7 vienkārši paņēmieni, kā paņemt dabas spēku saviem mērķiem

1. Nostājies ārā vai lielas istabas, zāles vienā malā.

2. Sāc iet uz otru istabas malu un, neapstājoties otrā malā, apgriezies un nāc atpakaļ.

3. Ejot piefiksē: (a) subjektīvo laiku, ko pavadīji ejot, (b) sava fiziskā ķermeņa kustības, muskuļu sasprindzinājumu, roku un kāju vēzienus, to cik viegli vai grūti tev jāmēro šis ceļa gabals.

4. Atkal stāvot izejas punktā, iedomājies, ka stāvi līdz viduklim straujas upes vidū. Ar muguru pret straumi.

5. Labi sajūti, kā upes straume spiež uz tavas muguras lejasdaļu un kāju aizmuguri.

6. Arvien turpinot domās atrasties straujas upes vidū, izej to pašu maršrutu.

Paskaidrojumi: otro reizi mērojot ceļu ar "iedomu upes" straumes spiedienu mugurā, tu sajutīsi, ka iet kļuvis vieglāk, tu patērē mazāk enerģijas, neviļus gribas paātrināt soli, vieglāk iet. Arī subjektīvā laika tecējums paātrinājies. Ja iemācīsies ejot uzturēt "straumes spiedienu" mugurā, varēsi ērti pieveikt lielākus attālumus.

Daudzreiz gribas no niknuma kliegt, bet jābūt savaldīgam. Vai arī ir iekšējā pasaule līksmo eiforijā, taču jābūt nopietnam. Šī ir laba pašpalīdzība savas emocionalitātes samazināšanai visiem dusmu pūšļiem un bremzes tiem, kas "lido mākoņos".

1. Atminies reizi, kad biji kalnos, uz tilta, zem kura tek strauja upe. Ja tādā vietā neesi bijis, noderēs kaut vai internetā atrasta bilde vai video.

2. Lai samazinātu savu emociju "skaļumu", iedomājies sevi šā tilta vidū, pie margām, ar seju straujās upes tecējuma virzienā. Kājas jāizpleš plecu platumā.

3. Vērojot prom nesošo upes straumi, "pastāvi" kādu laiku uz šā tilta un... piefiksē, ka emociju līmenis ir mazinājies.

Tāpat savas emocijas var savaldīt, ja iedomājas sevi stāvam zem liela, skaista, dzidra ūdenskrituma. Var atsevišķi iedomāties zem šā ūdenskrituma arī cilvēku, ar kuru tev attiecības nav tās labākās. Šajā gadījumā arī tava negatīvā attieksme (dusmas, apvainojums u.tml.) mazināsies. Bet, mazinoties dusmām, tavs oponents būs arī laipnāks pret tevi.

Ja esi noguris, negribas sākt ko darīt, kaut kur iet, bet vajag, ir laba izeja. Un, proti.

1. Lai kur tu šajā brīdī stāvētu, paplet kājas plecu platumā.

2. Iedomājies, ka zeme zem kājām pašķiras.

3. Iztēlojies, ka paveras liela, dziļa zemes plaisa, pa kuru, kaut kur pavisam netālu zem kājām, tek ugunīga lava.

Paskaidrojums: ja iedomāsies, ka lava zem kājām tek uz priekšu, tev parādīsies enerģija fizisku darbību veikšanai. Ja iedomāsies, ka lava tek uz aizmuguri – nāks enerģija mentālu darbību veikšanai.

Svarīgi! Izmantojot šāda veida reljefu savai domāšanai, jārēķinās, ka mūsu saprātam no apkārtējās pasaules pieplūst liels enerģijas daudzums, kurš noteikti meklēs izeju sava potenciāla realizācijai. Tas nozīmē – ja domāsi negatīvi, tad šīs negatīvās domas ātri vien var realizēties dzīvē, bet, ja domāsi pareizi un pozitīvi, tad arī domu rezultāts būs tāds pats. Jādomā uzmanīgi, pareizi un ne sliktā garastāvoklī! Labs variants arī savu nosprausto mērķu veicināšanai.

* Nav obligāti, fiziski atrasties minētajās vietās. Pietiek ar to, ka tu tur atradīsies domās.

Lai domas par tālāku nākotni (trīs un vairāk dienas) būtu precīzākas, ātrākas, lai domāt būtu vieglāk, plašāk – iedomājies, ka atrodies (stāvi vai sēdi) uz liela kalna nogāzes tuvu virsotnei, ar muguru pret nogāzi.

Lai precīzākas un ātrākas būtu domas par tuvāku nākotni (šodienu, rītdienu, parītdienu), lai spētu domāt plašāk – iedomājieties, ka stāvi uz liela kalna nogāzes vidusdaļā, ar seju pret nogāzi.

* Nav obligāti, fiziski atrasties minētajās vietās. Pietiek ar to, ka tu tur atradīsies domās.

Šo informācijas uztveršanas metodi apzināti un arī neapzināti savā darbā pielieto zīlnieki, kāršu licēji. Tādā vietā mūsu saprāts iegūst līdzsvarotību un paaugstinātu jūtību. Paaugstinās intuīcija un lielas informācijas uztveršanas spējas. Grūtāk ir domāt gan par nākotni, gan par pagātni, toties parādās skaidrība par šodienas tekošo lietu stāvokli.

Interesanti, ka, domājot "tuksneša" apstākļos, var labi trenēties kaut ko sajust no attāluma. Gan attiecībā uz tuviniekiem, gan par reāli notiekošām lietām darbā. Iznāk tāda kā distancēta "šodienas gaišredzēšana".

Lai šo informāciju uzņemtu vēl labāk, jāiztēlojas, ka esi tuksnesī. Domās "jāizplūst" maksimāli platam (ja var, tad 50 un vairāk metru radiusā). Paralēli "izplūšanai" iztēlojies, ka galvā uzlikts augsts "turbāns".

* Nav obligāti, fiziski atrasties minētajās vietās. Pietiek ar to, ka tu tur atradīsies domās.

Šādā vietā cilvēks sajutīs apziņas skaidrību un dvēselisku pacēlumu. Sajutīs brīvību un arī nevēlēšanos kaut kur iet un kaut ko fizisku darīt.

Domas tādā vietā būs gan grandiozas pēc apjoma, gan dvēseliski pacilātas. Tādā vietā vieglāk kalt tālus dzīves plānus.

* Nav obligāti, fiziski atrasties minētajās vietās. Pietiek ar to, ka tu tur atradīsies domās.

Tādā vietā cilvēka saprāts piepildās ar kaut kādu "lipīgu masu"", kas traucē domāt par kaut ko lielu un cēlu. Toties domāt par kaut ko parastu, ikdienišķu ir vieglāk! Vieglāk arī ir domāt par pagātni, apcerēt savas kļūdas vai analizēt veiksmīgus pagātnes notikumus.

* Nav obligāti, fiziski atrasties minētajās vietās. Pietiek ar to, ka tu tur atradīsies domās.