Pētījums: desmitajā daļā ģimeņu vecāki un bērni 'runā atšķirīgās valodās'

Tādi ir mobilo sakaru operatora "Amigo" un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā pētījuma "Digitālā plaisa starp bērniem un vecākiem" rezultāti.

Bērni digitālo pasauli uztver kā neatņemamu dzīves sastāvdaļu – tajā veidojas draudzība, bērni socializējas, izklaidējas, radoši izpaužas un mācās. Tomēr tie deviņi procenti bērnu, kuri atzīst, ka savā ģimenē nejūtas laimīgi, pārmērīgi izmanto digitālās pasaules dāvātās iespējas, arī tas secināts pētījumā.

Tas izgaismo atšķirības paaudžu uzskatos par viedierīcēm un internetu. Liela daļa vecāku sliecas domāt, ka digitālā pasaule ir paredzēta izklaidei un tajā pavadīto laiku būtu jāierobežo. Savukārt bērni to uztver kā savas dzīves neatņemamu sastāvdaļu, kurā viņi ne vien izklaidējas, bet arī veido attiecības un iegūst informāciju mācībām, par pētījuma rezultātiem informē tā autori.

Bērniem ir grūti saprast, kādēļ vecāki vēlas iegrožot piekļuvi digitālajai pasaulei, tomēr paši ir gatavi samazināt tajā pavadīto laiku, ja vien ģimene spēj piedāvāt interesantākas kopīga laika pavadīšanas iespējas.

Kopā pavadītais laiks ir būtisks gan bērnu laimes sajūtas veicināšanā, gan digitālās plaisas mazināšanā. Pētījums atklāj, ka ģimenēs, kas vairāk laika pavada kopā, vecāki un bērni viens otru saprot labāk, un tajās ir mazāk konfliktu par viedierīču lietošanu.

Vecāku viedokli par digitālo pasauli uzskatāmi parāda jautājums, kādām vajadzībām bērni visbiežāk izmanto viedierīces un internetu. Vairāk nekā puse pieaugušo uzskata, ka skolēnu galvenā nodarbe internetā ir datorspēļu spēlēšana, vien 18 procenti domā, ka bērniem internets ir svarīgs rīks informācijas iegūšanai mājasdarbiem. Par bērnu aktivitātēm sociālajos tīklos informācija ir tikai desmitai daļai mammu un tētu. Pašu bērnu atbildēs redzams, ka spēļu spēlēšana svarīgākā nodarbe ir 41 procentam aptaujāto, kamēr mācības un sociālie tīkli piesaista attiecīgi 25 un 23 procentus pamatskolēnu.

Pētījums atklāj zīmīgas nianses par bērnu un vecāku komunikāciju. Piemēram, tikai seši procenti vecāku atzīst, ka nekad nav ar bērniem pārrunājuši, cik ilgi dienā drīkst lietot viedierīces un internetu. Bērnu vidū šādu sarunu nespēj atcerēties 17 procenti aptaujāto, kas nozīmē, ka katrā desmitajā ģimenē vecāku teiktais nav sasniedzis bērnu ausis.

"Šie dati uzskatāmi parāda, ka desmitajā daļā ģimeņu vecāki un bērnu "runā atšķirīgās valodās". Vecākiem šķiet, ka viņi nodevuši saviem bērniem vēstījumu par digitālās pasaules lietošanas kārtību, taču acīmredzot bērniem saruna nav šķitusi pietiekami nopietna vai pietiekami saprotama, lai pārrunāto paturētu prātā un ievērotu vienošanos. Tas attiecīgi noved pie biežām konfliktsituācijām, jo vecākiem nemitīgi jāatgādina bērniem, ka pienācis laiks likt nost telefonu vai planšeti," uzskata psihologs Edmunds Vanags.

Kā būtisku iemeslu pārmērīgai digitālo tehnoloģiju lietošanai eksperts norāda arī alternatīvu trūkumu – vecāki ir atbildīgi par to, lai bērni var pilnvērtīgi pavadīt laiku fiziskajā pasaulē, un ir mazāks vilinājums doties virtuālajā pasaulē.

Nopietns digitālās plaisas pastāvēšanas pierādījums ir fakts, ka 11 procentiem vecāku nav ne jausmas par viņu bērnu internetā uzturēto draudzību ar cilvēkiem, kurus tie nekad dzīvē nav satikuši. Vismazāk informēti ir pirmo četru klašu audzēkņu vecāki. Šajā vecuma grupā jau 23 procenti bērnu ir šādi draugi, bet kopumā bērnu vidū virtuālu draudzību veido trešdaļa pamatskolēnu. Turklāt, jo nelaimīgāk ģimenē jūtas bērns, jo plašāku virtuālo draugu loku viņš uztur.

Kā norāda psihologs Edmunds Vanags, virtuālā draudzība pēc būtības nav slikta, jo bērniem bieži vien virtuālā un fiziskā pasaule ir sasaistīta. Tomēr vecākiem nopietni jāapsver riski, kas var rasties, ja bērns piekrīt tikties ar iepriekš dzīvē nesatiktiem cilvēkiem, iepriekš nepārrunājot šo tikšanos ar vecākiem. Kā pētījums parāda, 18 procenti sevi par nelaimīgiem uzskatošu bērnu vismaz reizi ir uzaicināti un aizgājuši uz šādu tikšanos, un pusē gadījumu vecākus nav informējuši.

Pētījums "Digitālā plaisa starp bērniem un vecākiem veikts" 2016. gada decembrī, aptaujājot vairāk nekā 2100 pieaugušos un 1900 no 1. līdz 9. klases skolēnus visā Latvijā.