Vai jūti aicinājumu izdziedināt pasauli? Par to, ko mēs varam darīt gaišākas rītdienas labā

Te nu tu esi, uz šīs planētas Zeme, pamanot visu, kas ir nepareizi, – un, jā, ir vesels lērums "nepareizību". Kad redzi visas pasaules problēmas, ir viegli saplakt un iebāzt galvu smiltīs, tomēr – droši vien ne jau tāpēc mēs šurp esam atnākuši.

Ja tu lasi šo rakstu, tātad, visticamāk, tu šeit atrodies Pasaules Mainīšanas Misijā!

Šajā mirklī mans uzdevums ir atgādināt, ka tu esi ienācis pasaulē radīt labāku realitāti tagad un nākamajām paaudzēm. Tu esi atnācis radīt Paradīzi uz Zemes.

Bet kā gan var radīt Paradīzi, ja tas, ko mēs redzam (un piedzīvojam) vairāk atgādina elli? Nav nekāds vieglais uzdevums, ja neizprotam apzinātas radīšanas slēpto dinamiku. Lieta tāda, ka vairākums no mums neatceras, kā apzināti radīt, un, protams, apzināta radīšana nav iekļauta skolu programmās (vismaz pagaidām). Es pacentīšos izklāstīt tev to skaidri un gaiši, un tad tu pats izdomā, ko ar to tālāk pasākt.

Cilvēka dabā ir vai nu ieciklēties uz kaut ko nevēlamu, vai aizbloķēt to. Nav noslēpums, ka ne viena, ne otra reakcija neko nemainīs. Kad mēs ieciklējamies uz kādu problēmu, mēs patiesībā dodam tai enerģiju, un problēma aug. Kad mēs novēršamies un aizbloķējam, mēs tik un tā tai dodam enerģiju, jo uzturam netīksmes vibrāciju starp sevi un konkrēto problēmu.

Ja mūsu rīcība izriet no kāda no šiem stāvokļiem, mēs esam pieskaņojušies problēmas enerģijai un tādējādi neesam uz risinājuma vibrācijas viļņa. Tas nozīmē, ka ikviena darbība no šīm pozīcijām ne tikai neatrisinās lietu, bet pat var padarīt problēmu kalnu lielāku.

Taču ir vēl cits ceļš tā vietā, lai taptu pasaules bēdu paralizēts vai baiļu uzskrūvēts.

Mēs dzīvojam Visumā, kas rada caur problēmu risināšanu. Tas nozīmē, ka Visums izmanto problēmas, lai ieviestu risinājumus, un pēc tam šo "orķestrē" risinājumu manifestācijas. Tādējādi Visums izplešas – caur manifestēšanās procesu.

Katrai problēmai līdzi nāk risinājums, kas "audzē Visumu".

Var pat sacīt, ka risinājums eksistē jau pirms problēmas un ka problēma ir radīta, lai piesauktu risinājumu. Citiem vārdiem – ja viss būtu tīrs un glīts, balts un pūkains, mēs negribētu neko vairāk, un, ja mēs kā radītāji neko vairāk neprasām, Visums neaug un neizplešas.

Visumam patīk problēmas, jo tās ierosina manifestācijas. Jo lielāka problēma – jo izcilāks risinājums. Tāpēc mēs esam šobrīd nonākuši līdz lielām pārbīdēm uz mūsu planētas. Bet kādam (man un tev, piemēram) šīs pārbīdes jāpieprasa un jāpieskaņojas tām, lai tās varētu materializēties. Ja tu turpini "hipnotizēt" problēmu un fokusēties uz vēl citām problēmām, tu iegūsti tikai vēl vairāk problēmu un nevienu risinājumu.

Problēmas darbojas kā kontrasts, lai mēs prasītu kaut ko labāku. Bez kontrasta mēs nezinātu, ko prasīt. Bet, ja tu turpini sūkstīties par kontrastu, tu tikai dabū arvien vairāk kontrasta – pat neaptverot un nemanifestējot risinājumu.

Tu nedarbojies kā apzināts radītājs vai, precīzāk, atstāj darbu pusratā, ja pamani problēmu, bet neprasi pēc (vai nenoskaņojies uz) risinājumiem. Ikviens risinājums jau eksistē kvantu laukā, bet, ja mūsu vibrācijas nesakrīt ar konkrēto risinājumu vai nepapildina to, tas nematerializējas tajā, ko pieredzam kā realitāti.

Saku vēlreiz – visi risinājumi jau kaut kur eksistē, bet, ja noskaņojamies vairāk uz problēmu nekā uz risinājumu, tad šo risinājumu nepiedzīvojam.

Par spīti tam cik (pateicoties mūsu maņām, kas interpretē vibrācijas) reāls viss izskatās, mūsu pasaule nav "cieta". Daudzi kvantu fizikas eksperti apgalvo, ka tas, ko mēs saucam par realitāti, patiesībā ir hologrāfiskais Visums. Tas nozīmē, ka realitāte pēc dabas ir kaut kas sapnim līdzīgs.

Ja tā ir tiesa, tad nākamais jautājums – kā iespējams mainīt vai iespaidot sapni? Protams, sapni nevar ietekmēt ar brutālu spēku, taču to var izdarīt ar apziņas palīdzību.

Apstājies mirkli un palūkojies apkārt – itin viss, ko tu redzi, dzirdi, saod vai sajūti, tiek uztverts ar apziņu. Pamēģini atrast kaut jel ko, kas netiek pieredzēts caur apziņu. Tas ir neiespējami. Tur tā lieta: realitāte ne tikai tiek pieredzēta apziņā – tā tiek arī projicēta ar apziņas palīdzību. Citiem vārdiem – ja nebūtu tavas apziņas, realitāte, kādu tu to pazīsti, nemaz neeksistētu.

Mēs te runājam kā pieauguši cilvēki, jo runa ir par pilnīgas atbildības uzņemšanos par tavu personisko apziņu, un, ja tu spēj uzņemties atbildību par savu apziņu, tu esi uzņēmies atbildību par realitāti. Ja gribi izmainīt realitāti, tev tikai jāizmaina sava apziņa.

Tātad, ja tu fokusējies uz problēmu, tava apziņa gan projicē, gan pieredz šo problēmu. Jo vairāk tu fokusējies uz to, ko negribi, jo vairāk tu to radi – un tādējādi nonāc noslēgtā aplī (kā komēdijā "Murkšķa diena"). Problēma nevar izmainīties, kamēr tu tai raidi savu apziņas enerģiju!

Negatīva domāšana ir fokusēšanās uz nevēlamo.

Pozitīva domāšana ir fokusēšanās uz vēlamo.

Ideja tāda: esi informēts par problēmu un tad pārkārto savu apziņu, lai tiktu pie risinājuma.

Lūk, miljons dolāru vērtais jautājums: "Kā var pārkārtot savu apziņu tā, lai izbaudītu augstāku realitātes versiju, tas ir, – risinājumu?"

Atbildei uz šo jautājumu būtu jābūt rodamai un adaptējamai sevī pašā. Kas ir vienīgais, ko tu spēj kontrolēt šajā pasaulē? Atbilde, protams, ir – tava iztēle. Droši vien lielākajam vairākumam no mums iztēle ir kā vilciens bez vadītāja – tā aizved mūs tālu un bieži nepavisam ne tur, kur vēlamies nokļūt. Bet tas ir tikai tāpēc, neviens tev nav mācījis, kā valdīt un vadīt tavu iztēli. Tava iztēle ir Visuma burvju nūjiņa – un burvis esi tu pats!

Iztēle ir spēja iztēloties kaut ko (jebko un visu) kā esošu.

Ievēro, ka es nesaku "vizualizēt". Vizualizēšana ir iztēlošanās daļa (un dažkārt visbūtiskākā), bet tas nav vienīgais elements. Kad tu iztēlojies kaut ko, tu vari saskatīt, sadzirdēt, saost, sagaršot un sajust to kā reālu. Ja tu tikai vizualizē, tu ierobežo savu iztēli. Ne visi spēj vizualizēt, bet visi spēj iztēloties – katrs savā jaudīgā veidā. Pēdējais iztēles komponents ir ticība. Ja tu netici iztēlotajam, tad esi radījis mašīnu bez degvielas, kas to darbinātu, tāpēc – tā nekur neaizved.

Ticība ir Visuma enerģija, kas palaiž kvantu lauku darbībā.

Ja tu iztēlojies kaut ko, bet iekšējā balstiņa kritizē tavu iztēli vai uzskaita visus iemeslus, kāpēc tas nevar notikt nekad, tu netiec līdz galvenajam un neiekļaujies radīšanas procesā. Tavs darbs ir komunicēt ar savu iztēli atkal un atkal, līdz tu tai notici (vai, pareizāk sakot, tu notici iztēlotajam).

Tā ir tava ticība, kas tēliem dod enerģiju manifestēties.

Ja tu netici realitātei, ko iztēlo, tu neesi pieskaņojies tās manifestācijai, un, ja neesi pieskaņojies, tā nevar izpausties realitātē – tavā apziņā. Ja tu saki, ka vēlies kaut ko, bet netici, ka varētu to dabūt, tev ir nesavietojama enerģija. Lai apzināti radītu labāku realitāti, tavai enerģijai jābūt atbilstošai. Tavai domāšanai un emocijām jāsaskan, lai manifestācija notiktu. Tava ticība ir šīs saskaņas indikators. Ja tu netici, ka vari iegūt, ko vēlies, tava sadalītā enerģija dodas pretējos virzienos, neitralizējot vēlmes spēku.

Var jautāt – kā lai zinu, ka varu tam ticēt?

Nekas nav īstenība, līdz tu to nepadari par tādu ar savu ticības spēku, tāpēc tev jāizvēlas, kam gribi ticēt. Tu vari radīt jebko, par ko sapņo. Visums allaž saka jā, bet, ja tu netici, ka vari to dabūt, jo nejūties tā vērts vai apšaubi sevi, tavas vibrācijas ar ilgoto nesaskan, un tas nematerializējas. Tikai tu pats esi tas, kas neļauj sev dabūt kāroto – gan globālā, gan personiskā līmenī. Tavs darbs ir paiet nost no ceļa – atbrīvot pārliecības, kas neļauj noticēt, ka tu vari un arī dabūsi to, ko vēlies, – ikvienā līmenī. Ja paveiksi šo darbu, tava apzināti radošā pārliecība pārvērtīsies sajūtā, ka tu zini. Un, kolīdz tu kaut ko zini, tas ir jau gandrīz noticis.

Tevis iztēloto lietu manifestēšanās atslēga ir zināšana, ka tas jau ir noticis. Tas arī ir tas gadsimtu noslēpums!

Kāpēc lai iztēlotos nevēlamo? Galīgi nav iemesla, bet mēs tā darām, jo esam ieprogrammēti tā darīt. Kopš pašas bērnības vecāki, skolotāji, sabiedrība un mediji mūs trenējuši fokusēties uz to, kas nav labi, lai mēs sevi pasargātu no briesmām. Pasaule čukst mums ausī: "Baidies un piesargies no briesmām!" Tie, kas mūs mīlēja, domāja, ka dara mums labu, kamēr citi avoti skaloja mums smadzenes, katrs savu mērķu vadīts.

Tagad tu, iespējams, domā – kā ar tiem negatīvajiem spēkiem, kas, kā rādās, valda pār pasauli? Kā tos uzveikt? Nu, pirmām kārtām – jāpārstāj darboties to labā. Ja tu fokusējies uz to, kas šajā pasaulē nav labi, tu faktiski strādā viņu labā. Lai lietas ietu pa lejupejošu spirāli, viņiem nepieciešama mūsu līdzdalība – viņiem jānotur mūsu uzmanība uz problēmām. Ja mēs atgūsim savu spēku, izvēloties kontrolēt savu iztēli (to, uz ko fokusējamies), viņi zaudēs enerģiju un spēku, kas nepieciešams, lai viss darbotos pēc viņu prāta. Un – viņi to zina. Kā tu domā, kāpēc gan mūs caur medijiem un izklaides industriju bombardē ar tik daudz bailēm un negatīvisma? Viņiem vajag, lai mūsu iztēle uztur esošo shēmu. Ja mēs savu uzmanību pilnībā pievērsīsim risinājumiem, mēs pieredzēsim planetāro kvantu lēcienu. Tam nav nepieciešama visa pasaule – pietiek ar nelielu cilvēces procentu, lai sasniegtu lūzuma punktu un vecā paradigma sašķobītos un rastos jauna – nevis no pīšļiem, bet no iztēles uguns.

Atceries – nav nekādu "slikto puišu" kaut kur "tur" – itin viss tiek pieredzēts caur tavu apziņu, un tu pats esi tas, kurš baro un uztur šo veco realitāti. Aizvāc negatīvismu no savas apziņas, un tā sāks izzust.

Ja tu pieredzi karu, iztēlojies mieru.
Ja pieredzi nabadzību, iztēlojies pārpilnību priekš visiem.
Ja pieredzi apspiešanu, iztēlojies brīvu pasauli.
Ja pieredzi bailes vai naidu, iztēlojies beznosacījumu mīlestību.

Cik ilgi iztēlē jāpraktizē dziedināšana, problēmu atrisināšanās un evolūcija? Tik ilgi, cik nepieciešams.
Vai tas nozīmē, ka nav jārīkojas?

Protams, ne, ikvienai pārbīdei nepieciešama fiziska integrēšana realitātē, kas nozīmē rīcību.
Bet ir liela starpība starp rīcību, ko motivē bailes, un rīcību, ko iedvesmo saskaņa ar dievišķo. Ja tu ķeries pie darbības, vispirms nesaskaņojoties ar risinājumu, tava darbība ir vai nu bezjēdzīga, vai arī pavairo problēmu. Bet, ja tu vispirms savā iztēlē noskaņojies uz risinājumu un tad iedvesmoti rīkojies, tavai darbībai būs visa Visuma spēks. Tādā veidā tu to piesauc!

Pozitīvu galarezultātu iedomāties varbūt nav grūti, bet mēs bieži iestrēgstam detaļās, tieši kā tas notiks. No šābrīža skatpunkta tas var šķist neiespējami. Kad sākam domāt par veidu, "kā", mēs satraucamies – un zaudējam enerģiju, tādējādi bloķējot pozitīvās izmaiņas.

Lai pieslēgtos iztēles milzu spēkam, ir svarīgi izlaist šos "kā". Šajā radīšanas procesa posmā tev nav jāsatraucas, tieši kā kas notiks. Šis "kā", visticamāk, ietver detaļas, ko tavs cilvēciskais prāts šobrīd nespēj aptvert vai iedomāties. Iespējams arī, ka šīs detaļas ietver prātam neaptveramu brīnumu. Tāpēc nesatraucies par "kā". Tas ir Visuma darbs, nevis tavējais!

Daudziem no mums uzdevums ir vienkārši praktizēt miera, mīlestības un harmonijas iztēlošanos. Tas ir ego, kurš vēlas spēlēt taustāmu lomu, taču pati galvenā loma transformācijā ir iztēlei.

Respektīvi, ja tev ir lemts iedzīvināt šo "kā", tad tas atnāks īstajā brīdī un formā.
Tavs uzdevums ir piedalīties risinājuma taustāmajā manifestācijā, dievišķā inteliģence tevi nodrošinās ar "kā" tādā veidā, kādu tu vari realizēt, pateicoties savam talantam, un tu tiksi vadīts pareizajā virzienā pa ceļiem, kādus nespēj pat iedomāties. Tas viss ir daļa no lielā radīšanas plāna.

Ja tev ir lemts dot savu ieguldījumu taustāmā risinājumā, ir svarīgi pieslēgties šā risinājuma avotam. Ja neesi pieslēdzies, tu nespēsi izpildīt savu lomu – pat tad, ja tev tāda bijusi iedalīta.

Šeit aprakstītais vairāk aplūkots no pasaules izmaiņu perspektīvas, taču – kas ir patiesi lielos mērogos, tas ir patiesi arī tavā personiskajā dzīvē. Akurāt tie paši principi darbojas, un, ja tu tos piesauc savā dzīvē, tu iegūsti Radīšanas Meistara spējas.

Ievēro, kas nav labi.
Iztēlojies vislabāko iespējamo atrisinājumu.
Pieskaņojies risinājumam ar savas ticības spēku.
Rīkojies ar iedvesmu.

Ir tik daudz pierādījumu, kas stāsta mums, ka mēs esam vāji un ievainojami, bet nekas nevar būt tālāk no patiesības. Tu esi spēcīgāks un varenāks, nekā tev jebkad ir teikts vai mācīts. Tev nav jānoliek nekāds eksāmens vai kaut kas jāpierāda, lai tiktu pie šā spēka. Tas ir tevī jau šajā mirklī – apzinātas iztēles formā.

Es aicinu tevi iekļauties Galvenā Radītāja lomā un uzņemties atbildību par savu prātu reizi un par visām reizēm. Zinu, ka savaldīt nekontrolējamo prātu ir īsts izaicinājums, bet tu to spēj. Ja tu kaut 10 minūtes dienā pavadīsi, iztēlojoties kaut ko pozitīvu pasaulē, piemēram, mieru un pārticību, tu būsi kaut ko izdarījis planētas evolūcijas un cilvēces dziedināšanas labā. Un – neaizmirsti iztēloties dzīvi, kas nestu tev visvairāk mīlestības, miera un prieka! Mēs visi esam šajā pašā laivā.