Sūnu ciema piezīmes jeb Kāpēc naudas amuleti nostrādā slikti?

Naudu var uzskatīt par enerģijas ekvivalentu materiālajā pasaulē. Sistēmā Ozols–Liepa, ko es pārstāvu, tas atspoguļojas šādi:

Citiem vārdiem – lai nauda nāktu pati, tai jāsagatavo "atbilstošs trauks".

Mūsu augums var kļūt par atbilstošās enerģijas kanālu. Bet enerģija, ka zināms, seko uzmanībai. Kas piesaista mūsu uzmanību, tas arī savāc to naudiņu, ko Laimes māte mums šūpulī ielikusi. Mēs varam lamāt spoguli, ka tas atspoguļo greizu ģīmi, mēs varam lamāt valdību, bet mūsu ārējā pasaule ir tikai mūsu zemapziņas atspulgs. Tāpēc apgalvojumam ka "mums ir tāda valdība, kādu paši esam pelnījuši" ir savs pamats. Var minēt šādu līdzību: cilvēkam ir smadzenes, bet ne vienmēr ir smadzeņu lietošanas instrukcija.

Karmas likumi maksā stingri pēc padarītā darba. "Kad es pats labs biju, visi man(im) labi bija...!" Vai, kā saka Austrumos, vari 1000 reižu saukt "halva, halva", bet mutē no tā saldāks nekļūs! Neviena revolūcija nekad nav uzlabojusi vienkāršās tautas dzīvi, drīzāk jau otrādi – tas vēl piemetinājums par valdības tēmu.

Aplūkosim visizplatītākās kļūdas, kuras cilvēki parasti pieļauj.

Pirmā "enerģijas slauktuve" ir tieksme pēc slavas un izdevīguma. Visādi imidži, karjeras, sacensības, realitātes šovi. Visas šīs lietas apēd prieku, laimi, veselību, ģimeni un gala rezultātā – cilvēks paliek bez naudas. Skaidroju populāri – ko sauc par karjeru? Bedri, no kuras rok ārā, to vietu, kurā tevi izspiež kā citronu. Dod, Dieviņ(i), kalnā kāpt, ne no kalna lejiņā!

Nākamā kļūda – aizvainojumi, skaudība, nenovīdība un dīkdienība. Turpinot "karjeras tēmu" – kas otram bedri rok, tas pats tajā iekrīt... Kā tagad nu jau vairs ne-jaunatne saka: "Nevajag strādāt, galvenais ir grābt piķi!" Nu, un kā – sagrābies? Tev labāk kļuva? Ap 30–40 gadiem tāds grābējs pārvēršas par fizisku graustu, par morālo es nerunāšu – tāds jau viņš no paša sākuma… No tāda nedz pašam kāds labums, nedz līdzcilvēkiem. Par tautu un Dzimteni es vispār paklusēšu.

Trešā kļūda – visu veidu atkarības: no pastāvīgi ieslēgta radio, televizora, interneta, alkohola, kafijas, tabakas un visām citām lietām, kuru pamatfunkcija ir novērst cilvēka uzmanību no viņa sāpēs kliedzošās dvēseles. Dvēsele jūt, ka cilvēks dzīvo nepareizi, ka viņa spēks aizplūst uz lietām, kas novērš uzmanību. Enerģija seko uzmanībai, un enerģija ir naudas ekvivalents. Sagrābjot cilvēka uzmanību, tu piesavinies viņa enerģiju un naudu. Atņem viņa brīvo gribu, manipulē ar apziņu. Un manipulēšana ar otra cilvēka apziņu, (piemēram, reklāma) ir pielīdzināma melnās maģijas rituālam.

Ceturtkārt, vēdera verdzība – vai piesaiste pie konkrētām garšām, sajūtām. Pārtika. PĀR-TIKA. No vienas puses – tikt pāri, no otras puses, skaidri saskatāma norāde uz tikumu. Ēdienam ir jāsniedz prieks pietiekamā mērā. Pie-tiekams pie tikuma.

Ja mēs to darām pāri mēram, kas notiek? Ēšana tāpat kā domāšana, ir smags darbs, un ne katrs ar to tiek galā: tauki, kurus mēs uzēdam, cīnoties ar stresu, ir ne tikai bruņas pret problēmām: esat ievērojuši, ka dažādiem cilvēkiem tauki uzkrājas dažādās ķermeņa daļās? Kur uzkrājas, tur mājo problēmas. Piemēram, uz vēdera – visticamāk, ir nesaskaņas/aizvainojums uz māti, uz gurniem – uz tēvu. Un vēl tauki ir mūsu nepadarītie darbi, nesakārtotās mājas, "peles krājumi".

Kaitinošās skaņas arī paņem mūsu enerģiju. Kā anekdotē: "Mani kaimiņi klausās tikai labu mūziku, un man pie kājas, ko viņi par to domā!" Ļoti zīmīgs šajā sakarā bija manu jaunības dienu murgs – diskotēka. Naktī, kad cilvēka organisms noskaņojies gulēt, cilvēki pulcējās baros, telpā ar spožām, nevienmērīgām gaismām, skaļu, ritmisku troksni un lieto alkoholu. Viena tāda"jautra naksniņa" – un mūžs kļūst par gadiem trim īsāks. Manuprāt, drusciņ tā kā par dārgu, bet katrs jau pats savas dzīves saimnieks! Mūsdienu ekvivalents ir tā sauktie "naktsklubi".

Nē, nu var jau ballēties, bet tas ir jāprot! Nedrīkst lietot alkoholu tur, kur uzbudina košas gaismas un skaļas skaņas. Paej malā – apsēdies tur, kur skan klusa muzika, nomierinies, izlīdzini stresus un, ja ir vēlme, – nu, iedzer kādu glāzīti, bet ar mēru!

Vēl mūsu enerģiju atņem lieki vārdi un nervozas/liekas kustības. Runāt vispār vajag mazāk. Ne velti ebrejiem ir sakāmvārds, ka Dievs cilvēkam devis divas ausis un vienu muti, lai tas vairāk klausītos un mazāk muldētu. Daudzi cilvēki, kad ir satraukti, sāk izdarīt liekas, nervozas kustības. Šāda "nomierināšanās" ir līdzvērtīga asins nolaišanai enerģētiskā veidā. Tāpēc arī esam tanī vietā iekšā, kas, kā visiem zināms, neatrodas priekšā.

Un tagad jautājums – vai valdības nomaiņa izmainīs tavu attieksmi pret to, kā tu pats savu dzīvi izšķērdē? Vai varbūt vispirms tomēr jāsakārto pašam sevi? Ko sēsi, to pļausi, un ne zils, ne sarkans "laimes lācis" mūsu Sūnu ciemā laimi neatnesīs!