Īsi stāstiņi par vājdzirdīgiem bērniem un burvju dakteri – kohleāro implantu

Nu jau vairāk nekā 10 gadus smagākajos gadījumos bērniem ir iespēja tikt pie valsts apmaksāta kohleārā implanta, bet pirms tam bērnu vecāki šim mērķim bija spiesti vākt ziedojumus. Kopumā šajos gados implantu ieguvuši 213 bērni. Vairāki no viņiem nu jau ir pieauguši, "bet mēs joprojām viņus uzskatām par savējiem" – saka Latvijas Bērnu Dzirdes centra vadītāja Sandra Kušķe.

Kohleārais implants ir protēze, kuras vienu daļu ķirurģiskas operācijas rezultātā ievieto zem ādas. Ārējā daļa turas pie pirmās ar magnētiņu. Dzirdēt dzird visi, kuriem ir šis implants, bet, vai no dzimšanas nedzirdīgs bērns varēs iemācīties klausīties, runāt un spēs integrēties dzirdīgo vidē, tas atkarīgs no daudziem citiem apstākļiem. Pasaulē ir aptuveni miljons kohleāro implantu lietotāju. Par to, kā implants ir mainījis bērnu dzīvi, lasi arī portāla "Cālis" rakstā šeit.

Vieni no pirmajiem bērniem Latvijā, kuri pie kohleārā implanta tika vēl tajos laikos, kad operācijai bija jāvāc ziedojumi, bija Santa Evija Griņeviča un Mareks Birulis. Gan Santa Evija, gan Mareks ir mācījušies parastajās skolās. Santa Evija kā brīvprātīgā darbojas vairākās nevalstiskajās organizācijās, un vēlas kļūt par policisti. Mareks patlaban mācās 10. klasē un dejo sarīkojumu dejas.

Pirms pieciem gadiem Lailas Zemītes dvīņi piedzima ar ļoti mazu svaru. Abi izķepurojās, bet vienam no zēniem, Andrejam, konstatēja 5. pakāpes vājdzirdību. Tagad Andrejam ir divi implanti un nesen, Ziemassvētkos, viņš iepriecināja vecākus, noskaitīdams pie eglītes dzejolīti.

Arī Ilzes Ūbeles meitai Elizabetei ir divi implanti. Meitene runā un pērn sāka skolas gaitas Rīgas sākumskolā "Valodiņa", kurā jau mācījušies vairāki citi bērni ar dzirdes traucējumiem. Daudzi šīs skolas absolventi sekmīgi integrējušies dzirdīgo vidē.

Implanta ārējo daļu var noslēpt tikai aiz kupliem matiem vai zem cepures, tāpēc daudzi kautrējas tos atklāti nēsāt. Diemžēl dzirdes palīgierīces joprojām nav tik populāras kā brilles, kaut gan tos lieto arvien vairāk cilvēku.

Lai mudinātu bērnus nekautrēties, ASV komiksa "Iron Man" veidotāji laiku pa laikam iesaista notikumos supervaroņus ar "īpašām vajadzībām". Laika gaitā ir bijis gan ratiņkrēslā sēdošs varonis, gan "The Blue Ear" ar dzirdes aparātu ausī, gan kohleārā implanta lietotāja "Sapheara".

Cilvēku, kuri tikuši pie implanta pēc pilngadības sasniegšanas, Latvijā ir ļoti maz. Tas saistīts ar to, ka pieaugušajiem šo implantu valsts ilgstoši neapmaksāja. Tomēr atsevišķi cilvēki negribēja dzīvot klusumā, nepadevās un vāca ziedojumus. Piemēram, 2005. gadā tā darīja pēc avārijas dzirdi zaudējušais šoferis tālbraucējs Jānis Erenbergs. Tagad operācijas apmaksā gan bērniem, gan pieaugušajiem. Tukumniece Diāna Peiraga, kura pie implanta tika pirms trīs gadiem, stāsta, ka labprāt lietotu implantu arī otrajā ausī.

Pirms 60 gadiem, 1957. gada 25. februārī, pirmo reizi tika izdarīta dzirdes nerva elektriskā stimulācija. Lai veidotu izpratni un pievērstu mediju uzmanību, kopš 2009. gada Spānijā šo datumu sāka atzīmēt kā Kohleāro implantu dienu. Tagad šo dienu svin vairāk nekā 40 pasaules valstīs.

Eiropā kohleāro implantu lietotāji ir izveidojuši Eiropas Kohleāro implantu lietotāju asociāciju EURO-CIU, kas regulāri izdod savu informatīvo biļetenu. EURO-CIU nav pārstāvju no Latvijas, taču grupa kohleāro implantu lietotāju darbojas Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijā "Sadzirdi.lv" un ir gatava dalīties savā pieredzē ar citiem. Nesen izveidota pasaules kohleāro implantu lietotāju karte.