Kā zināms, arī dabā eksistē melnā sāls. Tās sastāvā līdzās bagātīgajam minerālvielu klāstam ir arī sērūdeņradis –viela, kas padara šo sāli īpaši vērtīgu. Šāda sāls stimulē vielmaiņu un gremošanas procesu. Melnā sāls tiek augstu vērtēta, piemēram Indijā, jo, saskaņā ar ājurvēdu, tā sevī apvieno ūdens un uguns elementus.
Tomēr melno sāli iegūst ne tikai dabā – to arī gatavo! Par tās dzimteni uzskata Krieviju. Mūsdienās melnā sāls ir nepelnīti aizmirsta. 20. gadsimta sākumā tā bija ļoti izplatīta, un tās lietošana uzturā nevienu neizbrīnīja. Šī sāls bija uz ikviena galda – kungiem un zemniekiem, fabrikantiem un tirgotājiem, studentiem un garīdzniekiem.
Melnās sāls gatavošanas receptes plašākai publikai vairākus gadu desmitus tika uzskatītas par nozaudētām. Zināms bija vien tas, ka šo sāli reiz gatavoja, to ilgstoši karsējot. Tomēr, kā jau tas parasti notiek ar tautas senajām gudrībām, tās netiek dokumentētas, bet zinātāji tās nodod no mutes mutē saviem pēcnācējiem, un tā notika arī ar melnās sāls gatavošanas recepti un rituālu.
Kā jau minēju, melno sāli vēsturiski gatavoja tikai Krievijā un tikai noteiktā – Lieldienu – laikā. Krievijas ciemos un pilsētās Lieldienas bez melnās sāls nebija iedomājamas. Ceturtdienā pirms Kristus augšāmcelšanās, ko pazīstam kā Tīro jeb Zaļo ceturtdienu, vienlaikus ar daudzām citām šīs dienas tradīcijām tika veikts arī rituāls melnās sāls izgatavošanai. Jāpiemin, ka melnā sāls pēc tās izgatavošanas tika nesta uz dievnamu, lai garīdznieks to iesvētītu, un tikai melno sāli drīkstēja lietot kopā ar Lieldienu olām. Melnā sāls tika gatavota ar tādu aprēķinu, lai tās pietiktu visam nākamajam gadam, un tā tika lietota dažādu slimību ārstēšanai.
Melnai sālij tiešām piemīt unikālas īpašības, un, atšķirībā no parastās sāls, tā neatstāj negatīvu iespaidu uz locītavām. Pēc sagatavošanas tajā saglabājas vesela virkne minerālvielu: kālijs, kalcijs, magnijs, fosfors, jods un hroms. Un kādu pikantu garšu un aromātu tā piedod ēdienam! Pamēģini to pievienot salātiem vai apkaisīt ar to sviestmaizi – sanāks īsts gardums!
Jāpiezīmē, ka melno sāli ēdienam vajadzēs pievienot ievērojami mazāk nekā parasto vārāmo sāli, un gatavošanas procesā tā tiek attīrīta no smago metālu piemaisījumiem, kuri nav labvēlīgi cilvēka veselībai un kuru dēļ parasto sāli ārsti dēvē par "balto nāvi".
Šķiet, Latvijā esmu starp retajiem, kam zināma senā melnās sāls recepte un tās pagatavošanas rituāls, kura laikā sāls ne tikai iegūst savas vērtīgās dziednieciskās īpašības, bet arī īpašo maģisko spēku.
Ir gadījies lasīt viedokli, ka neesot svarīgs ne sāls pagatavošanas laiks, ne vieta, ne izpildījums. Nesen uzzināju, ka pat tiekot rīkoti īpaši maksas kursi melnās sāls pagatavošanai. Protams, tā ir katra brīva izvēle – uzticēties vai neuzticēties šādām runām, apmeklēt vai neapmeklēt šādus kursus... Tomēr personīgi es pret šādām runām un kursiem esmu noskaņota skeptiski: protams, jebkurš var kaut vai mājās cepeškrāsnī izcept sāli, bet tā noteikti neiegūs tās īpašības (ne ārstnieciskās, ne maģiskās), ko iegūst, ja to speciālā rituālā dara cilvēks, kuram ir zināmas senās melnās sāls pagatavošanas nianses.
Melnās sāls pagatavošanā svarīgs ir ne tikai laiks, kad to gatavo (Tīrajā jeb Zaļajā ceturtdienā), bet arī dažādas šķietami sīkas nianses – pareizās malkas izvēle, kurai arī jābūt sagatavotai noteiktā laikā, rituāla vietas izvēle, sāls gatavošanas laikā domājamās domas un skaitāmie vārdi un pat tāds šķietami sīkums, kā pareiza sāls maisīšana rituāla laikā.
Pie melnās sāls pagatavošanas receptes es tiku pavisam nejauši. Tas notika pirms dažiem gadiem, kad viesojos Ukrainā, nelielā ciematā pie vīra radiniekiem. Protams, ka nejaušību nemēdz būt! Mazais ciematiņš bija slavens ar savu svētvietu, kā arī tajā mītošo dziednieci. Kādu rītu devos uz svētvietu, lai tuvāk iepazītu un sajustu šo izslavēto vietu. Tas notika agri, pirms saullēkta, kad saulīte tikai mostas un debesis sāk iekrāsoties siltās krāsās, kad neviens vēl nemēdz tur būt. Bet es tur nejauši saskrējos ar slaveno vietējo dziednieci, kura bija atnākusi smelties spēkus, pirms sāk pieņemt cilvēkus. Vecmeistare noprata uzreiz ka neesmu parasta svētvietas apmeklētāja, uzsāka sarunu, un mēs atradām daudz kopīga.
Vecmeistare uzaicināja mani pie sevis pirms saulrieta. Ciemošanās laikā ukraiņu dziedniece cēla galdā melno sāli, par ko man radās daudz jautājumu. Viņa izstāstīja savas zināšanas par melnās sāls labajām īpašībām un atzina mani par piemērotu, lai darītu man zināmu arī melnās sāls pagatavošanas recepti un rituālu.
Un tā nu es sāku taisīt pati savu melno sāli, un tā gatavošana ir kļuvusi par manu ikgadējo Zaļās ceturtdienas rituālu. Dodu šo sāli saviem pacientiem – sāls nāk par labu viņu veselībai un ir ļoti palīdzējis cilvēkiem, pret kuriem veikti maģiski uzbrukumi.
Lai melno sāli izmantotu veselības problēmu risināšanai, tā ir lietojama iekšķīgi, pievienojot to ēdienam. Šī sāls palīdzēs risināt tādas veselības problēmas kā hipertonija, sirds un nieru saslimšanas, osteohondroze. Tā regulē zarnu trakta darbību un labi palīdz novērst aptaukošanos, kā arī ir ļoti labs līdzeklis, lai no organisma izvadītu dažādus toksīnus un šlakvielas. Piemēram, kuņģa slimību gadījumā no rītiem pēc ēšanas naža galiņš melnās sāls jāuzbirdina uz mēles un jātur, līdz tā pilnībā izkususi. Pilns ārstniecības kurss ilgst apmēram divus mēnešus.
Runājot par melnās sāls maģiskajām īpašībām, galvenais tā pielietošanas mērķis ir sevis aizsardzība pret ļaunumu un dažādiem noskaudumiem.
Lūk, daži piemēri, kā izmantot melno sāli:
- lai no ļaunuma un noskaudumiem pasargātu savu mājokli, katrā mājas stūrī jānovieto lina maisiņā iebērta melnā sāls. Šādu maisiņu var ievietot mašīnā, pakarot pie spoguļa, bet katru gadu sāls jāmaina un vecie lina maisiņi jāsadedzina;
- ja esi sastrīdējies ar dzīvesbiedru, melnās sāls maisiņu noliec gultā zem spilvena, lai uzņem visu negatīvo enerģiju;
- lai vairotu pārticību mājoklī, melnā sāls koka sāls trauciņā pastāvīgi jātur uz galda tā vidū;
- cilvēkam, kurš tavā mājoklī ienācis ar ļaunām domām, pie ēdiena pievieno šķipsniņu melnās sāls;
- ja jūti, ka pret tevi vērsts maģisks uzbrukums, tad trīs šķipsniņas melnās sāls pievieno uzrunātam vai svētītam ūdenim. Šāds ūdens jādzer no rīta tukšā dūšā vienu mēnesi, ne dienas neizlaižot;
- melno sāli, iebērtu lina maisiņā, var nesāt līdzi somā vai, ja zini, ka tiksies ar cilvēkiem, kas nevēl tev labu, maisiņu iesien kaklā un nolaid līdz sirds zonai: tas pasargās no ļaunas acs un maģiskiem uzbrukumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
