"Mūsu dainās nekur nedaudzina kādu Māras dienu pavasara laikmetā, kas katoļiem īpaši svēta, bet gan to, kas pēc Jāņiem (15. augustā)," teikts Brastiņu Ernesta "Dievturu cerokslī" (1932. g.). Savukārt Oskara Līdeka hrestomatiskajā darbā "Latviešu svētki" aprakstītas arī pavasara Māras tradīcijas. Vai tad svinamu dienu var būt par daudz?
Latgales pusē Māra mīlīgi dēvēta par Blauščiņu, citur – par Kāpostnīcu. Kāpostam tad arī ir goda vieta šajā dienā: kāposti tiek celti (dažviet tieši pretēji – necelti) galdā un tiek arī pētīts, vai pagrabā palikušajām kāpostgalviņām ir sēklas (ja ir – būs bagāts gads). Šajā dienā sēti kāposti arī varen labi padodoties (nu, to tu pats vari izmēģināt).
Jāmostas, kā jau tas pie mums īpašās dienās pieņemts, pirms saullēkta (saulīte aust plkst. 6.12) vai vismaz agrāk par lāci, citādi lācis visu savu miegu atdos tev, un tu visu vasaru būsi miegapūznis.
Kāpustmarē (šis ir vēl viens pavasara Māras nosaukums) jāapgāž cūkām sile, jo nu jau cūkas pašas uz lauka savu galvu varot pabarot, stāstījuši Vecgulbenes pusē, savukārt citviet apgalvots, ka tā darījuši tikai skopie saimnieki.
Interesants ticējums vēsta: tā nedēļas diena, kurā iekrīt Kāpostnīca, neesot labvēlīga sēšanai un stādīšanai – tad kukaiņi visu apēdot. Muļķīgā kārtā tā šogad ir sestdienā, kad vairākums tieši dosies uz savām dobēm un vagām... Neko darīt, nāksies samainīt brīvdienas. Vai arī pārliecināties, ka kukaiņu draudi nav nekāds mīts.
Arīdzan par gotiņām šajā dienā padomāts: Lubānā pierakstīts stāstījums vēsta, ka "saimnieki vieni ieiet kūts vidū, paklāj drēbi un atnes dzērienus un ēdienus. Pa priekšu viņi nodod ziedu zemes dievam – paņem no katra ēdiena un dzēriena pa drusciņai un pakašā apakš mēsliem. Pēc tam paēde paši un iet uz istabu dot saimei ēst."
Aizliegumi šai dienai arī ir – nedrīkst šūt, adīt un matus ķemmēt, kā arī mežā braukt un no turienes kaut ko mājup vest. Pa koku pat paklauvēt nedrīkstot, jo tad tajā vasarā tas nokalstot. Bet ābeles gan jāsapurina, lai ābolos nebūtu tārpu.
Nu, un, protams, arī laika pareģošanai šī diena ir svarīga.
- Ja nakts pirms Māras dienas ir auksta – viss pavasaris būs auksts un miežu raža neizdosies (kāda nakts bija tavā pusē?).
- Ja Māras nakts un diena ir skaidra un ja dienā spīd saule – būs auglīgs gads un laba pļauja.
- Ja Pavasara Mārās sals, tad sals vēl 40 dienas.
- Ja Māras dienā iepūš auksti vēji — tie pūtīs vēl sešas nedēļas.
- Ja slapja Māras diena — būs slapjš jūlijs.
- Ja pēc Māras dienas ir auksts — rudens būs auksts.
Tad nu cerēsim, ka būs silts un saule uzspīdēs!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
