Ģimene un attiecības ar tuviniekiem Latvijas iedzīvotājiem kļūst par aizvien nozīmīgāku laimes avotu, kas sniedz atbalstu, saskaroties ar apkārtējās pasaules problēmām. Spītējot personiskās laimes sajūtas sarukšanai, savā ģimenē laimīgi jūtas trīs no katriem četriem iedzīvotājiem, turklāt ģimene dāvā gaišāku skatu uz dzīvi pilnīgi visām sabiedrības grupām, liecina mobilo sakaru operatora "Amigo" un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" trešā Latvijas iedzīvotāju laimes mērījuma rezultāti.
Sevi par laimīgiem ģimenē uzskata 76 procenti Latvijas iedzīvotāju, kas ir par procentu vairāk nekā gadu iepriekš. To vidū 17 procenti ir ļoti laimīgi. Arī laimes sajūtas ģimenē vidējais vērtējums turpina augt un sasniedzis 7,65 balles no 10.
Pilnīgi visas sabiedrības grupas ģimenē jūtas laimīgākas nekā ārpus tās. Jo īpaši svarīgs atbalsts tā ir nestrādājošiem cilvēkiem, pensionāriem, cilvēkiem ar zemiem ienākumiem un izglītību, kā arī rīdziniekiem.
Piemēram, ja bezdarbnieka vidējais personiskās laimes vērtējums ir 6,58, tad laimes sajūta ģimenē ir novērtēta ar 7,25. Savu tuvinieku lokā ļoti labi jūtas Rīgas iedzīvotāji, kuriem ir otrais zemākais personiskās laimes vērtējums – 6,93. Ģimenē to laimes sajūta pieaug līdz 7,76, kas ir otrais augstākais rādītājs, sekojot kurzemniekiem, informē pētījuma autori.
Ienākumu apmērs neietekmē laimes sajūtu
Zīmīgi, ka laimes sajūtu ģimenē būtiski neietekmē ienākumu apmērs, jo gan mazas, gan lielas algas saņēmēji laimes sajūtu ģimenē vērtē gandrīz vienādi. Savukārt izglītības līmenim ir būtiska nozīme – cilvēki ar augstāko izglītību ģimenē gūst ievērojami lielāku pozitīvo lādiņu nekā tie, kuri mācībās apstājās pie pamatizglītības.
Pētījuma dati apliecina, ka neapskaužamākajā situācijā ir bez ģimenes palikušie cilvēki – šķirteņi un atraitņi. Viņiem zudis nozīmīgs laimes avots, un tas uzskatāmi atspoguļojas pētījuma rezultātos.
Satraukums nomāc personisko laimes sajūtu
Latvijas iedzīvotāju personiskā laimes sajūta pērn ievērojami sarukusi. 2015. gadā sevi par laimīgiem uzskatīja 70 procenti iedzīvotāju, bet 2016. gadā – vairs tikai 63 procenti. Arī vidējais laimes vērtējums gājis mazumā. Pirms diviem gadiem tas bija 7,34 balles, savukārt pērn vairs tikai 6,98. Tiesa, pagājušā gada rādītāji tomēr ir augstāki nekā pirmajā "Amigo" laimes indeksa pētījumā 2014. gadā. Par iepriekšējā pētījuma rezultātiem informāciju atradīsi šeit.
"Gada otrajā pusē Latvijas sabiedrībā valdīja ļoti saspringts noskaņojums – sākot ar mediju nemitīgi apspēlētajiem kara draudiem un beidzot ar likumdevēju strīdiem par nodokļu izmaiņām. Mikrouzņēmuma nodoklis vien tieši ietekmē vairāk nekā piecdesmit tūkstošus cilvēku plus viņu ģimenes locekļus. Skaidrs, ka šis noskaņojums atsaucās arī uz personiskās laimes vērtējumu," skaidroja SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
Pētījums sarūpējis vairākus negaidītus, bet loģiski izskaidrojamus rezultātus. Piemēram, pērn vislabāk jutās cilvēki, kuriem nav stabilu partnerattiecību, un publiskajā sektorā strādājošie. Tas apliecina, ka cilvēki pastiprināti satraukušies par savu finansiālo drošību. Zināms, ka abas minētās grupas ekonomiskās grūtības pārcieš vieglāk. Pirmajiem nav jāuztraucas par ģimenes uzturēšanu, bet valsts iestādēs strādājošajiem ir mazāks risks palikt pavisam bez ienākumiem.
"Amigo" laimes indekss ir ikgadējs Latvijas iedzīvotāju laimes un ģimenes attiecību mērījums, kas tiek veikts "Amigo" iniciatīvas laimīgām ģimenēm īstenošanas gaitā. Pētījums veikts 2016. gada decembrī, un tajā tiešajās intervijās piedalījās 1000 iedzīvotāju, aptverot visus Latvijas reģionus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
