Aicinot vecākus parūpēties par iespēju atvasēm brīvo laiku pavadīt kustoties, vieglatlēte atgādina būtiskos ieguvumus, ko bērnam augšanas procesā sniedz fiziskās aktivitātes.
Nepieciešamo sociālo prasmju apgūšana
Iesaistīšanās dažādās sporta nodarbībās bērnam var iemācīt neskaitāmas sociālās prasmes, kas noderēs visas dzīves garumā, uzskata Radēviča. "Kopīgi sportojot, bērniem uzlabojas saskarsmes prasmes, kā arī tiek nostiprināta spēja sadarboties un strādāt komandā. Šīs iemaņas attīstās, ne tikai komunicējot ar saviem vienaudžiem, bet arī ar pieaugušajiem, piemēram, ar treneri vai sporta skolotāju. Tāpat jaunieši iemācās uzņemties atbildību par savu rīcību, un, vadot komandas spēli, tiek nostiprinātas līdera iemaņas, kas lieti noder gan mācību stundās skolā, gan karjeras un ģimenes dzīves veidošanā nākotnē."
Pašapziņas iegūšana
Sportam būtiska nozīme ir arī bērna pašapziņas veidošanā, jo kā lielie, tā mazie ikdienas sasniegumi sportā vairo ticību saviem spēkiem, ceļ pašvērtējumu un liek apzināties savas spējas. "Sportā ļoti svarīga ir pašanalīze, kā arī nepārtraukts darbs treniņos. Nodarbojoties ar sportu, bērni iemācās saskatīt savas stiprās un vājās puses, uzticēties savām spējām un nereti, lai sasniegtu augstākus rezultātus, piespiež sevi darīt vairāk nekā ierasts, pārkāpjot pāri saviem iekšējiem "nevaru". Turklāt par spīti daudzu vecāku uzskatam, ka nodarbībās izteiktā trenera kritika bērnu var iedzīt kompleksos, tādējādi samazinot pašvērtējumu, der atcerēties, ka lielākoties tā kalpo par motivāciju uzlabot savu sniegumu," teic Radēviča.
Labākas sekmes mācībās
Kā norāda vieglatlēte, tie bērni, kuri katru dienu nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, uzrāda labākas sekmes mācībās. Pateicoties noteikumiem, kas ir jebkuram sporta veidam, bērni treniņos apgūst disciplīnu, kas palīdz organizēt mācības efektīvāk gan klasē, gan veicot mājasdarbus. Tāpat sistemātiska laika aizpildīšana ar nodarbībām, jaunietim rada ikdienas ritmu, līdz ar to plānotie darbi tiek pildīti ar lielāku atbildību. Viņa gan atzīmē, ka regulārs treniņu apmeklējums prasa ne tikai lielu pašu jauniešu apņemšanos, bet arī efektīvu laika plānošanu no vecāku puses. Diemžēl nereti vecāki ir tik ļoti aizņemti ar darbu un ikdienas rūpēm, ka atvases brīvā laika aktivitāšu uzraudzīšanai tiek atmests ar roku.
Stiprāka veselība
Liekais svars, nepareiza stāja, galvassāpes, muskuļu krampji un miega traucējumi – tās ir tikai dažas no veselības problēmām, ar kurām ir jāsaskaras bērniem, kuriem ir mazkustīgs dzīvesveids. Radēviča skaidro, ka sportošana bērnam ļauj izvairīties no neskaitāmām veselības problēmām periodā, kad bērns aktīvi sporto, un arī atstāj pozitīvu iespaidu uz pašsajūtu nākotnē. Kā arī bērns, kurš nodarbojas ar sportu, noteikti būs zinošāks par sabalansētu un veselīgu uzturu un tā lomu kopējā veselības stāvokļa nodrošināšanā.
Ņemot vēra arvien pieaugošo bērnu veselības pasliktināšanos mazkustīga dzīvesveida dēļ, vieglatlēte ir iesaistījusies projektā "Sporto visa klase", lai mudinātu bērnus iesaistīties un izjust, cik ļoti kustību spēks uzlabo gan pašsajūtu, gan omu. Projektā "Sporto visa klase" piedalās 3., 4. un 5. klases no visas Latvijas un tā gaitā papildu valsts noteiktajām divām sporta nodarbībām, bērniem ik nedēļu tiek nodrošinātas trīs sporta stundas un fakultatīvās nodarbības. Turklāt šogad "Sporto visa klase" projekta laikā īstenots inovatīvs eksperiments, lai noskaidrotu, cik aktīvi skolēni ir ikdienā – Jelgavas 4. vidusskolā 30 bērni, viņu vecāki un skolotāji valkāja "Garmin" sporta viedaproces, kas visa eksperimenta gaitā mērīja bērnu fiziskās aktivitātes, noieto soļu un pieveikto stāvu skaitu.