Ar Ingu mani iepazīstina kādas neauglības ārstēšanas klīnikas speciālisti, un sieviete labprāt piekrīt padalīties savā pieredzē, lai iedrošinātu citus pārus neatteikties no sava sapņa, rokas, kas dažbrīd nolaidušās, atkal pacelt augšā, kā spārnus pirms lidošanas, nebaidīties, ticēt un mīlēt. Kā saka Inga: "Ja es toreiz, pirms sešiem gadiem būtu zinājusi to, ko zinu tagad, būtu rīkojusies pilnīgi citādi, bet es biju stulba, mainot tik poliklīniku ginekologus un cerot, ka notiks brīnums, kas nemaz nevarēja notikt."
Inga vēlējās palikt anonīma un tas ir pilnīgi saprotams, jo pat tuvākie radinieki nezina, kādā ceļā ģimene tikusi pie mazulīša. Pagaidām ģimene to turēs noslēpumā.
Vecais labais mīts par 'sieviešu vainu' un laimīgais skaitlis '3'
Man vīrs nepīpē, nedzer, sporto. Tagad jau pat var pasmieties, nu kā tā var būt. Vienlaikus tu uz ielas redzi – dzērājs, kuram pieci bērni kā cāļi pakaļ tek...
Sabiedrības negatīvā attieksme un muļķīgā atlikšana uz 'pēc tam'
Daži domā – aiziešu uz klīniku un čik, čik, un bērniņš būs gatavs. Nē, tas ir ilgs process, kas prasa pacietību, bet, ja ir mērķis un milzīga vēlme to sasniegt, viss ir iespējams.
Neauglības ārstēšanu risina gan valsts, gan klīnikas
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit