Mātes un jaundzimušo mirstība ir viens no rādītajiem, kas liecina par dzemdību aprūpes kvalitāti valstī, un Latvijā mirstības rādītāji ir salīdzinoši augsti. Lai mazinātu mātes un jaundzimušo saslimstības un mirstības risku, ir nepieciešams attīstīt labi funkcionējošu dzemdībpalīdzības sniegšanu, tāpēc izstrādāti un 31. janvārī valdībā akceptēti grozījumi Ministru kabineta noteikumos ar mērķi uzlabot dzemdību palīdzības nodrošināšanas kvalitāti.
Noteikumi papildināti ar jaunām prasībām grūtniecības perioda, dzemdību un pēcdzemdību perioda darba kvalitātes uzraudzībai. Ārstniecības iestādē atbilstoši tās darba profilam un apjomam būs jābūt izstrādātai kārtībai grūtniecības un dzemdību riska izvērtēšanai un rīcībai riska gadījumos, noteiktai rīcībai sarežģījumu, neatliekamu situāciju un komplikāciju gadījumos dzemdniecībā.
Kvalitātes prasības arī ietvers grūtnieču un dzemdētāju aprūpē iesaistītā personāla regulāru apmācību (profesionālo pilnveidi) grūtnieču, dzemdētāju un jaundzimušo aprūpē, neatliekamajā palīdzībā dzemdniecībā un neonatoloģijā, kā arī komandu treniņos operatīvas un saskaņotas rīcības nodrošināšanai dzīvībai un veselībai kritiskās situācijās, informē Veselības ministrijas pārstāve Agnese Zarāne.
Lai veicinātu iespējami agrīnu grūtniecības risku noteikšanu, savlaicīgi grūtnieces aprūpē iesaistot speciālistus un nodrošinot vienotu pieeju, noteikts, ka grūtnieces aprūpes veicējs – ginekologs-dzemdību speciālists, vecmāte vai ģimenes ārsts –, uzsākot grūtnieces aprūpi, izveido grūtniecības vadīšanas plānu, izvērtējot grūtniecības riska faktorus, nepieciešamības gadījumā grūtnieces aprūpē iesaistot citus speciālistus, kā arī nodrošina izmeklējumu un speciālistu atzinumu apkopošanu un izvērtēšanu.
"Ņemot vērā augstos mātes un bērna mirstības rādītājus, kādi uzrādīti iepriekšējos gados, šīs jomas sakārtošana ir prioritāra. Māmiņām jābūt drošībā neatkarīgi no tā, kurā Latvijas pilsētā viņas dzīvo un plāno laist pasaulē savu bērniņu. Šajā gadījumā drošība vairs nebūs abstrakts jēdziens, bet gan ārstniecības iestādes atbilstība konkrētām prasībām un spēja nodrošināt, ka tur strādā nepieciešamie speciālisti ar nepieciešamajām zināšanām," uzsver veselības ministre Anda Čakša.
Lai pilnveidotu grūtnieču un dzemdētāju aprūpes kvalitāti, noteikumu pielikums "Dzemdību palīdzība grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā" izteikts jaunā redakcijā, kas paredz precizēt pirmreizējā apmeklējuma laiku no 8. grūtniecības nedēļas līdz 12. grūtniecības nedēļai (speciālistu ieskatā, tas ir optimālākais laiks, lai stātos grūtnieču uzskaitē).
Pielikumā arī veikti precizējumi, kas paredz rūpīgāk izvērtēt pacientes anamnēzi un grūtniecības riska faktorus, kā arī vērst uzmanību arī tādiem faktoriem, kā grūtnieces vai nedēļnieces psihoemocionālais stāvoklis, psihiskā veselība, vardarbība ģimenē u.c.
Ņemot vērā jomas speciālistu priekšlikumus, ir aktualizēti un precizēti grūtniecības periodā, dzemdībās un pēcdzemdību periodā veicamie izmeklējumi, kā arī to veikšanas kārtība, piemēram, ir precizēta kārtība HIV izmeklējumu veikšanai. Tāpat ir precizēti laboratoriskie izmeklējumi prenatālo iedzimto un pārmantoto anomāliju diagnostikai u.c.
Papildus, lai nodrošinātu mātes un bērna veselības aprūpes kvalitāti kā grūtniecības periodā, tā arī dzemdībās, 2016. gada decembrī grozīti arī noteikumi, kas reglamentē obligātās prasības ārstniecības iestādēs, nosakot speciālistus (ginekologs, dzemdību speciālists; vecmāte, anesteziologs u.c.), kuriem obligāti Dzemdību nodaļā klātienē jānodrošina diennakts dežūras.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
