Kliegt vai dzemdēt esi atbraukusi? Nepatīkama dzemdību pieredze un tās sekas  (98)

Tomēr ģimeni sāpināja ne tikai vārdi, bet arī mediķu rīcība dzemdību laikā un pēc tām, jo bērniņam bija komplikācijas. Bērna tēvs Aleksejs (vārds mainīts) uzskata, ka ārsti vilcinājās bērnam sniegt vislabāko medicīnisko palīdzību un tikai pēc vairākām stundām viņu nogādāja Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS). Vecāki patlaban gatavo sūdzības pieteikumu iesniegšanai Veselības inspekcijā. Savukārt slimnīca norāda, ka tās aprīkojums un personāls atbilst visām kvalitātes prasībām, bet konkrēto gadījumu plašāk nevar komentēt, jo to liedz likums.

Aleksejs stāsta, ka sievai pienācis dzemdību laiks un viņi abi 17. janvārī ap pusnakti ieradušies Jelgavas slimnīcā. Ārsti veikuši apskati, pateikuši, ka vēl jāgaida, un aizveduši abus uz palātu. "Sievai jau bija sāpes. Viņa kliedza un drīz jau ieradās personāls, paziņojot: "Nekliedz, te visi guļ!"." Ik pēc kāda laika kāds gan ienācis, uzmetis acis, bet, nekādu apskati neveicot, tā arī aizgājis. "Ap pulksten 5 sievai uzlika sistēmu, lai stimulētu dzemdību ātrāku norisi, bet tad atkal ārsts žigli bija prom. Ap pulksten 7 sieva sāka skaļi kliegt, sāpes bija neizturamas, tad it kā pieslēdza aparātu, lai paskatītos, kā mazais jūtas. Atskrēja daktere X (uzvārdu neminēsim) un sacīja: "Ko tu te kliedz?!" Sieva atbildēja, ka sāp. Ārste: "Tev vēl nekas nenotiek". Sieva vairs nevarēja sev rast mieru, burtiski lūdzās, lai kāds veic apskati. Tad tā pati daktere tomēr apskatīja un uzreiz izskrēja no palātas, vēl pasakot: "Tu dzemdē." Mani izdzina ārā koridorā, sāka saukt pārējo personālu. Blakus zālē arī kāda sieviete dzemdēja, no turienes arī visi saskrēja pie manas sievas," tās dienas notikumus atceras Aleksejs.

Vīrietis uzsver, ka līdz pat pulksten 13 neviens viņiem neko nav teicis un skaidrojis, kas notiek ar mazulīti, kamēr viņš neesot sācis celt skandālu. Tas gan īpaši neesot līdzējis, bērnu ārsts saucis kaut kādas atzīmes, ar kurām bērns novērtēts. Mazulītim bijuši krampji, un vecāki sākuši teikt, ka viņš jāved uz Rīgu, uz ko bērnu ārsts atbildējis visai nievājošā tonī: "Ko jūs iedomājoties. Katrai pilsētai ir sava slimnīca, Rīga nevar uzņemt visu Latviju un visus, kas to iegrib." "Viņi līdz pēdējam negribēja iesaistīt Rīgu, tikai pēc maniem uzstājīgajiem pieprasījumiem ap pulksten 16 mums atbrauca pakaļ mašīna ar speciālu aparātu, kurā ielika manu dēliņu. Sieva palika Jelgavā, es braucu līdzi mazajam. Pulksten 17 ieradāmies Bērnu slimnīcā. Bērns tika ievadīts mākslīgajā komā. Kā teica ārsti, viņš atrodas morfija ietekmē un viņam speciāli tajā aparātā tika uzturēta zema ķermeņa temperatūra, ap 33,2 grādiem, lai labāk saglabātos un atjaunotos visas galvas smadzeņu funkcijas. Tā man skaidroja," saka Aleksejs.

"Tā es katru dienu braukāju no Jelgavas uz Rīgu, ārsti Bērnu slimnīcā nedeva veltas cerības un arī situāciju nedramatizēja, tikai sakot: "Lūdziet Dievu." Esmu ļoti pateicīgs Bērnu slimnīcas ārstiem, kuri visu izskaidroja, lūdza arī man izstāstīt visu, kas notika bērna dzimšanas brīdī. Tā dēls reanimācijā nogulēja nedēļu, bet pēc tam vēl nedēļu parastajā nodaļā. Ārsti, tāpat kā mēs, vecāki, ceram, ka viss būs labi, bet sekas tomēr nevar paredzēt. Tagad mums nozīmēta konsultācija pie neirologa," stāsta Aleksejs.

"Pirmkārt, tik rupja attieksme no personāla, tas nav pieļaujami. Nemākot dzemdēt! Šis mūsu ģimenē ir otrais bērns, ļoti, ļoti gaidīts. Tikai atšķirība, ka pirmajā reizē slēdzām līgumu ar vecmāti. Šoreiz līguma nebija. Manuprāt, šādus līgumus vispār vajadzētu atcelt. Tā ir vistīrākā korupcija. Ja ar līgumu tev visi gatavi pat zeķes izmazgāt, tad bez līguma – ir tā, kā mums bija. Bet ārsti taču nāk uz darbu un saņem algu, tad kāpēc viņi nepilda savus pienākumus?!

Otrkārt, ja tiek izmantotas šādas metodes kā vakuums, tad slimnīcā jābūt arī aparatūrai, kas palīdz likvidēt šīs metodes radītās sekas. Iedomājieties, zīdaiņa galviņa taču ir tik mīksta, viegli ievainojama.

Treškārt, sievai vispār vajadzēja ķeizargrieziena operāciju taisīt viņas ķermeņa aprišu dēļ, jo dēls bija paliels – ap 3800 gramu. Tāpat dzemdību sarežģījumus jau varēja paredzēt dzemdību sākumposmā. Vēl viens fakts, kas bija acīmredzams un jūtams – dzemdības notika pirms pulksten 8, kad slimnīcā notiek personāla maiņa. Iespējams, mūsu daktere X steidzās uz mājām, savus bērnus kaut kur vest, bet kāpēc mums, manai ģimenei, radiem, draugiem, kuri ar mums līdzpārdzīvoja, ir jācieš tikai tādēļ, ka viens cilvēks kaut kur steidzas? Gan iepriekšējās reizēs, kad nācies būt šajā slimnīcā, gan šoreiz kaut kā šķiet, ka visiem prātā ir tikai nauda. Mēs joprojām ar sievu vēl nespējam psiholoģiski to visu pārdzīvot. Cik vēl bērnu šādi var ciest? Tādēļ nolēmām par to pastāstīt citiem un noteikti iesim tālāk – sūdzēsimies Veselības inspekcijā," tā stāsta Aleksejs.

"SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca" dzemdību nodaļa atbilst Ministru kabineta noteikumiem par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm. Tas nozīmē, ka dzemdību nodaļas aprīkojums un slimnīcā pielietojamās ārstniecības metodes un personāla profesionalitāte atbilst valstī uzstādītajiem standartiem. Šo atbilstību regulāri kontrolē Veselības inspekcija.

Bez tam SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca" pēdējo gadu laikā ir pieaudzis dzemdību skaits 2013. gadā – 861, 2016. gadā – 1082, kas, savukārt, liecina, ka nodaļas darba stils, atmosfēra un personāla attieksme dzemdētājām ir patīkama.

Lai pamatotu un komentētu konkrētajā gadījumā mediķu rīcību un pielietotās ārstniecības metodes, būtu jāatklāj informācija, kas publiskajā telpā nav izpaužama un apspriežama, kā to nosaka Fizisko personu datu aizsardzības likums.

Nefizioloģisku dzemdību gadījumi tiek izskatīti SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca" noteiktajā kārtībā, tā arī šis gadījums tiks izskatīts. Bez tam mēs vienmēr interesējamies, kā mūsu pārvestajiem bērniņiem klājas nākamajā ārstniecības etapā, izņēmums nav arī šis gadījums. Vakar (9. februārī) noskaidrojām, ka bērna stāvoklis ir labs. Jāpiebilst, ka vienmēr esam aicinājuši neskaidros jautājumus vispirms censties noskaidrot slimnīcā uz vietas, kur tad arī savus iebildumus un informāciju var izteikt visas notikumā iesaistītās personas."

Par mazulīti painteresējāmies arī BKUS, kur tās pārstāve Vita Šteina apliecināja, ka bērns kādu laiku atradies slimnīcā, taču saskaņā ar likumu plašāku informāciju ārsti nevar sniegt.

Taču Šteina skaidroja, ka aparāti, kuros iespējams bērniņam uzturēt pazeminātu ķermeņa temperatūru, ir dārgi un šādi gadījumi, kad tos nepieciešams izmantot, ir visai reti, tādēļ nav lietderīgi tādus iegādāties katrai slimnīcai. Toties šādas iekārtas ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Specializētajam medicīnas centram, kas arī nepieciešamības gadījumā izbrauc pie pacientiem, kā tas, visticamāk, bijis šajā gadījumā, jo arī Bērnu slimnīcai pašai šādas iekārtas nav. Noteikumi paredz, ka sešu stundu laikā ir jānodrošina iespēja saņemt šādu palīdzību, kas šajā gadījumā arī ir izpildīts, tādēļ visi noteikumi ir ievēroti. Tiesa, Šteina apliecina, ka nereti komunikācijas prasmju trūkums rada šādas situācijas, tādēļ arī Bērnu slimnīcā aktualizēts jautājums, kā uzlabot sadarbību starp mediķiem un vecākiem, lai iespējami samazinātu šādu domstarpību skaitu.

Jau ziņojām, ka pēc Veselības ministrijas uzdevuma Veselības inspekcija no šā gada 8. februāra līdz 9. jūnijam veiks kontroles 19 stacionāro ārstniecības iestāžu dzemdību nodaļās, izvērtējot faktisko situāciju par obligāto prasību ievērošanu un līgumā ar Nacionālo veselības dienestu noteikto dzemdību nodaļām kvalitātes un drošību kritēriju izpildi, kā arī veicot 2016. gadā attiecīgajām iestādēm uzdoto pasākumu izpildes kontroli.

Līgumā noteiktie kvalitātes kritēriji un drošības prasības ietver prasības kvalitātes vadības sistēmai, cilvēkresursu un to kompetences nodrošinājumam, tehnoloģiju un palīgdienestu pieejamībai, augsta riska pacientu aprūpes vadībai. Par kontroles rezultātiem tiks sagatavots ziņojums Veselības ministrijai.