Mānīgā sevis ieprogrammēšana: populāri meli, kam naivi ticam  (1)

Kad tas notiks, es beidzot būšu laimīga. Cilvēki pārāk bieži mēdz uzskatīt, ka tad, kad viņi kaut ko sasniegs, uzreiz viss nokārtosies. Piemēram, ja es dabūšu paaugstinājumu, sakrāšu jaunai automašīnai, apprecēšos, es būšu laimīgāka. Bet, patiesību sakot, uz šo situāciju vajadzētu skatīties nedaudz citādāk. Šāda domāšana nedaudz notušē faktu, ka esi nelaimīga šobrīd. Iespējams, tu esi nelaimīgās attiecībās vai darbā, kas tev nepatīk. Kā labot esošo situāciju, negaidot uz labāku nākotni?

Es viņus izmainīšu, pat ja viņš to nevēlas. Mēs uzdodam jautājumus, cerot saņemt risinājumus, kas mums palīdzētu. Piemēram, kā panākt, ka vīrs vairāk mūs novērtētu? Tomēr, pirmkārt, nav vienas metodes, kas palīdzētu visiem, jo katra situācija ir citādāka un mēs varam tikai meklēt kaut ko kopīgu, cenšoties to pielāgot savai situācijai. Otrkārt, mēs nekad nespēsim izmainīt otru cilvēku, ja viņš to pats nevēlēsies. Protams, mēs varam mēģināt kaut kā pamudināt, darīt zināmu, ka vēlamies, lai viņš mainītos, tomēr izdarīt to viņa vietā mēs nevaram.

Es sākšu ar rītdienu. Ak, kā mēdzam sev svēti nosolīties, ka tieši rītdienas būs tās dienas, kad sāksim beidzot stingri turēties pie saviem vārdiem, uzsākot un arī nepametot iesākto. Piemēram, nereti gadās tā, ka, apēdot vienu kūciņu, ko biji tik ļoti nosolījusies neēst, ir sajūta, ka tāpat jau esi gana pārkāpusi likumus, tāpēc krīti grēkā un pieēdies tās uz nebēdu. Tomēr patiesībā ir tā, ka ar katru kumosiņu, ko būtu notiesājusi, tu pēc tam jutīsies vēl sliktāk. Šī "visu vai neko" domāšana ir diezgan izplatīta. Atceries, ka, lai uzsāktu kaut ko jaunu, nevajag gaidīt jaunu dienu, mēnesi vai gadu, sāc tagad!

Viņš to tā nedomāja. Dažkārt mēdzam dzīvot savā iedomu pasaulē, cerot, ka pasaule ir daudz labāka, nekā tā ir patiesībā. Ja, piemēram, tavs izredzētais pateica kādu skarbāku vārdu, tu centies sevi mierināt, ka "viņš noteikti tā nedomāja, viņam vienkārši bija slikta diena...". Tomēr šāda veida domāšana ne pie kā laba nenoved. Viņš taču to izdarīja un arī viņam pašam būtu jāattaisnojas, ne tā?

Tas nekad nenotiks ar mani. Godīgi sakot, dzīve ir pietiekami gara, lai varētu notikt daudz kas. Un, lai arī šāda tipa domāšana var mums palīdzēt saglabāt vēsu prātu, lieki neraizējoties par daudzām dzīves likstām, vajadzētu saprast, ka jebkas var notikt. Tie, kas šo pieņēmumu uzskata par teju kā likumu, bieži vien mēdz dzīvot daudz pārdrošāk, reāli riskējot ik dienas.

Nav svarīgi, ko es domāju, būtiski – ko es daru. Fakts – tu neuzklausi nevienu citu tik daudz, cik tu uzklausi sevi. Ja tu sev regulāri mēģini iestāstīt, ka nekad nesasniegsi iecerēto, nepārvāksies no dzīvokļa, kas tev šķiet par šauru, vai nepametīsi darbu, kas nepatīk, tad tie visi arī paliks vien par nepiepildītiem sapņiem. Šajā būtisku lomu spēlē pašvērtējums, tāpēc, iespējams, vērts pašpārliecinātības devu smelties no slavenu un daudz sasniegušu cilvēku zelta padomiem.

Es neko nevaru darīt lietas labā. Kāpēc censties? Iespaidojoties no šausminošām lietām, kas notiek pasaulē, cilvēki, acīmredzot, sāk justies bezspēcīgi. Tā rezultātā kā "epidēmija" sāk izplatīties uzskats, ka cilvēks neko nevar darīt lietas labā, un tas atspēlējās pat sīkākajos ikdienas notikumos. Pat tad, ja mūsu dzīvē viss, godīgi sakot, nav nemaz tik slikti, mēs vienalga ietērpjam sevi nelaimīgāko cilvēku kurpēs un ar šādu domāšanu dzīvojam. Tā vietā, lai mēs patiešām uzvestos adekvāti savām spējām, mēs ieviešam domāšanu, ka mums nav nekādas varas, bieži vien nolaižot rokas jau pie pirmajām grūtībām. Tā vietā, lai turpinātu izplatīt melīgas frāzes, ka neko nespējam padarīt, labāk rīkosimies.

Man jāatrod savs (viens) dzīves aicinājums. Sabiedrībā iesakņojies uzskats, ka jau pirmajos patstāvīgajos soļos savā dzīvē, ja ne pat ātrāk, cilvēkam ir jāzina, ko viņš vēlas darīt dzīvē – tas lielā mērā sākas jau ar vidusskolas pabeigšanu un lielo jautājumu – kas vēlos būt nākotnē? Nav nekāds noslēpums, ka bieži vien atrast šo virzienu un vienu konkrēto lietu, uz kuru koncentrēties atlikušo dzīvi, ir diezgan grūti. Taču, iespējams, nevajag to tik cītīgi meklēt, lai tikai ierāmētu kādā ilūziju kastē un visiem varētu pateikt: "Paskat, šis ir mans! Tā ir lieta, kas mani aizrauj!". Pastāv varbūtība, ka lietu, jomu vai nodarbi, kas būtu pārāka par citiem, ir grūti atrast tāpēc, ka tevi saista vairākas lietas, un tas nav nekas slikts. Varbūt ir vērts padomāt par kādu jomu, kas ļautu tev izpausties vairākos virzienos, strādājot ar vairāk nekā vienu savu kaislību.

Ar savu sapni nenopelnīsi. Taisnība, ka ne vienmēr visus savus sapņus sanāk veiksmīgi realizēt, tomēr tas nenozīmē, ka censties un mēģināt ir bezjēdzīgi. Gadījumā, ja mēģināju un tomēr šis sapnis nenesa cerētos augļus, neatmet savu sapni, bet centies to uzturēt vismaz kā otro nodarbošanos. Lai arī atalgojums spēlē zināmu lomu cilvēka dzīvē un bez pienācīgas samaksas par darbu cilvēks nevar izdzīvot, atceries, ka ir darbi, kuri sniedz cita veida "samaksu" – emocijās, laimē, gandarījumā. Spilgts piemērs ir Kristīne, par kuru stāstījām pavisam nesen. Viņa strādāja stabilā darbā, bet, kad radās iespēja pieņemt darbu jomā, par kuru viņa bija sapņojusi vienmēr, viņa daudz nedomājot, to pieņēma. "Tur ir tā atšķirība – tad, kad cilvēks nonāk tur, kur viņš ir ļoti vēlējies, atalgojums vairāk nespēlē galveno lomu," tā Kristīne. Ar Kristīnes stāstu iespējams iepazīties šeit.

Manai kaislībai jābūt manam darbam. Tava kaislība var būt tavs darbs, bet tam tā nav jābūt visos gadījumos. Tiesa, ir patīkami, ja vari nodarboties ar to, kas patiešām patīk. Tomēr bieži vien mēs aizmirstam vienu būtisku detaļu – visa dzīve negrozās tikai ap darbu. Ir taču tik daudz lietu, kas var dzīvē sagādāt prieku – ģimene, draugi, hobiji... Tomēr nešaubīgs paliek fakts, ka vienmēr nevaram paļauties uz citiem, lai veidotu savu laimes sajūtu. Ir arī pašai kaut kas lietas labā jādara. Arī tad, ja neesi izsapņojusi savu kvēlāko sapni un kļuvusi, piemēram, par gleznotāju, tas nebūt nenozīmē, ka par to jāaizmirst pilnībā. Atrodi laiku un pilnveidojies šajā jomā savā brīvajā laikā.

Raksta tapšanā izmantota informācija no "Psychologytoday", "Huffingtonpost", "BusinessInsider".