Piecas visizplatītākās cilvēku kļūdas, kas sabojā karmu  (1)

Pirmām kārtām – neatlaisti mirušie. Katrs neatlaistais nelaiķis uzkrājas kā "kapakmens" nierēs (tās lielā mērā atbild par enerģētiku), vienalga – radinieki, kanārijputniņi, filmu vai grāmatu varoņi. Visi "miroņi", kurus tu velc sev līdzi, paņem tavu enerģiju.

Mazliet paskaidrošu – pastāv uzskats ka vienkāršie cilvēki var pārdzimt jau gadu pēc savas nāves, visticamāk – tajā pašā dzimtā, no kuras aizgājuši. Bet ģimene bērēs ņem un novēl: "Lai tev labi klājas Viņā saulē!" Tā sirsnīgi novēl, ar sabiedrībā un reliģijā pieņemtiem rituāliem. Svecīti aizdedzina, priesteri apmaksā, lai tas rituālu notur. Bet jaunajai māmiņai... Nu, jā.

Otrkārt – līdzcietība. Šķiet jocīgi – kas tur būtu slikts? Mūs māca, kā tā ir ļoti laba rakstura īpašība. Bet vai tā tas ir? Kā mūsu senči teica, kad slimu cilvēku ieraudzīja? "Labāk uz savas kreisās rokas īkšķa nagu skatos nekā uz tavu nelaimi!" Kāpēc? Jo Dievs ir kā satiksmes noteikumi – neej pāri ielai pie sarkanās gaismas! Pat, ja pirms tam skaļi, galvu pret zemi dauzot, esi nolasījis atbilstošu satiksmes noteikumu pantu – iespēja, ka, pārejot ielu pie sarkanās gaismas, tevi notrieks auto, ir visai liela. Katra slimība ir kā samaksa par šādu noteikumu pārkāpumu.

Piemēram, insults: par jaukšanos citu dzīvē – "tev vēl par agru precēties (dzemdēt)" utt. Ne vecāki izvēlas bērnus, bet bērnu dvēseles izvēlas sev vecākus! Ja viņām traucē laikus nonākt šajā pasaulē, iegūt atbilstošo natālo karti konkrētā vietā un laikā – to var pielīdzināt slepkavībai.

Diabēts – materiālās piesaistes. "Neaiztiec manas čības!" Materiālās vērtības nav tava ķermeņa daļa! Pieķersies kaut kam, kas ar laiku var saplīst, līdzi pazaudēsi arī daļiņu sevis!

Onkoloģija vai, kā tautā saka, vēzis – samaksa par maģijas ļaunprātīgu lietošanu. Piemēram, priesteris rituālā savieno "likumīgā" laulībā divus cilvēkus, kuru dvēseles nav vienotas, – kas tas ir ? Banāls pieburšanas rituāls! Lūk, tā! Ar visām no tā izrietošām sekām...

Iznāk, ka baznīcas un televīzija ir iestādījumi, kas masveidā pārnes svešu karmu uz nosacīti nevainīgiem cilvēkiem. Uz tiem, kas ir "līdzcietīgi", vai uz tiem, kas grib uzņemties svešu vainu uz sevi. Vispār, ja kādreiz kino attēloja dzīvi, tad tagad dzīve attēlo to, ko var atrast zilajos ekrānos.

Brīdinājuma uzraksti un – vēl jo vairāk – attēli uz cigarešu paciņām, kuri it kā mazina smēķētāju skaitu, patiešām samazina smēķētāju skaitu, tikai – nevis aģitējot par veselīgu dzīvesveidu, bet programmējot smēķētājus uz slimībām, pārnesot uz viņiem svešu karmu. Lūk, tāda ir "līdzcietība" bez maskas!

Treškārt, aborti – domāju, te var iztikt bez komentāriem: slepkavība paliek slepkavība, jebkurā vecumā.

Ceturtkārt, zīlēšana. Tā ir programmēšana uz konkrētu rezultātu, atmetot visas iespējamās paralēlās izvēles. Atbilstoši – tas ir noziegums pret cilvēka brīvo gribu, iejaukšanās otra dzīvē. Un atbilstoši tiek sodīta. Vispār ir kaut kāds līmenis, kurā zīlnieks drīkst dot padomus, vienlaikus nekaitējot citiem cilvēkiem un savai karmai, bet tā ir atsevišķa un gara saruna.

Visbeidzot, maģija, kas tāpat var tikt interpretēta kā nesankcionēta iejaukšanās citu dzīvēs vai dabas procesos. Pieļaujamā iedarbības zona –"Lai tev laba diena!", "Lai tev veicas!". Tātad – parasts, ne pie kā nesaistošs laba vēlējums. Un viss! Visam citam ir konkrēta cena pēc padarītā darba. Un ne jau izteikta eiro, bet kā konkrēta karma. Diemžēl!