'Nedari tā, man tā nepatīk!' – kā bērnam iemācīt lietot šo frāzi dzīvē

Šī iemesla dēļ Latvijā jau vairāk nekā 200 pirmsskolas un sākumskolas pedagogi izgājuši īpašu apmācību, lai varētu izglītot bērnus par personiskās drošības jautājumiem attiecībās un tādējādi preventīvi novērst vardarbības riskus, kam pakļauti mazi bērni.

Vecāki un skolotāji ne vienmēr var būt bērniem līdzās un viņus pasargāt, tāpēc svarīgi, lai bērni paši jau kopš mazotnes spētu atpazīt nedrošas situācijas un zinātu, kā tajās rīkoties. Lai palīdzētu pedagogiem par šīm tēmām runāt, "Centrs Dardedze" ir izstrādājis bērnu personiskās drošības programmu – interaktīvas nodarbības bērniem vecumā no četriem līdz deviņiem gadiem. Sākotnēji nodarbības bērniem organizētas Rīgā, īpaši radīta tēla – Drošuļa Džimbas vadībā, bet vēlāk uzsākta arī pedagogu apmācība, lai drošības tēmas sasniegtu bērnus visā Latvijā. Izejot "Džimbas deviņu soļu drošības programmu", pedagogi, psihologi un sociālie pedagogi (Džimbas aģenti) apgūst metodiku deviņu nodarbību ciklam, ko turpmāk var pasniegt mācību iestādē, kurā viņi strādā.

Programmas mērķis ir veicināt bērnu spējas atpazīt iespējamos draudus attiecībās ar citiem cilvēkiem un mudināt bērnus domāt, kā pareizi rīkoties, lai mazinātu apdraudējumu sev un citiem. Nodarbību laikā bērniem ar mūzikas, rotaļu, filmiņu un lomu spēļu palīdzību tiek skaidroti dažādi personiskās drošības riski. Bērni mācās atšķirt labus un sliktus pieskārienus, labus un sliktus noslēpumus, mācās vērsties pēc palīdzības un tādējādi sevi aizsargāt.

Šobrīd Latvijā darbojas jau 212 Džimbas aģenti, no kuriem 2016. gadā apmācību izgājis 101 pedagogs – galvenokārt no Rīgas, Kuldīgas un Kandavas izglītības iestādēm, kā arī Latvijas internātskolām. Pērn Džimbas aģenti pasnieguši nodarbības par drošību attiecībās kopumā 3600 bērniem, un līdzīgs skaits bērnu apguvuši drošas saskarsmes prasmes "Centrs Dardedze" īpaši pielāgotajās telpās.

"Ir ļoti būtiski sākt runāt ar bērnu par personisko drošību pēc iespējas agrāk, jo vardarbības riski diemžēl pastāv arī agrīnā vecumā. Visbiežāk bērni piedzīvo vardarbību nevis no svešiniekiem, bet no pazīstamiem cilvēkiem – ģimenes locekļiem, draugiem, tāpēc tik būtiski, lai bērns spētu atšķirt pieļaujamu rīcību no ļaunprātīgas. Tāpat bērnus nepieciešams iedrošināt par piedzīvotu vardarbību neklusēt, bet gan vienmēr vērsties pēc palīdzības. Bērnībā ieliktie drošības pamati palīdzēs bērnam pasargāt sevi arī turpmāk," norāda "Centrs Dardedze" Prevencijas centra vadītāja Agnese Sladzevska.

Pedagogi, kuri vada drošības nodarbības mācību iestādēs, norāda, ka pēc drošības stundiņas bērni kļūst zinošāki, draudzīgāki un vairāk uzmanības pievērš savām sajūtām. Bērni ikdienā labprāt izmanto nodarbībās dzirdētos padomus un tā vietā, lai otram kliegtu vai sistu, iemācījušies teikt "Nedari tā, man tā nepatīk!". Uz mācītajiem noteikumiem ikdienā atsaucas arī paši pedagogi. Kā atzīst speciālisti, ar bērniem var runāt par jebkurām tēmām, ja vien runājam viņiem saprotamā valodā. Turklāt drošības programmā tiek iesaistītas arī bērnu ģimenes – bērni drošības tēmas mājās turpina pārrunāt ar vecākiem, brāļiem un māsām.

"Vardarbība pret bērniem un starp bērniem Latvijā ir ļoti izplatīta, tāpēc gan vecākiem, gan izglītības iestādēm ikdienā būtu jārunā ar bērniem ne tikai par tādiem drošības riskiem kā uguns vai elektrība, bet arī par riskiem attiecībās ar cilvēkiem. Turklāt svarīgi, ka par drošību runā cilvēks, kuru bērns pazīst un satiek ik dienu. Ja apmācības vada cilvēks, kurš strādā mācību iestādē, tas nodrošina tik ļoti būtisko pēctecību, kamēr vieslektora uzaicināšana parasti paliek kā vienas reizes pasākums.

Prieks par to, ka pedagogi arvien vairāk apzinās savu nozīmīgo lomu bērnu dzīvē un ne vien izglīto bērnus, bet arī kļūst par savas organizācijas drošības personu, iesaistot bērnu vecākus un citus pedagogus. Mūsu mērķis ir, lai ar laiku Džimbas aģents darbotos katrā pirmsskolas un sākumskolas izglītības iestādē," stāsta Sladzevska.