Decembrī laika zīmju vērotājs Vilis Bukšs secināja, ka "ar ziemai raksturīgiem laika apstākļiem būs jārēķinās līdz marta beigām". Vai par agru sapriecājāmies, vakar pavasari saoduši? Lūkosim, ko par turpmāko laiku var izsecināt no senču laika zīmēm.
Teņa diena (17. janvāris) bija spirgta, bet ne auksta (-2 līdz -5 grādi pēc Celsija) un nekādas īpašās miglas nebija – jāsecina, ka tie plūdi, ko šopavasar piedzīvoja Pļaviņas, neskaitās nekādi lielie. Bet labi, ka vispār bija, jo citādi liels slapjums būtu gaidāms ap siena laiku.
Toties, kā pienākas, spriežot pēc Teņa dienas, Ģertrūdes diena (17. marts) bija slapja un vējaina. Šī ir viena no laika vērošanas dienām, un īpaša uzmanība pievēršama vējam: tādā vējā, kāds pūtis Ģertrūdē, nevar sēt un stādīt ne kāpostus, ne zirņus un pupas, ne arī linus. Šogad Ģertrūdē pūta dienvidu vējš ap 4 (pēc "Weather.com" datiem – 8) metriem sekundē.
Silta Sveču diena (2. februāris), kāda tā arī šogad bija, pareģoja agru pavasari, taču cits novērojums tik agru pavasari vis nesola – ja 9 dienas pirms Māras ir ragavu ceļš, tad būs vēl 9 dienas pēc Māras. Nu, būsim godīgi, vēl pagājušajā nedēļā šur tur ar ragavām varēja izbraukt... Turklāt sniegs bija visai gružains, tā ka vasarā bieži ducinās pērkons.
Labā ziņa – ja Jāzepā (19. martā) saule spīd, būs auglīgs gads. Saule ne tikai spīdēja – tā gluži vai rotājās pa zemes virsu, Lielu dienu sveikdama. Tad nu turēsim sauli pie vārda! Vēl arī rīt – 21. martā – diena atspoguļos vasaru – vismaz tā teikts senču laika zīmēs.
Pavisam bez lietus šovasar neiztiksim, jo martā lija ik pa laikam. Tādu kārtīgu salu nebija, bet nevar arī nosaukt šo mēnesi par siltu, un tas pareģo jauku aprīli.
Šodien – astronomiskajā pavasarī un Lielajā dienā – Rīgā bija ap 2 grādiem virs nulles, Valmierā un Ventspilī apmēra tāpat, Liepājā nedaudz siltāk, visur apmācies, mērens dienvidu–dienvidaustrumu vējš un lietus. Tas varētu nozīmēt, ka līdz pat Vasarsvētkiem katra svētdiena būs lietaina. Vai te runa tomēr par kristīgajām Lieldienām? Cerēsim, ka tā.
Lielās dienas laikā saulīte pamanījās kaut uz mazu brīsniņu parēgoties, tātad diezgan droši varam pareģot raibu vasaru, kurā nedominēs ne karstums, ne lietavas, bet būs pa druskai no visa.
Vēl – tiem, kas staigā pa lauku takām, šodien jāpavēro, vai vardes neiet ceļam pāri, – tas pareģojot lietainu vasaru. Bet barga tā nebūs, jo pērkons, šķiet, līdz šim brīdim nav ierūcies. Ar rasu pirms Lieldienām nevarējām lepoties, iespējams, ka pēc šīs dienas no lielām salnām izspruksim.
Turpmākās prognozes vari papētīt arī tu!
Vērojam ceļus un ceļmalas
- Ja pēc sniega ceļi tūliņ kļūst sausi – būs slapja vasara.
- Ja pavasarī zemes ceļi izrūgst – būs sausa vasara.
- Ja ceļš nokūst ātrāk nekā lauks – vasarā upēs būs maz ūdens.
- Ja ceļa vidus izkūst ātrāk nekā ceļa malas – būs slapja vasara.
Ūdens
- Ja pavasarī zeme nežūst – būs sausa vasara.
- Ja pavasarī plūdu ūdens stāv ilgi – būs auksta un lietaina vasara. Ja plūdi noskrien – būs laba vasara.
- Ja pavasarī upmalā paliek ledus – būs silta, lietaina vasara.
- Ja pēc pavasara paliem, kad upes iegājušas krastos, netālajās bedrēs vai grāvjos ir aizķērušās zivis – tajā pašā gadā sagaidāmi vēl tādi paši pali.
- Ja ezeros vējš ledu sadzen dienvidu malā – būs silta vasara, ja ziemeļu – būs auksta.
- Ja slapjš aprīlis – būs sauss jūnijs.
Pērkons
- Ja pērkons aizrūc ledu upēs un ezeros – būs auksta vasara.
- Ja ierūc kailos kokos – būs auksta, nabadzīga vasara, ja salapojušos – būs silta vasara.
- Ja agrā pavasarī zibens zibina, bet pērkonu nedzird – būs sausa vasara.
- Ja pirmais pērkons pāriet bez lietus – būs sausa vasara.
- Ja pirmais pērkons nāk no rietumiem – būs slapja vasara, ja no austrumiem – sausa, no ziemeļiem – auksta, no dienvidiem – karsta.
- Ja maijā daudz pērkonu – būs lietaina, vējaina vasara un kuplas pļavas.