Septiņus gadus vecā Anastasija dzimusi priekšlaikus. Dzemdībās tika iegūta streptokoka B infekcija, kā rezultātā Nastja sasirga ar meningoencefalītu. Pēc pārciestās slimības Anastasijai ir smagas sekas – bērnu cerebrālā trieka, spastiska tetraparēze, simptomātiskā epilepsija, parciālas motoras lēkmes. Taču ģimenei parādījusies cerība – piedzimstot jaunākajai māsai, izdevies iegūt cilmes šūnas, vēsta labdarības organizācija "Palīdzēsim.lv".
Anastasija nestaigā, nesēž, gandrīz nemaz netur galviņu, nefiksē skatienu, nespēlējas ar rotaļlietām, kā ierasts viņas vecuma bērniem. Mamma algotu darbu nestrādā un ikdienu pavada rūpēs par Anastasiju un nu arī jaunāko ģimenes locekli – māsiņu Dašu. Mamma ik dienu pūlas, lai slimība neprogresētu un regulāri pilda ārstu ieteiktos vingrojumus stingā ķermenīša atslābināšanai. Šīs nodarbības Anastasiju iepriecina, un meitene saskumst, ja saaukstēšanās vai cita iemesla dēļ nodarbības jāizlaiž. Meitene nerunā, tāpēc vienīgais sazināšanās veids ir emocijas un mīmika.
Nastjai prieku rada rotaļlietas ar dažādām muzikālām vai dzīvniekiem raksturīgām skaņām, īpašs prieks ir, kad ciemos ierodas vecmāmiņa ar ģimenes mīluli – suni. Arī māsām ir izveidojies savs īpašais komunikācijas veids – kad mazā māsiņa "paceļ balsi", lielā māsa priecājas.