Bērnam – vismaz tūkstoti mēnesī. Tiesājoties par uzturlīdzekļiem, prasa naudu arī zivtiņām

Cik lieliem jābūt uzturlīdzekļiem? Minimālo summu nosaka valsts, patlaban tie ir 95 – 114 eiro mēnesī. Taču maksimālajai gandrīz nav robežas – jāņem vērā bērna vajadzības un vecāka spēja maksāt. Tā, piemēram, kāda māte uzskatījusi, ka diviem bērniem no šķirtā vīra var prasīt 1996,50 eiro mēnesī, kam tiesa arī piekritusi.

2013. gada janvārī pieņemtie Ministru kabineta noteikumi nosaka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām un mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt katram savam bērnam. Un tie ir – katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecumam – 25 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas valstī, bet katram bērnam no 7 līdz 18 gadu vecumam – 30 procentu apmērā no minimālās algas valstī. Tā kā kopš 1. janvāra minimālā mēnešalga ir 380 eiro, tad pirmajā gadījumā tie ir 95 eiro, otrā – 114 eiro.

Vecāki var noslēgt vienošanos par citu summu – kaut vai miljonu eiro mēnesī, un šī vienošanās ir spēkā, kamēr tā nav grozīta vienošanās vai tiesas ceļā.

Tiesas ceļā var grozīt vai atcelt ne tikai vienošanos, bet pieprasīt lielāku summu no vecāka, kas nedzīvo pie bērna, ja tas ir turīgāks un to var pierādīt. Tāpat, ja ar bērnu kopā dzīvojošs vecāks var pierādīt, ka bērna vajadzības ir lielākas, nekā iespējams saņemt par no valsts puses minimāli garantētiem eiro, tad arī var pieprasīt vairāk. Bet tad arī pašam prasītājam būs jāpierāda savi ienākumi, jo šīs "virsminimālās bērna vajadzības" abiem vecākiem solidāri jāsedz uz pusēm. Protams, vecākam, kas nedzīvo kopā ar bērnu, arī jābūt iespējām to segt.

Kad 2012. gada 27. martā sieva un vīrs šķīra laulību, abi vienojušies, ka atsevišķi dzīvojošais bērnu tēvs mēnesī pārskaita 3/4 no bērnu uzturēšanas izdevumiem, bet ne mazāk par tūkstoti eiro par katru bērnu. Kad bērnu tēvs pusgadu to nebija darījis, bērnu māte vērsās tiesā. Sieviete uzskatīja, ka bērniem nepieciešama kvalitatīva pārtika, mantas un citu vajadzību apmierināšanai, ko vienai pašai grūti nodrošināt. Bet bērnu tēvs esot darba spējīgs, vesels un viņa pienākums ir nodrošināt sevi ar darbu un viņš nedrīkst izvairīties no uzturlīdzekļu došanas pienākuma.

Rezultātā sanāk, ka no bērnu tēva atbilstoši vienošanās līgumam piedzenami par vienu bērnu 1031,25 eiro un par otru – 965,25 eiro mēnesī. To prasīja bērnu māte, bērnu tēvs neapstrīdēja un arī tiesa pagājušā gada 12. oktobrī to apstiprināja.

Tiesā viņa sacīja, ka ne tikai būtu piedzenams iekrātais, bet pa šo laiku ir mainījušies gan tiesiskie, gan faktiskie apstākļi, kas ir pamats tam, lai grozītu piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru, to palielinot. Meita ir 9. klases skolniece, līdz ar to ir palielinājušies izdevumi, kas saistīti ar skolas gaitām. Kā arī augusi komunālo pakalpojumu maksa, dārgāki kļuvuši produkti. Meitai pusaudža gados ir sava pusaudža dzīve, kas prasa izdevumus, kuru nebija tad, kad tika parakstīts līgums: kabatas nauda, saviesīgu pasākumu apmeklēšana, savas un draugu dzimšanas dienu svinēšana, kino un citu pasākumu apmeklēšana. Meitai ir hobijs – zivtiņas, kam mēnesī jātērē apmēram 40 – 50 eiro. Mātei meitas uzturēšana mēnesī izmaksā apmēram 430 eiro, no kuriem puse būtu jāsedz bērna tēvam, atbilstoši grozot līgumu un piedzenot no atbildētāja ik mēnesi 215 eiro.

Meitenes tēvs tiesā prasību atzina daļēji. Viņaprāt, pieprasītā bērna uzturlīdzekļu summa ir pārāk liela. Viņš nav spējīgs maksāt pieprasīto uzturlīdzekļu summu, jo saņem mazāk par minimālo darba algu – uz rokas 309 eiro. Viņam jāmaksā komunālie maksājumi, kas Rīgā ir sadārdzinājušies, jāpērk pārtika, jāmaksā par transportu – ceļš uz darbu vien mēnesī izmaksājot 80 – 100 eiro. Tēvs tiesā teica, ka neesot piekritis meitas aizvešanai uz Angliju, mīl meitu un vēlas par viņu rūpēties, audzināt, skolot un izklaidēt. Kad māte kopā ar meitu bijusi Latvijā, ļauts meitai pavadīt laiku pie tēva gadā aptuveni 2 – 6 dienas.

Vienīgā komunikācija ar meitu notiekot ar interneta starpniecību. Viņš vēlētos biežāk tikties ar meitu – reizi nedēļā, pats iegādāties viņai apģērbu, vest uz kultūras pasākumiem, piedalīties meitas dzīvē. Vīrietis arī piebildis, ka pircis meitai piederumus zivju akvārijam. Tiesā tēvs lūdza samazināt uzturlīdzekļu summu.

Māte gan tiesas sēdē precizēja, ka kopā ar meitu dzīvo Rīgā, turklāt uzskata, ka reāli meitas tēvs pelna vairāk par minimālo mēnešalgu. Tiesa konstatēja, ka no mātes iesniegtā uzturēšanas izdevumu aprēķina redzams, ka mēneša izdevumi pārtikas iegādei ir 90 eiro, izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem – 110 eiro, atpūtai – 100 eiro, ārstēšanās izdevumi – 20 eiro, higiēnas precēm – 52 eiro, kopā mēnesī – 372 eiro. Sezonas izdevumi – 765 eiro gadā, mēnesī sezonas izdevumi – 63,75 eiro.

Kopīgie mēneša izdevumi – 435,75 eiro. Iepazīstoties ar izdevumu aprēķinu, tiesa gan secināja, ka aprēķins nav attiecināms uz bērnu, kuram ir 14 gadi, bet gan uz pirmsskolas vecuma bērnu, proti, aprēķinā bija iekļautas tādas preces kā bērnu vasaras ratiņi, ragaviņas, bērnu pūderis, attīstošas, izglītojošas, didaktiskās spēles, kancelejas preces dārziņam, cirks, karuseļi, vienreizējie autiņi, biezeņi, bērnu biezputras. Tāpēc tiesas ieskatā samērīgi izdevumi pārtikai mēnesī ir 90 eiro, pakalpojumu samaksai – 60 eiro (no 110 eiro atskaitot zivtiņu uzturēšanas izdevumus 50 eiro apmērā, kas nav uzskatāms par pakalpojumu).

Tiesa arī norādīja, ka bērna mātei jāpierāda, ka bērna tēvs pelna pietiekami, lai no viņa varētu piedzīt 215 eiro mēnesī. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati liecinājuši, ka vīrieši mēneša ienākumi ir 450 eiro.

Rezultātā tiesa 2016. gada 11. novembrī nolēma, ka no vīrieša piedzenams iekrājies uzturlīdzekļu parāds 6835,93 eiro un viņam turpmāk ik mēnesi jāmaksā 30 procenti no minimālās mēnešalgas – 111 eiro (no šā gada 1. janvāra – 114 eiro).

Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

Galvenie principi, no kuriem jāvadās, nosakot uzturlīdzekļus, ir: