5 padomi tiem, kas saņēmuši negatīvu pareģa prognozi

Nereti nākas sastapties ar situāciju, kur cilvēki tik bieži atsaucas uz "rūnu/taro/astrologa utt." teikto, ka rodas iespaids – savu viedokli un vēlmes par notikumiem viņi nav pat pacentušies noformulēt un visu atbildību par turpmākiem sava likteņa pavērsieniem labprāt uzliks kādam citam, pilnīgi atsakoties no savas zināšanas un savas ietekmes uz visu notiekošo. Protams, šādai pozīcijai ir savi plusi, taču der atcerēties, ka jebkurš pareģotājs un jebkura pareģojuma sistēma ir tikai palīglīdzeklis – to var salīdzināt ar tālskati vai mikroskopu un ultrasonogrāfu medicīnā, ar kura starpniecību mēs varam ieskatīties sava likteņa zīmēs. Bet informācijas nesējs, kur šīs zīmes ierakstītas, esam mēs paši, mūsu zemapziņa, mūsu saprāts, dvēsele un ķermenis.

Seno Austrumu dzīves mākslu pazinēji vēl teiktu – mūsu smalkie ķermeņi (energoinformatīvais lauks), kur ir ierakstīta visa informācija par to, kas mēs esam, bijām un būsim. Tāpēc jebkurš apzināts un sistemātisks darbs ar sevi, kas vērsts uz sava "Es" izpratni un izaugsmi, automātiski mainīs tevi pašu un koriģēs arī pareģojuma realizēšanās scenāriju.

Tā nu ir iekārtots mūsu saprāts, ka tam patīk visu pēc iespējas ātrāk salikt pa plauktiņiem un kategorijām: labais-sliktais, ieguvums–zaudējums, veiksme–neveiksme utt.

Turklāt šī "kategorizēšana" ieslēdzas tik automātiski, ka nepaspējam pat padomāt par to, ka konkrēts notikums mums var būt pilnīgi pretēji emocionāli iekrāsots atkarībā no tā, kad tas ar mums notiks.

Faktiski reizēm mums grūtāk izturēt negatīvā notikuma gaidīšanu, nevis pašu notikumu!
Piemēram: no pareģa uzzini, ka tev draud darba, esošā ienākumu avota vai pat tuvinieka zaudējums. Pirmajā brīdī visas trīs lietas izklausās kā izteikti negatīvas. Taču šeit ir vērā ņemamas nianses.

Ja vēl tikai posies pie pareģa, ieteicams jau iepriekš nospraust – kādam laika periodam vēlies saņemt pareģojumu, un par savu vēlmi paziņot arī pareģotājam. Tā tavs stingri paustais nolūks dos iespēju negaidīt mūžīgi, līdz pareģojums piepildās. "Atskaites periodam" beidzoties, varēsi mierīgi uzelpot, zinot, ka pārbaudījumu laiks godam izturēts. Un tagad var pavērt ceļu jaunām likteņa dāvanām.
Ja informāciju esi saņēmis un ja tev vēl ir iespēja uzdot pareģim papildjautājumu, noteikti pajautā par pareģojuma "derīguma termiņu". Dažās pareģošanas sistēmās (sevišķi astroloģijā) laika dimensija izpaužas ar ārkārtīgi lielu precizitāti, citās – tādās kā taro – speciālists pēc vairākām pazīmēm tāpat spēs novērtēt, cik ilgā laikā varētu realizēties kāršu izklājumā redzamais. Taču, piemēram, kafijas biezumos zīlējot, pareģis var visai labi sniegt atbildi uz jautājumu "Kas var notikt?", bet par laiku "kad notiks?" nepateiks gandrīz neko.

Ja pareģojums ir tapis un atpakaļceļa nav, tad uzdod sev jautājumu: ja šim būtu lemts piepildīties, kad tas varētu notikt tā, lai tas nedara nelaimīgus mani un manus tuviniekus? Ja dosi laiku sev apdomāt un iekšēji atzīsi, ka tev ir gana spēka un resursu jebkuram likteņa pavērsienam, tad atbilde uz jautājumu "kad?" nereti sniegs arī atbildi uz "ko darīt?".

Piemēram: es zaudēšu pašreizējo darbu un ienākuma avotu.... es būšu tam gatava pēc 1,5 gada, kad šeit būšu sasniegusi karjeras griestus, un tas man tāpat būs apnicis, būs izmaksāts auto līzings un es būšu apguvusi vēl vienu svešvalodu, lai viegli atrastu citu – perspektīvāku darbu.

Mans sagatavošanās plāns: koncentrēties kredītsaistību dzēšanai iespējami īsā laikā, svešvalodas apguvei un darba tirgus izpētei.

Citādi, protams, ir ar tuvinieku aiziešanu viņā saulē – tam mēs tā īsti nekad neesam gatavi, un tas vienmēr ietver dvēseles pārdzīvojumu. Taču vienlaikus tas ir arī neizbēgami. Tāds ir neatvairāms dabas likums – vecāki aiziet, atstājot bērnus. Un ir tikai labi, ja bērni pavada vecākus, nevis otrādi. Un, pieņemot šo, mēs varam vērsties pie likteņa ar daudz konkrētākiem lūgumiem: lai vecvecāki piedzīvo mazbērnu kāzas; lai aiziešana no dzīves ir viegla un pie skaidras apziņas un ar tuviniekiem līdzās, lai paspēju pateikt šim cilvēkam, cik ļoti viņu mīlu, vai lai paspēju novērst visas nesaskaņas.

Ko darīt? Pieraksti uz lapas negatīvo pareģojumu, kā arī savas atklāsmes, meklējot atbildi uz jautājumu "kad es būšu tam gatavs?".

Lai nu kā, kamēr gars dzīvo cilvēka miesā, viņam nekas cilvēcisks nav svešs. Pat tiem, ko jau dzīves laikā kāds pasludinājis par svētajiem, tādiem kā Māte Terēze, piemita un piemitīs cilvēciskas vājības. Nemaz nerunājot par mums, parastajiem mirstīgajiem. Un, lai kā mēs to negribētu atzīt, arī pareģu darbu ietekmē cilvēciskais faktors. Arī tad (un it īpaši tad!), ja pareģis visvisādi noliedz savu personisko līdzdalību pareģojuma veidošanā un pasvītro to, ka caur viņu runā Augstākā patiesība utt.

Lūk, piemērs no prakses.

Kāda jauna sieviete, kas daudzus gadus bija nodarbojusies ar jogu un interesējās par ājurvēdu, devās pie kolēģu ieteiktas zīlnieces noskaidrot, vai viņai ir vērts doties svētceļojumā uz Indiju – viņu sāka mākt šaubas pēc tam, kad viņas draugs ārzemnieks sāka pretoties šai iecerei. Kārtīs parādījās zīme, ka šāds ceļojums varētu radīt draudus vaicātājas dzīvībai. Citos jautājumos zīlnieces pareģojumi bija samērā precīzi. Sieviete no brauciena atteicās un tā vietā aizbrauca atvaļinājumā pie drauga.

Zīlnieces padomu izmantoja ne viens vien kolēģis viņas darbavietā, turklāt gluži vai katrs otrais bija izbraukājis gan Indiju, gan citas eksotiskas zemes. Katrs bija piedzīvojis savu iespaidu devu, taču nevienam nekas dramatisks noticis nebija. Toties, apmainoties ar iespaidiem, nāca gaismā, ka vismaz 5(!) cilvēkiem pirms došanās uz Indiju zīlniece bija piekodinājusi par dzīvības briesmām un ieteikusi nebraukt. Tad vaicātājai atmiņā atausa tas, ka sarunas laikā pirms kāršu likšanas zīlniece bija negatīvi atsaukusies par tendenci doties uz Austrumu zemēm garīgos meklējumos, uzstājot, ka visas atbildes cilvēkam, kas dzimis mūsu kristietībā sakņotajā kultūrā, jāatrod tepat uz vietas.

Kad pēc pāris gadiem jautājums par došanos uz Indiju atkal nedeva viņai mieru, bet draugs joprojām cēla visdažādākos iebildumus, sieviete atkal izvēlējās saņemt viedokli no malas, tikai šoreiz pie Aura-Somas konsultanta. Konsultants piedāvāja vaicātājai izvēlēties vairākas divkrāsu kombinācijas (pudelītes).

Šoreiz bez kādas ārējas ietekmēšanas, vien kopā ar konsultantu analizējot krāsu izvēli un kopsakarības starp tām, sieviete nonāca pie atziņas, ka vienīgā bīstamība no šā ceļojuma radās viņas draugam – bīstamība zaudēt kontroli pār viņas uzvedību. Pie vainas varēja būt viņa vēlme pēc iespējas noturēt esošo situāciju nemainīgu un nespēja tikt līdzi savas partneres vēlmei izzināt pasauli un pilnveidoties.

Ko darīt? Pacenties atsaukt atmiņā savu vispārējo iespaidu no tikšanās ar pareģi. Kādas sajūtas tev bija tikšanās laikā – varbūt biji bikla un nedroša, bet pareģis īpaši uzstāja kāda jautājuma interpretācijā? Vai – gluži otrādi – saruna bija miglaina un izplūdusi, atbildes nekonkrētas un izvairīgas. Neļauj sev ietekmēties no pasakās un literatūrā kultivētajiem burvju un zintnieku tēliem, kas biežāk iedveš šausmas un piesardzību, nevis uzticēšanos! Ja tā, tad visticamāk starp tevi un pareģi neizveidojās pietiekami kvalitatīvs cilvēciskā kontakta kanāls, un pa to pārraidītā informācija var izrādīties sagrozīta un pārprasta.

Lai cik ģeniāls un atzīts nebūtu zīmju tulks, lai cik perfekta viņa izmantotā pareģošanas sistēma, pats varenākais pareģotājs ir tava iekšējā balss, tava intuīcija. Un, lai gan zinātāju palīdzība var būt nenovērtējama, pēdējais vārds pareģojuma interpretācijā vienalga paliek tev. Intuīcija piemīt ikvienam no mums, un, saņemot negatīvu pareģojumu, mums tiek dāvāta lieliska iespēja savu intuīciju pavingrināt.

Agrāk, kad visai ezotērikai bija virsū slepenības un nosodījuma zīmogs, tas bija daudz sarežģītāk, taču mūsdienu interneta laikmetā gandrīz ikvienam ir pieejama informācija par jebko, un kur nu vēl par dažādiem ezotērikas aspektiem: interneta vietnes, lekcijas, uzziņas literatūra, dažādi apmācības kursi – tas viss var izrādīties lielisks līdzeklis, lai pārvarētu negatīva pareģojuma radītu pēcgaršu.

Ko darīt? Nosaki to konkrēto pareģojuma aspektu, kurš uzrādīja negatīvo tendenci. Vislabāk, ja pareģis tev atļaus nofotografēt vai citādi piefiksēt negatīvo pareģojumu un pats norādīs uz vājo vietu (starp citu, ja no tevis šo slēpj un neļauj neko piefiksēt ne foto, nedz, ar roku pierakstot, – tas ir iemesls būt piesardzīgam un pārāk neuzticēties teiktajam). Tas noder tāpēc, ka šādas tikšanās mēs mēdzam uztvert ļoti emocionāli un jau pēc pāris dienām vai nedēļām spējam atsaukt atmiņā vien kopējo iespaidu un spilgtāko emociju – bieži vien negatīvu. Tātad, ja runa ir par taro kārtīm vai rūnām, – tā būs konkrēta kārts (rūna) vai tās apgrieztā pozīcija, ja par astroloģiju, – konkrēts planētu stāvoklis zvaigžņu kartē, ja par hiromantiju, – plaukstas līniju konfigurācija utt.

Sākumā es šo paņēmienu izmēģināju, tulkojot pati savus un vēlāk arī savu draugu un paziņu sapņus, jo dažādos sapņu tulkos interpretācijas bija ārkārtīgi pretrunīgas, turklāt vismaz 2/3 no skaidrojumiem bija centrēti uz dažādām nelaimēm, strīdiem slimībām utt. Saņēmu arvien vairāk labu atsauksmju un lūgumu izskaidrot kārtējo sapni. Ar laiku izrādījās, ka šis paņēmiens lieliski noder arī pareģojumu, horoskopu un citas tamlīdzīgas informācijas skaidrošanai.

Tagad apbruņojamies ar pētnieka interesi un sākam meklēt interpretācijas šādam negatīvajam aspektam. Vari ticēt manai gandrīz 20 gadu pieredzei šīs ezotērikas lauciņā: katrā negatīvā momentā, uz ko tev norāda pareģojums, var atrast kādu resursu, kādu virzienu, kurā varat augt un attīstīties, padarīt likteni labvēlīgāku un mīkstināt neizbēgamos triecienus. Pētīšanas procesā esi uzmanīgs pret savām sajūtām – ja, izlasot kādu no interpretācijām, sajūti enerģijas pieplūdumu, interesi, optimismu, vari būt drošs – esi atradis īsto "savējo" skaidrojumu (tam var izrādīties ne mazāk būtiska nozīme kā tam, kuru dzirdēji no pareģa). Tomēr neatmet pilnībā arī negatīvo – dzīve pierāda, ka patiesība visbiežāk atrodas kaut kur pa vidu.

Jā, un īpaša piebilde par horoskopiem – tā kā karti izveido dators, bet astrologs vien interpretē – saglabā savu izdruku un, ja sanāk, parādi vēl kādam lietpratējam. Var atklāties būtiski papildinājumi.

Tie, kas savulaik skatījušies slaveno filmu vai lasījuši grāmatu "Noslēpums", iespējams, atcerēsies vienu no Pievilkšanās likuma manifestācijām: Visumā nav iespējams kaut ko atvairīt vai atgrūst, jo visas lietas un cilvēkus saved kopā Pievilkšanās, nevis Atgrūšanas likums.

Šā likuma ilustrācijai noderēs stāsts par leģendārā Finka pareģojumu vienam no mūsu valsts pamatlicējiem Zigfrīdam A. Meierovicam. Finks viņam bija pareģojis galu saistībā ar ūdeņiem, sakot, ka aizies viņš "2 reiz 7 gadus par agru; mirstot viņa seja atspoguļosies ūdeņos". Meierovics Finka vārdus ņēma nopietni un turpmākajā dzīvē visādi centās atvairīt nelaimi – atsakoties ceļot pa jūru, izvairoties no peldēšanās. Taču, kad 1925. gadā pienāca viņa liktenīgā stunda, izrādījās, ka visa vairīšanās bija veltīga. Zigfrīds Anna Meierovics gāja bojā uz sauszemes. Auto, kurā viņš brauca ar ģimeni, avarēja. Pārējiem ģimenes locekļiem izdevās izglābties, taču pats Meierovics palika mašīnā, kur uz nenoblietēta lauku ceļa viņa atspulgs bija redzams ceļa peļķē.

Jāsaka – par laimi, mūsdienu pareģi gandrīz nekad necenšas izteikt tik letālus un beznosacījumu pareģojumus un daudz biežāk piedāvā meklēt risinājumu un tālāku virzību, nevis salikt rokas klēpī un gaidīt galu.

Lūk kāds stāsts iedvesmai no Austrumiem, kam iesākumā ir ne mazāk baiss pareģojums, bet beigas laimīgas. Un tas ir stāsts par laulībām ar koku.

Austrumu zemēs, kur izsenis valda patriarhāts, sievietes liktenis no dzimšanas ir vīriešu rokās: vispirms tēvs un tēvoči, tad meitenei tiek atrasts vīrs, kurš ir noteicējs pār sievas dzīvi, līdz nāve tos šķir. Tāpēc nav brīnums, ka visas jaunās sievietes pirms stāšanās laulībā tiek pārbaudītas ar dažādu pareģu, astrologu un zīlnieču palīdzību, vai tikai viņām likteņa rakstā nav iespiests atraitnes zīmogs.
Un ko lai dara, ja šis zīmogs ir? Vai palikt mūžam neprecētai, jo precinieki vairīsies no šādas laulātās draudzenes, baidoties par savu dzīvību?

Vairākos Ķīnas reģionos, kā arī mūsdienu Tadžikistānā, Pamira kalnu apkaimē, vietējie ir atraduši veidu, kā apiet šīs likteņa izliktās lamatas gan tām sievietēm, kuras jau reiz kļuvušas par atraitnēm, gan tādām, kam šis liktenis vēl tikai zīmēs rakstīts.

Potenciālā atraitne tiek salaulāta ar... koku. Jā, tās ir pavisam īstas laulības pēc pilnas programmas, kur par līgavaini tiek izvēlēts koks. Ceremonijas laikā līgava un līgavainis tiek ietērpti kāzu drānās, līgava runājas ar izredzēto, izrāda viņam uzmanību – dara gluži visu, lai laulības ceremonija notiktu pa īstam.

Un tad tiek gaidīts brīdis, kad koks iet bojā. (Spriežot pēc visa, par līgavaiņiem kļūst tie vārgākie un nīkulīgākie savas sugas pārstāvji). Ja koks liek pārāk ilgi gaidīt savu galu, līgavu izdod pie nākamā. Un tikai pēc vīra–koka bojāejas, kad jaunā sieva ir piedzīvojusi dzīvesbiedra zaudējumu un kļuvusi atraitne, viņa drīkst stāties laulībā ar līgavaini no cilvēku kārtas.

Par atjautīgiem un pārbaudītiem paņēmieniem, kā, līdzīgi Pamira kalnu līgavām, vērst ļaunās priekšnojautas sev par labu, lasi turpmāk "Orākulā" vai uzzini individuālā konsultācijā.