<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@nordwood">NordWood Themes</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>
Sievišķība un sievišķā enerģija ir viena no lietām, par ko runājam daudz, taču bieži apmaldāmies tēmā, pārāk sarežģījot vai – gluži pretēji – primitivizējot un banalizējot šīs radošās enerģijas būtību. Pacentīsimies tikt lielākā skaidrībā!

Pirmais mīts: enerģija jāuzkrāj

No skolas laika fizikas stundām zinām, ka enerģija nekur nepazūd un nerodas no jauna. Enerģija ir, bija un vienmēr būs, tāpēc uzkrāt to ir pilnīgi bezjēdzīgi. Uzkrāta, bet neiztērēta enerģija noved pie aizsprostojumiem, sastrēgumiem organismā, kas izpaužas kā nogurums un slimības. Svarīgi ir pārvirzīt savu fokusu no enerģijas uzkrāšanas uz to, cik viegli tā plūst caur tavu ķermeni, tavu dvēseli.

Katram cilvēkam tiek dots tik daudz enerģijas, cik viņš var izmantot savu vēlmju realizēšanai un cik viņš spēj dot pasaulei. Ja tev ir maz enerģijas – padomā, varbūt tavas vēlmes ir pārāk niecīgas. Jo tam, lai nodzīvotu kārtējo "murkšķa dienu" un vakarā paskatītos televizoru, daudz enerģijas nav vajadzīgs. Visums dod enerģiju tikai lielām vēlmēm un projektiem!

Ko darīt, lai saņemtu vairāk? Sapņot un rīkoties. Enerģija (tāpat kā nauda) seko rīcībai. Turklāt jāiztērē tas, kas ir pašlaik, – visticamāk, tevī jau ir uzkrāta, "sastāvējusies un pārrūgusi" enerģija. Ja tu dienas gaitā maksimāli neizlieto to enerģiju, kura tev jau ir, tad rīt tev tiks iedots mazāk. Visums rūpīgi seko tam, lai tu nepārpūlētos!

Veidi, kā izlietot enerģiju sev par labu:

  • fiziskā aktivitāte, sports, dejas;
  • radošas nodarbes, bet tieši radīšana, nevis plānošana (lasīt pīrāga recepti un sapņot, ka reiz to izcepsi, nav radīšana. Radīt nozīmē ņemt un izcept);
  • labdarība – atdot tiem, kuri nevar to iegūt.

Otrais mīts: sievišķā enerģija

Neeksistē tāda sievišķā enerģija. Tāpat arī vīrišķā enerģija neeksistē. Enerģija ir vienkārši enerģija. Atšķirība, bez šaubām, ir, taču – nevis enerģijā, bet gan tās iegūšanas un realizēšanas veidos.
Sievišķais enerģijas iegūšanas veids – enerģētiskās prakses ar zemākajām čakrām un dzemdi, intuitīvās dejas, savas vides izdaiļošana. Savukārt viens no sievišķajiem enerģijas izmantošanas veidiem – dzemdēt bērnu.

Tāpēc jautājums, kādas enerģijas tevī vairāk – vīrišķās vai sievišķās, – ir nekorekts, bet, ja tu, sieviete būdama, savu enerģiju realizē vīrišķā veidā, tad tas jau draud ar līdzsvara izjaukšanu un ginekoloģiskām saslimšanām.

Lai saprastu, kas ir vīrišķā realizācija, iedomājies koku, kas tiecas augšup, pārvarot jebkurus šķēršļus, lai kādi tie būtu.

Bet sievišķais veids ir kā efeja, kas vijas ap koku, – tā apskauj to, rada omulības un skaistuma sajūtu, un, kad nonāk līdz koka galotnei – tā aug tālāk. Respektīvi, sieviete, kas attīstās un realizējas sievišķā veidā, atver vīrietim jaunus apvāršņus. Ar savu vīteni tā paceļas augstāk un parāda vīrišķajai enerģijai – tur ir lieliski, bet bez tevis es tālāk netieku! Un kas tad notiek ar vīrieti? Viņš sāk vairāk pelnīt, uzņemas vairāk atbildības un dod vairāk – tādai sievietei.

Tas viss izklausās ļoti skaisti, bet – kas jādara, lai par šādu sievieti kļūtu?

Galvenais likums: sievišķais spēks nav domāts grūtību pārvarēšanai, kolīdz rodas vēlme kādu šķērsli samīdīt! Tādā gadījumā tevī runā vīrišķais realizācijas veids. Sievišķais spēks ir šķēršļu apiešanā. Turklāt tā, lai nesamērcētu kleitas malu.

Trešais mīts: vīrieši dzīvo uz sieviešu enerģijas rēķina

Mūsdienās tas ir ļoti populārs viedoklis. Šīs bailes rodas no tā, ka sieviete nav droša, ka ir piepildīta ar enerģiju, – tās ir bailes no nabadzības.

Tiešām, visbiežāk vīrieši, kuri nenodarbojas ar enerģētiskām praksēm, smeļas enerģiju no sievietes – sieviete taču vieglāk piepildās ar enerģiju no stihijām, no dabas, viņa var vienkārši aiziet uz izstādi un piepildīties ar skaistumu, iespaidiem, un pēc tam, stājoties kontaktā ar vīrieti (ne obligāti seksuālā) viņa dalās enerģijā ar viņu.

Starp sievieti un vīrieti nemitīgi mutuļo enerģijas virpulis, mēs vienā veidā to atdodam, un viņi mums atgriež citā veidā.

Es nekādā ziņā nevēlos aizvainot vīriešus un teikt, ka šajā plānā viņi ir vāji. Vienkārši – tā gluži nav viņu daba (ja tu ej uz kursiem un semināriem – palūkojies, kāds ir sieviešu un kāds – vīriešu procents). Vīrietis, kurš kļūst ļoti attīstīts enerģētiskajā plānā, ļoti bieži izvēlas vientuļnieka vai mūka ceļu. Bet sievietei tā vienkārši ir viņas daba.

Kad sieviete aizveras bailēs atdot, viņa pārtrauc pildīt savu galveno misiju – piepildīt ar prieku visu, kas viņai apkārt.

Visuma ironija slēpjas tajā, ka viņa tik un tā dalās enerģijā ar saviem vīriešiem. Taču, ja viņa to apzinās, tad dalās ar prieka, pārpilnības, iedvesmas enerģiju, un vīrietis uzplaukst, aug finansiāli, uzlabojas seksuālās attiecības... Ja sieviete baidās atdot, viņa tik un tā atdos – caur skandāliem, caur vilšanos, aizvainojumiem, un tad tā vairs nav izmeklēta maltīte, bet gan vakardienas uzburbušie makaroni. Padomā, ar kādu enerģiju tu baro savu vīrieti?

Pats galvenais, kas jāsaprot, – enerģiju sieviete atdod jebkurā gadījumā. Kā to izdarīt gudri, kā neizdalīt sevi visu, lai ap gadiem 40 nejustos kā izspiests citrons, kur smelt enerģiju un spēkus, kā šajā pasaulē realizēties sievišķā veidā?

Par šo mēs parunāsim 4. martā – jaunajā seminārā, kas domāts tieši sievietēm, "Pavasara atjaunošanās". Tur pastrādāsim arī ar dzimtas sieviešu līniju, pacīnīsimies ar blokiem, ko radījušas iepriekšējās attiecības, pameditēsim un apgūsim energokosmetoloģijas pamatus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!