Šobrīd esmu viena un pilnībā apmierināta: trīs pieredzes stāsti

Daina Žurilo iesākumā skaidro, ka cilvēkam pabūt vienatnē nepieciešams pirms jebkura nozīmīga lēmuma: "Īpaši svarīgi tas ir pirms attiecību uzsākšanas ar otru cilvēku, jo tieši šīs attiecības spēcīgi ietekmē mūsu jūtas, attiecības ar citiem cilvēkiem, pašsajūtu, kā arī dod vai atņem spēku veikt darba pienākumus." Viņa piebilst, ka pabūt vienam nozīmē sakārtot savas domas un jūtas. Tāpat tas palīdz apzināties savas vēlmes, kā arī izprast nepiepildītas vajadzības.

Psiholoģe ir pārliecināta, ka visu, ko mēs vēlamies, ar laiku arī sasniedzam: "Bet ko varam sasniegt, ja vēlmes ir haotiskas un nav apzinātas? Laikā, kad sakārtojam sevi, varam skaidri saredzēt savas vajadzības, piemēram, kas ir tas, pēc kā ilgojamies otrā cilvēkā? Vai tā ir bēgšana no savas vientulības? Mēs ilgojamies dāvāt mīlestību, būt mīlētas?" Viņa turpina, sakot, ka steigā pieņemti lēmumi nereti ir jānožēlo.

"Ja mēs pa dzīvi ejam no viena partnera pie cita, tad sevi ļoti iztērējam, iespējams, veicinām pašapziņas krišanos. Kāpēc man – tik foršai sievietei – neveicas atrast īstos vīriešus? Sasteigt nepareizās izvēles mūs mudina laiks, kurā dzīvojam," saka Žurilo. "Mēs esam aizmirsuši, ka īstās atbildes, pareizās izjūtas varam atrast savā būtībā, nevis nemitīgi izmēģinot, kļūdoties un atkal mēģinot sasniegt savu izplānoto laimi."

Nevarētu teikt, ka Elizabete dzīvo pavisam viena – viņas dzīvokļa biedrene ir trīs gadus jaunā suņu meitene Bora, ar kuru dzīve nevar būt garlaicīga. Elizabete ikdienā strādā par sociālo tīklu speciālisti, bet brīvajā laikā ķer kadrus caur kameras aci. Viņa nebūt nekaunas un vairs nepārdzīvo, ka šobrīd ir viena, jo "arī būt vienai kādā dzīves mirklī ir forši!"

Nopietnas attiecības viņai nav bijušas pēdējos 2,5 gadus, jo pusaudžu gadu pieredze, vēlmi būt attiecībās un ticību vīriešiem, mazinājusi. Pati tagad atzīst, ka tikai pirms neilga laika līdz galam tikusi tam pāri, bet pārdzīvojumi palikuši atmiņā: "Bija, protams, arī labas lietas, taču pārdomājot viņa attieksmi, uzvedību un izteikumus, esmu laimīga, ka tas viss beidzās."

"Man laikam ir paveicies ar kompāniju, kurā parasti uzturos, jo nekad tajā nejūtu atšķirību starp to, ka esmu bez otra cilvēka pie sāniem," stāsta Elizabete, pieminot, ka atsevišķās epizodēs, protams, mēdz palikt skumīgi ap sirdi, jo ir lietas, kuras arī pašai gribētos. "Manā kompānijā nekad netiek īpaši izcelti vai atdalīti pāri no brīvajiem cilvēkiem, tādēļ es vienmēr jūtos brīvi un neapdalīti."

Viņa stāsta, ka, esot viena, iepazinusi pati sevi: "To darīt ir ļoti vērtīgi. Šāda pauze palīdz pašai sievietei ne tikai iekšējās pasaules sakārtošanā, bet arī ikdienas saskarsmē ar citiem cilvēkiem. Šobrīd cenšos saprast savas rakstura nianses un garastāvokļa īpatnības. Esmu novērojusi, ka ir vieglāk sadzīvot ar citiem, jo zinu kādas reakcijas no sevi sagaidīt."

Nevarētu teikt, ka par attiecību uzsākšanu viņa it nemaz nedomā: "Kategoriski nenoliedzu, nedz arī apstiprinu, ka šobrīd varētu uzsākt jaunas attiecības. Iespējams, ka esmu gatava atvērt savu sirdi kādam vīrietim, bet neļauju šīm domām pārņemt savu prātu. Kad tām būs jānāk, tās atnāks." Viņa dalās pārdomās, ka ir pateikusi "nē" attiecībām, kuras ir bezjēdzīgas un bez perspektīvas: "Visam savs laiks. Šobrīd man ir posms, kurā vajag sevi sakārtot, un domāju, ka daudzas sievietes jūtas līdzīgi."

"Iemācīties būt vienai, patstāvīgai un neatkarīgai no otra cilvēka, ir labākais, ko mēs sev pašas varam izdarīt ne tikai tagadnes, bet arī nākotnes vārdā," pārliecināta Elizabete. "Daudzas sievietes domā, ka iet vienai uz kino vai teātri ir vientulības zemākā pakāpe un ka to nekad nedarītu. Es gan tā reizēm mēdzu darīt, un tas ir forši. Tev ar nevienu tajā brīdī nav jārēķinās. Ja gribas iet prom no sliktas filmas, es aiziešu. Ja gribas raudāt filmā, kura aizkustina līdz sirds dziļumiem, es raudāšu."
Laiku, ko citas sievietes pavada ar otro pusīti, viņa izmanto, lai darītu lietas, kurām parasti nav laika vai ir slinkums: "Darbs ir viens no labākajiem veidiem, kā aizpildīt savu laiku. Esmu pamanījusi, ka man tas reizēm palīdz arī atslēgties no lietām, par kurām negribas domāt ikdienā." Elizabete uzsver, ka padzīvot pašai ar sevi ir lieliski, jo var izkopt savus talantus un intereses, piemēram, ēst gatavošanu.

Elizabetei šķiet, ka sievietei jāprot būt vienai arī tad, kad ir attiecībās, jo otram cilvēkam vajag savu privāto telpu. Veselīgās attiecībās tas ir tikai normāli: "Ja sieviete māk būt viena, tad viņa šādās situācijās nekad nesajuks prātā, bet uztvers to mierīgi vai pat reizēm aizrautīgi. Rezumējot – vienatnē mēs iepazīstam sevi "līdz kaulam". Būt vienai nav traģēdija, tāpēc šādas dzīves epizodes vajag uztvert vieglāk. Viss ir galvā!"

Annas, kura savu īsto vārdu atklāt nevēlējās, ikdienas darbs ir saistīts ar palīdzēšanu cilvēkiem, precīzāk – rehabilitāciju. Viņa kā topošā fizioterapeite praktizējas šajā jomā dienu no dienas, un šobrīd darbam un sevis pilnveidošanai var pievērsties ar divtik lielu sparu. Četru gadu garumā viņas attiecību statuss bija "aizņemta", taču pirms 2 mēnešiem abi nolēmuši iet katrs uz savu pusi.

Kā vienu no šķiršanās iemesliem viņa min atšķirīgos skatījumus uz dzīvi: "Mums laikam vairs nebija pa ceļam. Jāsaka gan, ka to vairāk esmu aptvērusi tikai tagad. Nešķita, ka rozā brilles var nokrist arī pēc tik ilga kopā būšanas laika." Viņa atzīst, ka abiem kopā bija labi, taču arī tagad nav ne vainas.

"Kad bijām tikko izšķīrusies, man ļoti nepatika redzēt citus pārīšus," atklāj meitene. Viņa skaidro, ka nebūt nebija tā, ka nevēlējusies redzēt savas draudzenes un draugus laimīgus, bet vienkārši tajā brīdī nespēja par tādām lietām priecāties: "Tagad man tas absolūti netraucē, un ar viņiem visiem kopā ir vēl foršāk. Lai tiktu pāri jebkāda veida pārdzīvojumiem un grūtībām – jādod tam laiks."

Viņa pārliecināta, ka abiem attiecību statusiem ir savi plusi: "Forši ir būt gan vienai, gan attiecībās. Manuprāt, mums katram un katrai dzīvē ir nepieciešams brīdis tikai sev pašam. Anna dalās pieredzē, ka, esot vienai, ir daudz laika, ko veltīt pašai sev – pilnveidot un attīstīt: "Protams, to var darīt arī attiecībās, bet tad nereti aizmirstam par to, ka jāpadomā arī par sevi. Man patīk, ka varu darīt to, ko es gribu, kad es gribu un kādā kompānijā, jo nevienam nav par to jāatskaitās."

Meitene stāsta, ka kopš šķiršanās brīvo laiku aizpilda citādāk: "Kad biju attiecībās, daudz skatījāmies dažādas filmas, taču pēdējā laikā televizoru vispār neesmu ieslēgusi. Daļu no manas ikdienas aizņem universitāte, darbs, kā arī izkāpšana ārpus rutīnas zonas, piemēram, sportošana, grāmatu lasīšana, dažādi izbraukumi, kultūras pasākumi u.c." Viņa ir priecīga, ka var vairāk laika pavadīt ar savām draudzenēm: "Šķiet tik vienkārši, taču tik forši!"

Ir cilvēki, kas no vienām attiecībām tūdaļ ir gatavas ielēkt citās, taču Anna par to šobrīd nedomā: "Negribas man tagad attiecības, taču visādi dzīve var gadīties. Mēs jau nekad nezinām, ko dzīve mums piespēlēs." Viņa uzskata, ka vienā dienā sievietei var šķist, ka vispār nav gatava attiecībām, bet nākošajā varbūt pretī stāvēs kāds, ar kuru sajūtas teiks priekšā pavadīt visu savu atlikušo dzīvi: "Es katrā ziņā šobrīd baudu katru dienu, kas man ir dota vienai."

Anna ir 100% pārliecināta, ka katrai no mums kādu brīdi būt vienai ir vitāli nepieciešams: "Šo laiku vajag izmantot sevis lutināšanai, sevis izzināšanai un sevis izklaidēšanai. Kad esi kopā ar kādu, tu līdz galam nesaproti, vai esi tieši tāda vai tādu tevi padara konkrētais cilvēks. Jādod sev iespēja to saprast!"

Ir cilvēki, kurus ikdienā neredzam, bet pastarpinātā veidā reizēm esam saskarsmē. Iepazīstieties – Madara, kuras darba dienas aizrit bankas uzziņas tālruņa otrā pusē. Viņa pati saka, ka šo darbu ir viegli apvienot ar mammas pienākumiem, jo dēlu Rafaelu audzina viena. Neskatoties uz grūtībām, viņa smaida un zina, ka jebkāda pieredze ir dzīvē vajadzīga.

Madaras mīlas stāsts, kas beidzās pirms diviem gadiem, nebija ar laimīgām beigām. Sākumā viss notika palēnām, taču kā pasakā – satikās, iemīlējās un sāka dzīvot kopā. Neilgi pēc kopdzīves uzsākšanas, dzīvei pieteicās Rafaels. Nevarētu teikt, ka tas bija negaidīti, jo pāris draudzējās jau trīs gadus. Bērniņš pārbaudīja pāra attiecības, tāpēc sākās arvien vairāk strīdu, nesaskaņu. Par kāzām viņš vispār nav gribējis runāt, stāsta Madara. Aiziet – tas bija Madaras lēmums, ko viņa sauc par pareizu.

"Nav jau tā, ka man dzīvē trūkst vīrieša uzmanības. Man ir Rafaels," smejot stāsta Madara. Kad Madarai jādodas uz darbu, puika paliek ar vecmāmiņu: "Viņa man ir tik sprigana, ka prieks skatīties." Viņa saka, ka daudz ārpus mājas nedodas, jo fiziski tam nav laika.

Madara stāta, ka pēc šķiršanās viņa daudz vainoja sevi, jo visvairāk pārdzīvoja, ka puisis viņu nevēlējās precēt: "Es nevarēju saprast, kā var tik ilgi dzīvot kopā un to nevienā brīdī negribēt. Vēl taču arī bērns..." Tagad, kad sāpes pagaisušas, viņa ir pārliecināta, ka tas nebija īstais dzīves cilvēks: "Kad to aptver un pieņem, skatīties uz apkārtējiem laimīgajiem attiecībās ir daudz vieglāk, jo man it nemaz neskauž. Man ir sava laime."

"Kad dzīvoju kopā ar vīrieti, protams, atlika daudz mazāk laika sev," pieredzē dalās Madara. "Šobrīd lielāko daļu brīvā laika paņem dēliņš, bet esmu pamanījusi, ka kopš šķiršanās skatos uz dzīvi atvērtāk. Esmu gatava pārsteigumiem!" Sieviete atklāj, ka šobrīd ir apmierināta ar brīvību no vīriešiem, jo ir laiks sakārtot savas domas, mērķus un tikai tad vērties pie citiem.

Viņa uzsver, ka nākamajās attiecībās neapdomīgi nemetīsies iekšā: "Nekad nesaki nekad, bet nākamais vīrietis manā dzīvē būs ne tikai otrā pusīte, bet arī paraugs manam dēlam." Viņa saka, ka būt vienai – tas nav jāsaprot burtiski: "Tas ir vīrietis, kurš nav pie sāniem, bet ir daudz citu cilvēku, kuri tevi mīl un ir gatavi palīdzēt. Tas ir lieliski!"

"Mēs katra mācāmies vairāk no savām, nevis citas kļūdām, bet es tik ļoti iesaku sievietēm ņemt piemēru no manis par to, ko nozīmē sasteigtas attiecības," teic Madara. "Es tās nenožēloju, jo tad man nebūtu Rafiņš, bet esmu laimīga būt bez tā otra cilvēka." Viņa turpina, sakot, ka nebūt attiecībās nozīmē iemācīties mīlēt sevi: "Es beidzot iepazīstu sevi līdz galam. Labāk vēlāk nekā nekad!"