Katram rituālam ir savs vispiemērotākais laiks – daži paģēr augošu, citi – dilstošu vai pilnu Mēnesi, bet par visiedarbīgākajiem izsenis uzskatīti tie, kas veicami tikai reizi gadā. Šo dienu gaidot, nolūks, protams, ir nostiprinājies un pieņēmies spēkā jo īpaši. Viena no tādām dienām ir Lielā Piektdiena.
Sēt (vienīgais izņēmums – pētersīļi), stādīt, šūt un adīt šajā dienā nedrīkst, un labi, ka tā, jo ir kaudze citu laikietilpīgu nodarbju, kuras nu nekādi nevar atlikt uz citu dienu. Vismaz senāk ļaudis tā domāja. Un visvairāk tādu paražu ir slāvu tautām, kas allaž bijušas diktam naskas uz maģijas ienešanu baznīcā.
Šajā dienā iesvētīti gredzeni pasargājot no slimībām visus, kas tos nēsās.
Uzskatīja, ka šī ir vispiemērotākā diena, lai atšķirtu bērnu no krūts: tas solot veiksmi un stipru veselību.
Nekādā gadījumā nedrīkstēja spļaut zemē – tad no negantā spļāvēja uz visu gadu novērsīšoties visi svētie.
Senākie Pērkondieva (Peruna) godināšanas rituāli ar ugunskuru dedzināšanu pakalnos pārtapuši tradīcijā no baznīcas mājup pārnest 12 degošas (!) sveces. Tam, kurš to spēj paveikt, visi 12 turpmākie mēneši bijuši veiksmīgi...
Lielās Piektdienas svece skaitījās noderīga arī tad, ja mājās bija jāatrod kāda ar ļaunu nolūku tur ienesta manta (piemēram, novārdota adata vai tamlīdzīgi – ar ko tik visu cilvēki nenodarbojās...). Tad, lūk, ar to sveci, kas dievkalpojuma laikā rokās turēta, jāapstaigā māja un jāvēro, kurā vietā svece sāk aizdomīgi sprakšķēt, – tur arī meklējams problēmas sagādājošais priekšmets.
Padomāts arī par jauniem cilvēkiem, kuriem hormoni plosās un pinnes dīgst. Šim nolūkam jāpaņem Lielās Piektdienas svece, jānomēra lina diegs sveces garumā un jānogriež, uzrunājot vārdojumu: "Kā linu diegs deg, tā mana seja no pinnēm top tīra. Atslēga, slēdzene, mēle. Amen. Amen. Amen."
Kaimiņiem ir vēl viens rituāls, kurš (interesanti, kāpēc tā?) domāts tikai tiem, kam dzimšanas dienas datumā ir skaitlis 8. Šie laimīgie tad arī var piesaukt sev veiksmi, ja darīs tā: Lielajā Piektdienā apies apkārt baznīcai, skaitot īpašu vārdojumu: "Mūžīgā un Dzīvā Dieva vārdā, astotnieciņ–māmulīt, pavēlu – talkā man nāc tūlīt. Grozies un mijes, pie manis ar veiksmi atgriezies. Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tagad un mūžīgi mūžos. Amen." Protams, šis ir tulkojums, un daži uzskata, ka tulkotam vārdojumam nekāds īpašais spēks nepiemīt... Bet – ja nu tomēr?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
