Jekaterinas meitiņai ir trīs gadi un 5. pakāpes vājdzirdība, tādēļ viņa apmeklē Rīgas 234. pirmsskolas izglītības iestādes speciālo grupiņu vājdzirdīgiem bērniem. Grupa apgūst speciālu izglītības programmu mazākumtautību bērniem. Saistībā ar bērnu skaita samazināšanos nākamajā mācību gadā to plānots slēgt. Jekaterina aicina atsaukties citu šādu bērnu vecākus, kuriem nepieciešama speciāla programma mazākumtautību grupā.
Kā pastāstīja bērnudārza vadītāja Ārija Ausberga, jau šajā mācību gadā grupiņā ir vien pieci bērni, nākamgad paliks četri, jo viens bērns sāks skolas gaitas. Savukārt no šiem četriem vēl vienam bērnam plānota sirds operācija, kas nozīmē, ka tāpat kādu laiku bērns dārziņu neapmeklēs.
Tātad, paliek trīs bērni, secina Ausberga. Tiesa, bērnudārzs ir pretimnākošs un arī Jekaterina saprot situāciju, tomēr viņas problēmu, dārziņa vadības izteiktie piedāvājumi, neatrisina.
Ausberga skaidro, ka jau vēsturiski viņas vadītajā dārziņā ir pieejama šī programma. Varbūt kāds ir neizpratnē: "Kā, vai tiešām Rīgā ir tik maz bērnu ar dzirdes traucējumiem?" Tiesa, nav gan, bet liela daļa šādu bērnu vecāku izvēlas savas atvases sūtīt uz izglītības iestādēm, kurās bērni mācās apgūt zīmju valodu. Bet šajā dārziņā bērniem tiek veicināta runas attīstība ar citām metodēm, un tās jau pierādījušas labus rezultātus.
Ausberga min, ka daudzi bērnudārza audzēkņi spējuši gan mācīties vispārizglītojošās skolās, gan pabeigt augstskolas. Bet… lai bērns mācītos šādā grupiņā, vecākiem jābūt dzirdīgiem, lai ar bērnu varētu sarunāties un palīdzēt runas attīstības veicināšanā arī mājās.
Jekaterina apliecina, ka viņiem piedāvāts integrēties latviešu grupiņā, bet viņas meitiņai tikai nule kā ielikts kohleārais implants un tikai tagad viņa sāk mācīties runāt. Runāt dzimtajā valodā, kas ir krievu. Ja meiteni ieliktu latviešu grupā, attīstība apstātos un rastos sarežģījumi.
Turklāt Jekaterina norāda, ka diezin vai parastajā grupā ar viņas meitu kāds varēs individuāli padarboties, kas šādiem bērniem ir ļoti nepieciešams un kas bija iespējams mazajā mazākumtautību grupā. Jā, bērnudārzs arī solījis, ka tiktu piesaistīts speciālais pedagogs, bet mamma apšauba, cik daudz laika šis viens pedagogs strādās tikai ar kādiem īpašākiem bērniņiem. Jekaterina, tāpat kā bērnudārza vadītāja, aicina atsaukties un reģistrēties citus vecākus. Ja bērnu skaitu izdotos palielināt, grupu varētu arī nelikvidēt.
Ausberga arī vērš uzmanību uz valstī pastāvošo problēmu, ka krievu valodā runājošiem bērniem arī nav speciālās programmas skolā. "Tā skola, kas bija, sen jau likvidēta. Un tad tiem bērniem ir jātaisa straujš pagrieziens, un viss jāapgūst latviešu valodā. Protams, var jau kāds teikt, ka nekā slikta tur nav, ja bērns sāks mācības latviešu valodā, bet vājdzirdīgiem bērniem tas ir daudz sarežģītāk," apliecina Ausberga.
Bērnudārzs atrodas Imantā, un, piemēram, Jekaterina savu meitiņu katru dienu vadā uz to no Pļavniekiem, bet šī ir vienīgā grupa Rīgā, kuru plānots slēgt, tādēļ sieviete aicina atsaukties citus vecākus, kuriem ir šādas problēmas. "Varbūt mums izdosies," cerību pilna ir Jekaterina.
3. marts ir Pasaules Dzirdes diena.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
