2. februārī daudzviet pasaulē tiek atzīmēta Sveču diena. Brīdi starp ziemas saulgriežiem un astronomiskā pavasara sākumu svinēja jau sen pirms kristietības. Ķelti šos svētkus sauca par Imbolku (Imbolc), un to centrā bija dieviete Brigita. Kad Īrija pieņēma kristietību, bija grūti pārliecināt ļaudis atteikties no viņu senajiem dieviem, tādēļ baznīca atļāva godināt Brigitu kā svēto, un tā radās sv. Brigitas – paša sv. Patrika kristītās piktu verga meitas – diena.
Daudzām konfesijām 2. februāris ir Jaunavas Marijas šķīstīšanas diena. Pēc jūdu likumiem, bija jāpaiet 40 dienām, līdz sieviete atkal skaitījās šķīsta pēc dēla dzemdēšanas, un 40 dienas pēc Ziemassvētkiem aprit akurāt 2. februārī. Šajā dienā iesvēta sveces, kas drūmās februāra dienas dara gaišākas, un drīz jau arī pavasaris klāt...
Svētki par godu dievietei Brigitai
Bet atgriezīsimies pie senākiem laikiem. Ķeltu dieviete Brigita (Brighid) ir svētās uguns glabātāja, mājokļa un sirds sargātāja. Brigitas (Bridas) vārds nozīmē "spožā", kalniešu mitoloģijā tā bija vieda sieviete, burve, vecāka par pašu zemi. Viņas godināšanai piestāv jebkurš attīrīšanas rituāls, un lielā tīrīšana, protams, piestāv arī pavasara gaidīšanai. Starp citu, šī ir arī iedvesmas un radošuma dieviete!
Protams, šādā dienā neiztika bez rituāliem un zīlēšanas. Kāpēc gan neizmēģināt arī mums?
Ķelti ticēja, ka savas dienas vakarā Brigita nokāpj uz Zemes un pārstaigā to, svētīdama, tāpēc vakarā aiz namdurvīm izlika kādu drēbes gabalu – tas piešķirot brīnumainu dziedniecisku un aizsargājošu spēku.
Vēl viens rituāls – vakarā pavardā pelnus nogludināja pavisam līdzeni. Ja no rīta tajos varēja saskatīt kādu zīmi, tad centās to iztulkot.
Imbolka svētku noformējuma krāsas ir sarkanā un baltā – sniega sega un austošas saules sārtums (dažās tradīcijās – arī dzīvības sula asinis). Pati viņa valkā zaļu apmetni, tā simbolizējot par dzīvību, kas mostas zem zemes. Viņai par godu dedzina zaļas sveces (ņemot vērā, ka šogad Sveču diena un Imbolks iekrīt ceturtdienā, tad zaļas sveces mājas pārticības vairošanai nudien būtu vispiemērotākās). Vēl pie Imbolka dekoriem piederētos augi podiņos – krokusi, narcises, sniegpulkstenītes. Ķelti šo svētku dizainam noteikti pievienotu Brigitas krustu (attēlā).
Šajā laikā jāgatavojas arī pavasara jēru atskriešanai, un tad avis sāks zīdīt (lai atceramies Oimelc – vēl vienu Imbolka nosaukumu, kas nozīmē "avs piens").
Kurš gan nezina amerikāņu filmiņu, kurā Endija Makdovela un citi TV ļaudis "iestrēgst" Murkšķa dienā? Lūk, ne jau tikai amerikāņiem ir savi laika pareģi dzīvnieku pasaulē! Arī senie ķelti ziemas garumu jautājuši faunai – konkrēti, čūskai, un notika tas tieši Imbolkā. Šajā dienā čūska izlienot no savas alas, un tad ir būtiski, cik biezu sniega kārtu tā ieraudzīs.
Februāra svētki citviet pasaulē
Senie ēģiptieši šajā laikā svinēja debesu dievietes mātes Nutas dzimšanas dienu (pēc Gregora kalendāra tā iekrīt 2. februārī). Saskaņā ar ēģiptiešu Mirušo grāmatu, Nuta bija Saules dieva Ra māte, kas saullēktā ieņēma svētā skarabeja veidolu.
Romiešiem laiks starp ziemas saulgriežiem un pavasara saulstāvjiem bija Luperkālijas sezona. Šie romiešu svētki ir vieni no retajiem, kas nav veltīti kādam dievam, bet vilcenei, kura ar savu pienu izzīdīja Romulu un Remu, Romas dibinātājus. Tie bija šķīstīšanās svētki, kam par godu 15. februārī upurēja kazu un no tās ādas izgatavoja pātagu. Cauri pilsētai tad skrēja vīri un iepēra tos, kas gadījās ceļā, ar kazādas strēmelēm. Neviens īpaši nevairījās, jo šāda iepēršana solīja veiksmi.
Ķeltu gada ritenis ļoti atgādina mūsu – baltu – gadskārtu kalendāru. Attēls: Shutterstock.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
