<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@tajalazy">Lenny Miles</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>
Krāsu daba un to iespaids uz cilvēku jau kopš senlaikiem interesējusi dvēseles pētniekus. "Krāsas ietekmē dvēseli: tās var radīt sajūtas, rosināt emocijas un domas, kas mūs nomierina un uztrauc, tās skumdina vai iepriecina," rakstīja vācu dzejnieks Johans Volfgangs fon Gēte, kurš bija nopietni aizrāvies ar krāsu pētījumiem un pats ar tiem lepojās daudz vairāk nekā ar savu dzeju.

Krāsas jau kopš cilvēces pirmsākumiem ir apbrīnotas un pielūgtas. Kā ikvienu dabas elementu, arī krāsu pirmatnējie cilvēki uzskatīja par dievišķu. Rodot saikni starp krāsām un dievībām, cilvēki izmantoja krāsas, lai ietekmētu savu dzīvi, aizsargātu sevi un tiktu galā ar slimībām un neveiksmēm. Sarkanā, baltā un melnā – pirmās krāsas, kas izmantotas senlaikos dažādos rituālos.

Turklāt pirmatnējie cilvēki krāsas izmantoja vistiešākajā saskarē ar savu ķermeni – dažādos krāsojumos tieši uz ādas, tetovējumos, rotās. Krāsojot sarkanu ādu, pirmatnējie mednieki un karavīri ticēja, ka tā iegūs bezbailību un spēku. Jāteic, ka tieši sarkanā krāsa kopš civilizācijas pirmsākumiem visās kultūrās ieņēmusi īpašu vietu. Tā asociējusies ar spēku, varu, aizsardzību, auglību.

Psiholoģija

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit