem apstākļiem. Taču, ja pieaugušais prot savaldīties, bērns vēl nav pieradis kontrolēt savas emocijas, un savu neapmierinātību izsaka spilgti un spontāni. Ko darīt?

Kas ir agresija? Kā "Parents" skaidro psiholoģe Jevgēņija Idzikovskaja, pastāv trīs galvenie agresijas izpaušanas mehānismi. Fiziskā – bērns kaujas, mētājas ar priekšmetiem, kož, skrāpē utt. Verbālā – rājas uz vecākiem, vēlas aizvainot otru ar vārdiem. Un trešā ir manipulējošā – situācija, kad bērns "uzstāda ultimātu": "izdari to, ko es vēlos, vai arī es sēdēšu un raudāšu". "Viennozīmīgi, agresija bērnam nāk no vecākiem, no viņu uzvedības," atzīst Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pedagoģijas nodaļas psiholoģijas profesore Lūcija Rutka, rakstā uzskaitot četrus galvenos agresijas izpausmes cēloņus.

Visbiežāk bērns nemaz neizprot savas reakcijas, tādēļ gudru vecāku uzdevums ir paskaidrot bērnam viņa sajūtas un iemācīt tās pareizi izpaust. Veidus, kā palīdzēt bērnam tikt galā ar dusmu lēkmēm, atradīsi šeit.

Tieši no pieaugušo reakcijas uz bērna dusmām būs atkarīga atvases turpmākā uzvedība agresijas brīžos. Ja mamma un tētis spēs pareizi reaģēt, bērnam veidosies pareizā attieksme attiecībā pret katru no emocijām, un pieaugušo dzīvē nebūs nekādu grūtību socializēšanās ziņā. Šeit atradīsi vecāku pieredzes stāstus par to, kā savaldīties un nekliegt uz bērnu.

Visos agresijas izpausmes variantos vēlams bērnam paskaidrot viņa jūtas. Viņš tās vienkārši var nesaprast, piemēram, ka bērns dusmojas uz mammu nevis tāpēc, ka viņa ir slikta, bet tāpēc, ka viņa nedod saldumus.

Foto: Shutterstock

Lūk, šeit trīs nepareizās reakcijas uz bērna agresiju:

  • Atbildēt ar savu agresiju. Bērns pilnībā ir atkarīgs no vecākiem, un viņš nav spējīgs nospraust savas robežas. Viņš zaudēs konfliktā, un bērnam būs liels diskomforts. Kā audzināt bērnu bez draudu izteikšanas, uzzini šeit.
  • Padoties. Tas grauj hierarhiju ģimenē un parāda neuzticamas uzvedības piemēru.
  • Ignorēt. Tādā gadījumā neatrisināta problēma kļūst par iemeslu turpmākām problēmām.

Trīs pareizās reakcijas uz bērna agresiju:

  • Fiziskas agresijas gadījumā bērns ir jāapstādina, jāparāda spēks. Piemēram, pilnībā pārtraucot viņa agresijas izpaušanu, stingri piespiežot sev klāt, un nogaidot, kamēr mazais nomierinās. Ar šādu rīcību ir jāparāda, ka pieaugušais par bērnu ir spēcīgāks, bet nekaujas. Te uzzini, cik izmaksā bērna pēršana.
  • Verbālās agresijas gadījumā, kad bērns uz vecākiem rājas, ir jāparāda stingra pozīcija un jāpiemēro tūlītējs sods. Vecākiem līdz bērnam ir jānodod vēstījums – "es esmu galvenais, neuzdrošinies ar mani tā runāt". Vecākiem jāpiemēro standarta sods, kāds ģimenē ir pieņemts, tikai atceries, ka tam jābūt pozitīvās disciplinēšanas sarakstos, nevis fiziskiem sodiem. Plašāk par to, kādas ir alternatīvas fiziskiem sodiem, informāciju atradīsi šeit.
  • Manipulatīvā agresija. Šādā gadījumā ir jāieņem stingra pozīcija un bērnam viss jāpaskaidro, taču bez viņa sodīšanas. Šim agresijas veidam sodiem nav nekādas jēgas, jo bērns vairumā gadījumu tā rīkojas, pašam nemaz to neapzinoties.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!