Maģiskās krāsas: kas tām piešķir spēku?

Krāsas jau kopš cilvēces pirmsākumiem ir apbrīnotas un pielūgtas. Kā ikvienu dabas elementu, arī krāsu pirmatnējie cilvēki uzskatīja par dievišķu. Rodot saikni starp krāsām un dievībām, cilvēki izmantoja krāsas, lai ietekmētu savu dzīvi, aizsargātu sevi un tiktu galā ar slimībām un neveiksmēm. Sarkanā, baltā un melnā – pirmās krāsas, kas izmantotas senlaikos dažādos rituālos.

Turklāt pirmatnējie cilvēki krāsas izmantoja vistiešākajā saskarē ar savu ķermeni – dažādos krāsojumos tieši uz ādas, tetovējumos, rotās. Krāsojot sarkanu ādu, pirmatnējie mednieki un karavīri ticēja, ka tā iegūs bezbailību un spēku. Jāteic, ka tieši sarkanā krāsa kopš civilizācijas pirmsākumiem visās kultūrās ieņēmusi īpašu vietu. Tā asociējusies ar spēku, varu, aizsardzību, auglību.

Arī vēlākos laikos krāsa turpināja būt cilvēku dzīves neatņemama daļa. Jau senie dziednieki pētījuši krāsu ietekmi uz veselību. Ar krāsām ārstēja Ēģiptē, Ķīnā, Indijā, Persijā.

Tieši Ēģipte tiek uzskatīta par krāsu terapijas rašanās vietu. Īpaši likumi noteica gan to, kādās krāsās attēlot dievu un citu būtņu figūras, gan, kādas krāsas apģērbu drīkst valkāt attiecīgā amata pārstāvis. Ēģiptiešu dievs Tots devis cilvēkiem ne tikai lasīt un rakstītprasmi, mūziku un matemātiku, bet arī zināšanās par to, kā dabu izmantot dziedniecībā. Priesteri vienlaikus bija arī ārsti.

Krāsu terapijā tika izmantoti arī dažādu krāsu akmeņi un augļi, gan telpas un gaismas stari. Saules dievs Ra atbildēja par fizisko veselību, tālab ārstnieciskās krāsas augļu sulas ar tajās ievietotiem dārgakmeņiem "uzlādēja" saules gaismā.

Līdzīgās domās bija arī indiešu jogi – cilvēka ķermenis ir smalku enerģiju veidojums, ko rada mūzikas skaņu, vibrāciju, krāsu un gaismas plūsmu vijums, turklāt krāsām ir cieša saistība ar dažādiem ķermeņa šķidrumiem.

Izsenais gaišreģi ir runājuši par saistību starp cilvēka ķermeņa energocentriem (čakrām) un energokanāliem (nadi) un noteiktām krāsām. Bieži tiek runāts par septiņiem galvenajiem energocentriem jeb čakrām, un krāsas tajos izvietotas gluži kā varavīksnē: sākot no sarkanā krāsā iekrāsotās apakšējās jeb pamata čakras un virzoties augšup uz violeto vainagčakru.

Arī Indijā krāsas (jo īpaši krāsainus dārgakmeņus) pielieto ārstniecībai – enerģiju plūsmu harmonizēšanai.

Īpašu uzmanību krāsu spējai harmonizēt cilvēka veselību, mūsdienās pievērš Aura-Somas novirziena pārstāvji, kas dziedināšanai piedāvā individuāli atlasītas krāsu, ārstniecisko augu un aromātiskas eļļas kombinācijas.

Krāsas kā vienu no dziedinošiem elementiem izmanto arī fizioterapijā.

Analizējot krāsas, jāņem vērā divas lietas: krāsas objektīvie, fizikālie rādītāji un simboliskais vēstījums, ko iespaido gan attiecīgā kultūrvide, gan mūsu individuālā pieredze.

Katrs no mums ir unikāls – krāsu ietekmi nosaka arī cilvēka vecums, konstitūcija, temperaments (iedzimts nervu sistēmas darbības veids) un dzīves pieredze.

Piemēram, cilvēkam ar holēriķa temperamentu sarkanās krāsas ilgstoša ietekme var izraisīt pāruzbudinātību un drudžainu nervozitāti, kamēr flegmatiķi šī pati sarkanā sasildīs un mudinās kļūt mazliet aktīvākam.

Krāsu radītā emociju palete ir tikpat bagāta kā krāsu palete – no līksmas sajūsmas līdz šokam, no kliedziena līdz samtainam čukstam. Tādēļ būtiski iepazīt krāsu valodu – tas palīdzēs tev un citiem dzīvot harmoniskāk.