Pareizi ziedota nauda vienmēr atgriežas jeb Cik maksāt par viedām zināšanām?

Grāmatu autore, retrītu un sakrālo ceļojumu organizatore Inta Blūma savā blogā atzīst, ka šīs ir tādas neērtas tēmas, par kurām kuluāros tiek runāts daudz, bet skaļi un publiski tikai daži uzdrošinās.

"Ir dažādas tendences, un pēdējā laikā pastiprinās viena konkrēta, kas pamudināja mani uzrakstīt savu personīgo viedokli. Šī ir arī atbilde tiem semināru apmeklētājiem, kas mulst pie termina "ziedojums", jo nesaprot, cik tad būtu pareizi/pietiekami atstāt. Turklāt ik pa laikam atrodos visās pusēs – gan kā lektore, gan pasākumu organizatore, gan apmeklētāja –, kas ļauj uz šo lietu paskatīties no dažādiem skatu punktiem.

Pati strādāju trīs veidos: par konkrētu samaksu, kas ietver manu darbu plus izmaksas, par ziedojumu (brīvas gribas) un par brīvu – neņemot nekādu samaksu.

Latviešu valodā ir tāds jēdziens ''par velti''. Nezin kādēļ cilvēki iedomājās, ka tas ir sinonīms jēdzienam ''par brīvu'', bet tā nav. Velte – tā ir dāvana, kaut kas veltīts apmaiņai pret kaut ko. Sava veida barteris.

Vērojumi liecina, ka daudzi ''patērētāji'' līdz galam nesaprot enerģiju apmaiņu likumus, un šī neizpratne var radīt grūtības pašiem. Ir tādi cilvēki, kas spēj novērtēt ieguldīto enerģiju, ir tādi, kas ''iemet'' tik, cik var atļauties, – ''tik, cik nav žēl'', un ir tādi, kas iemet monētas, lai tikai kaut ko iemestu. Bet ir tādi, kas izliekas, ka neredzam ziedojumu kastīti.

Un pēdējo, diemžēl, kļūst arvien vairāk. Enerģijas trūkums ir tik liels, ka cilvēki taupa, kur vien var. Un, kur vien iespējams, cenšas dabūt šo enerģiju par brīvu, nesaprotot, ar ko tas draud viņiem pašiem.
Es patiešām neiesaku ņemt, neko nedodot pretī. Ja katrs apzinātos, ka noziedojot viņš dalās, palielinot pats savu enerģijas plūsmu, bet ''nožmiedzoties'' vai nedaloties, šo plūsmu nobloķē, tad būtu daudz vairāk apmierinātu un laimīgu cilvēku. Bet paņemot ''par brīvu'' jeb nozogot vispār, sastrādā sev karmu. Pilnīgi noteikti kādā situācijā atņems, nozags pašam. Domāju, vai cilvēki nesaprot vai nezina šīs patiesības?

Par brīvu ir tikai tas, ko kāds uzdāvina... Bet arī par to kāds ir samaksājis (jeb ieguldījis). Jo sākotnēji visam ir sava enerģētiskā vērtība. Un arī dāvanas nevajadzētu uztvert kā pašas par sevi saprotamas. Vismaz pateicība jāsajūt un jānovērtē, ja nevēlies aizgriezt arī šo savu kanālu.

Tas, ko dabū par brīvu, bieži ir bez vērtības saņēmējam. Un bez labuma. Jo vairāk tiek ieguldīts zināšanās un praksēs, jo vairāk tās tiek iekšēji novērtētas un pielietotas, jo vairāk tās darbojas.
Pārpilnības plūsmu mēs savā dzīve varam radīt tikai paši, tikai un vienīgi sākot dalīties, arvien vairāk. Ir jābūt apmaiņai. Līdzvērtīgai apmaiņai. Naudā (kas var būt enerģijas ekvivalents), graudā vai cita veida enerģijā – tas ir cits jautājums.

Savukārt Linda Meškova, kura specializējusies dažādās ķīniešu metafizikas metodēs, norāda, ka izpratne par darba apmaksas, ziedojumu un atlīdzības tēmu radusies pakāpeniski, vairāk nekā 10 gadus ezotērās privātprakses laikā.

"Sākotnēji, pēc vairāku gadu mācīšanās, savas prasmes pārsvarā veltīju savējo lokam – radiniekiem un draugiem. Motivējot to kā prakses lauciņu, nekādu atlīdzību neprasīju, pat simbolisku ne. Rezultāti bija lēni un ne pārāk izjūtami; mierināju sevi, ka tas tikai sākums un es nevaru zināt, kā tieši metodes darbosies. Kad sāku oficiālu privātpraksi ar pirmajiem klientiem, mani pārsteidza tieši tas, ka svešajiem cilvēkiem izmaiņas notika daudz dinamiskāk, mainīja viņu lietu kārtību, un viņi atveda nākamos klientus. Man vajadzēja vairākus gadus, lai apjēgtu, ka pastāv sakarība starp manu darbu, laiku un enerģiju un otra cilvēka laiku, naudu vai enerģiju.

Ziedojumu sistēmu, kad cilvēks atstāj tik, cik uzskata par nepieciešamu, neesmu izmantojusi. Man pašai patīk skaidrība, un tā es izturos arī pret saviem klientiem. Ja cilvēkam patiešām vajadzīgs pakalpojums, bet tam nav līdzekļu, var mainīt laiku pret laiku – ja es, piemēram, gatavoju un izskaidroju dzimšanas karti divas stundas, tad cilvēks var veltīt divas stundas, izcepot man pīrādziņus, satinot vaska plāksnes sveces vai padaloties ar kādu puķi no sava dārza. Dažkārt pietiek ar konsultāciju pa telefonu – tad informēju cilvēku, ka viņam šis saņemtais laiks pie pirmās iespējas jāvelta kāda cita labā, pašam uzņemoties atbildību par satura kvalitāti.

Vēlos pieminēt vēl vienu pēdējā laika atklājumu: gadiem ilgi novēroju situāciju, ka cilvēki uztver konsultācijas laikā stāstīto atšķirīgi – daļa saprot no pirmā teikuma, daļa – nākamajās dienās. Pirmie visu neskaidro izrunā un pajautā klātienē, ar otrajiem sākas jautājumu–atbilžu sesija epastos. Un atkal interesanta sakarība: jaunie klienti uztvēra informāciju labāk nekā tie, kas mēdza ierasties ik gadu.

Zīmēju līknes, analizēju datus, lauzīju galvu, kamēr sapratu kopsakarību, ka uzreiz saprot tie, kuri veikuši priekšapmaksu – viņi ir jau iedevuši, lai varētu saņemt no pirmā teikuma. Esošie klienti pēc brīvas izvēles varēja maksāt arī pēc konsultācijas – nebiju piešķīrusi nekādu nozīmi šai niansei.
Domāju, ka par šo tēmu jārunā skaidri un no sirds. Līdzcilvēki bieži vien pārkāpj šos enerģijas apmaiņas likumus ne jau tāpēc, ka ir skopi vai slinki, bet tāpēc, ka nepārzina "ezotēro etiķeti", nepievērš tai nepieciešamo uzmanību un neapzinās savas izvēles sekas. Garīgie cilvēki, savukārt, sniedzot zināšanas par ziedojumiem, paši rada neskaidru norēķinu sistēmu, pieņemot kā pašsaprotamu, ka visi cilvēki ir apzinīgi un automātiski novērtēs viņu sniegtās vērtības.

Vienai pusei tas rada tādas kā eksistenciālas skumjas par cilvēka dabu, otriem tas traucē izbaudīt saņemto dāvanu, jo prātu nodarbina doma, vai ir ziedots "pareizais" cipars, vēl daudzus uztrauc legalitātes princips. Mēs daudzi nezinām dažādas specifiskas lietas, kamēr tās neapgūstam. Vieda oficiante, piemēram, japāņu restorānā taču redzēs, ka klients nav pieredzējis, un parādīs, kā apieties ar irbulīšiem, ko iesākt ar to pikuci skaisti zaļajā krāsā un kam domāts tas kūpošais frotē tīstoklis...

Skaidrojot šīs tēmas ar mīlestību, rezultāts būs acīmredzams. Lai mums izdodas!

Blogere un vēdiskā astroloģe Tīlija Klusa, kura savā vietnē "Veduvieda" aicina cilvēkus ar ziedojumiem atbalstīt savu projektu ar mērķi izplatīt vēdiskās zināšanas par brīvu latviešu valodā saprotami un pieejami jebkuram cilvēkam, atklāj, kā pareizi būtu jāziedo saskaņā ar vēdām un – kas nav mazsvarīgi –, ko tas potenciāli var dot pašam ziedotājam.

"Vēdas saka, ka ziedojums ir jāveic pareizā laikā, pareizā vietā un pareizam cilvēkam. Tā ne vienmēr ir nauda – par ziedojumu var uzskatīt gan mantu, gan ēdienu, gan savu laiku vai savu darbu. Taču, ja runa ir tieši par naudu, tad ir ieteicams katru mēnesi 10% no saviem ienākumiem novirzīt labdarībai, bet tikai pie noteikuma, ka tam piekrīt un no tā nekādā veidā necieš citi ģimenes locekļi.

Senajā vēdiskajā traktātā "Bhagavad-Gīta" ir aprakstīti trīs labdarības veidi, no kuriem arī izriet tādi kā ziedošanas likumi.

Saskaņā ar vēdisko filozofiju, ziedojums var tikt veikts vienā no trim gunām, kas ir smalkākās dabas īpašības matērijas, dzīvības un prāta pamatā, un tās būtu – Tamass (tumsonība), Radžass (kaisle), Satva (gaisma, labestība).

Vispār ziedojumu varētu definēt kā kaut ko, ko cilvēks pēc sava likteņa (karmas) varētu arī neatdot. Un tas nozīmē to, ka nauda, ko cilvēks ir noziedojis, vienmēr(!) pie viņa atgriezīsies, jo tā ir viņa nauda pēc likteņa – tā pie viņa ir nonākusi, lai viņš to iztērētu uz sevi. No tā izriet, ka, veicot ziedojumu katrā no augstāk minētajām gunām, ziedotājs dabūs kaut ko pretī.

Vēl ir tāda lieta, kas neietilpst iepriekšminētajās kategorijās, un tas ir ziedojums Dievam. Tas var būt ziedojums svētiem vai patiesi garīgiem cilvēkiem vai kaut kāda dievišķa plāna īstenošanai. Un tādā gadījumā cilvēks dabū pretī to, ka Dievs var izveidot tādus apstākļus, ka cilvēks ātrāk nonāk pie Viņa.

Dievs stāv augstāk par karmu, un tas nozīmē, ka tikpat labi viņš cilvēkam var atņemt pilnīgi visu, ja viņš uzskata, ka šis te "viss" traucē viņa garīgajai attīstībai. Vai arī otrādi – ja kādam nauda palīdz garīgi attīstīties, Dievs var iedot šim cilvēkam simtreiz vairāk naudas, nekā viņam pienākas pēc karmas."