Viens pats vai vienots ar visu? Visuma vienotības likums  (1)

Kāpēc iedvesmojošā vienotības sajūta mēdz uzplaiksnīt tikai atsevišķos gadījumos un ātri pazust? Viens no iemesliem ir tas, ka mēs pārejam no būšanas sirdī uz pārlieku darbošanos caur prātu un ego. Svētkus un citus iedvesmojošus mirkļus mēs pārsvarā izjūtam ar sirdi. Kad jūtamies brīvi un droši un baudām dzīvi visdažādākajos aspektos, sirdis dabiski atveras un mēs varam izjust vienotību ar citiem cilvēkiem, dzīvām būtnēm, dabu un Visumu.

Bet, ja mēs pavadām dienu darbu virpulī, koncentrējoties pārsvarā uz savu vajadzību apmierināšanu un individuālo mērķu sasniegšanu, un uztveram sevi kā nesaistītus indivīdus, mēs sevi norobežojam no vienotās dzīves plūsmas, kurā ir ietverta cilvēce, Zeme un visas dzīvās būtnes uz tās (tāpat kā planētas, zvaigznes un Visums kopumā).

Šis likums iekļaujas harmoniskā likumu sistēmā, kas pazīstami kā kosmosa jeb garīgie likumi. Tie apraksta pamata likumsakarības, kas ietekmē ikvienas būtnes dzīvi Visumā, un parāda, ka mūsu Visumā eksistē ne tikai vienoti dabas likumi fiziskajā līmenī, bet arī garīgie likumi smalkajos eksistences līmeņos.

Vienotības likums vēsta: visu, kas eksistē Visumā, saista smalkas enerģētiskas saiknes un viss esošais nāk no viena avota. Nav nekā, kas būtu ārpus tā, jo avotam nav robežu ne laika, ne telpas, ne spēka ziņā. Šo avotu dažādās garīgās tradīcijās apzīmē ar vārdiem "Dievs", "Absolūts" vai "Kosmiskā apziņa" u.c. Kas īsti ir domāts ar apzīmējumu "Kosmiskā apziņa"? Vienkāršotā veidā to var aprakstīt kā vienotu inteliģentas enerģijas lauku, kas sevī ietver visu pastāvošo. Arī tevi. Katrā cilvēkā ir kosmiskās apziņas dzirksts, un ikviens ir kā piliens vienotās enerģijas okeānā.

Šajā vienotajā laukā ikviena dzīva būtne un šķietami nedzīvas lietas, kā arī visdažādākie dzīves procesi un notikumi ir savstarpēji saistīti un atrodas nepārtrauktā mijiedarbībā, neatkarīgi no tā, vai iesaistītās būtnes to apzinās vai nē. Ikkatras dzīvas būtnes domas, emocijas, sajūtas, vārdi un darbi ietekmē visus pārējos. Tas attiecas uz cilvēkiem, Zemi (dabas elementiem, minerāliem, augiem, dzīvniekiem), gariem un visu citu redzamo un neredzamo, zināmo un nezināmo Visuma dzīlēs.

Dzīve uz mūsu planētas un Visumā nesastāv no nošķirtiem indivīdiem, lietām vai nesaistītiem notikumiem – ikviens un viss ir saistīts vienotā enerģijas laukā gluži kā viena organisma individuālās šūniņas un procesi tajā. Ja kāda šūna cieš sāpes, tad tiek nodarīts pāri visam organismam. Savukārt, ja kāda šūna tiek dziedināta, tas atstāj labvēlīgu ietekmi uz visām citām daļiņām.

Aprakstīto ideju par vienoto enerģijas lauku var palīdzēt izprast arī mūsdienu zinātnes atziņas. Viens no fizikas pamatlikumiem ir Enerģijas likums. Tas dara zināmu, ka visa pastāvošā pamatā ir enerģija.

Visu, ko uztver mūsu jutekļi, un visu, kas ir ārpus to uztveres robežām, veido sīkas enerģijas daļiņas – atomi, kvanti u.c. Dažādās matērijas daļiņas atrodas nepārtrauktā kustībā, pārejot no vienām dabas formām citās, un nevar tikt iznīcinātas, bet tikai pārveidotas no viena matērijas veida citā.

Viens no iemesliem, kādēļ cilvēki sevi un apkārtējos vides objektus un parādības uztver kā atsevišķus, statiskus objektus, nevis nepārtrauktā kustībā un mijiedarbībā esošas matērijas daļiņas vienotā enerģijas okeānā, sakņojas mūsu ierobežotajās maņās. Ir zināms, ka, piemēram, cilvēka redze ļauj uztvert mazāk nekā 1% no Visumā esošās enerģijas. Un ar neapbruņotu aci mēs nevaram saskatīt matērijas daļiņas to nelielā izmēra un ātro kustību dēļ. Mēs neredzam enerģijas daļiņas, ko saņemam no apkārtējās vides, piemēram, atrodoties dabā, tāpat kā mēs nespējam fiksēt matērijas daļiņas, ar kurām mēs apmaināmies savstarpējā komunikācijā ar citiem cilvēkiem.

Bet patiesībā mēs atrodamies nepārtrauktā mijiedarbībā ar visiem un visu apkārt esošo – mūs sasniedz gaismas daļiņas no Saules un zvaigznēm, tāpat kā emociju un domu daļiņas no cilvēkiem apkārt mums vai no otras pasaules malas, citām dzīvām būtnēm un apkārtējās vides. Katrs būs izjutis dažādās enerģijas, ko var uzņemt, darbdienas vidū esot uz ielas ar piesātinātu satiksmi, vai, piemēram, enerģiju, kas mūs iekrāso sirsnīgā kopābūšanas vakarā ar tuviem cilvēkiem...

Aizvien skaidrāk sajūtot mūsu un pasaules savstarpējo mijiedarbību, varam saprast, cik būtiski ir praktizēt Vienotības likumu ikdienā. Ir svarīgi būt informētam par cilvēka maņu un prāta darbības ierobežojumiem un zināt, ka to radītā nošķirtības sajūta no citiem cilvēkiem, dzīvām būtnēm, dabas un Visuma dziļākajā būtībā ir ilūzija. Ja mūsu maņu, prāta, sirds un apziņas attīstība ļautu saskatīt un apzināties visu, kas notiek pasaulē, mēs redzētu un justu visu esošo cilvēku, dabas, Zemes, planētu utt. smalkās saiknes un dažādo dzīves procesu, notikumu savstarpējo saistību un notiekošā jēgu.

Sajust visa vienotību un saprast dažādu notikumu likumsakarības mēs varam arī, apzināti noskaņojoties uz smalkākiem esības līmeņiem, paceļoties pāri prāta un maņu uztveres robežām dažādās garīgajās praksēs, piemēram, meditācijā. Tas ir veids, kā ne tikai saprast visa vienotību ar veselo saprātu, bet izjust to arī caur sirdi, kas ir būtiski, lai Vienotības likumu patiešām pielietotu ikdienā.

Nobeigumā minēšu dažus aspektus, par kuriem aizdomāties, praktizējot Vienotības likumu dzīvē:

Izmantotie avoti: