Šķiršanās ģimenē ir smags pārbaudījums gan pašiem pieaugušajiem, gan bērnam. Un šīs situācijas, kādās mēdz nonākt pāri, ir tik dažādas. Piedāvājam vienu epizodi no dzīves, kurā mamma lūdz speciālista padomu, ko darīt, ja bērns, atgriežoties mājās no kārtējās tikšanās ar tēvu, mammu sauc par slikto un saka, ka viņu negrib un nemīl. Situāciju vērtē un padomus sniedz psiholoģe Ieva Gēbele.
"Labdien! Katru dienu izlasu par kādu jaunu situāciju, kas notiek Latvijas sabiedrībā ar bērniem un cilvēku savstarpējām attiecībām. Līdz šim pati veiksmīgi biju tikusi galā ar savām nesaskaņām un problēmām, bet nu laikam beidzot ir pienācis laiks, kad jālūdz speciālista viedokli.
Mana situācija ir tāda. Pirms septiņiem gadiem iepazinos ar puisi un dzīvoju ar viņu kopā. Pēc četru gadu kopdzīves nolēmām, ka vajag bērniņu. Piedzima bērniņš ar it kā smagu diagnozi – meningīts, un ārstu prognozēm, ka bērns būšot ar atpalicību. Bērna tēvs, uzzinot par bērna diagnozi, mēģināja mani pārliecināt, ka bērnam nevajag uzlikt skābekli, lūdza ārstam taisīt "eitanāziju", jo viņš būs invalīds un mocīs ne tikai vecākus, bet mocīsies arī pats. Viņš bija gatavs atteikties no bērna, bet, tā kā biju pārcietusi ļoti smagu ķeizara operāciju, biju gatava dzīvot vienalga ar kādu bērnu un darītu visu, lai viņš izaugtu pilnvērtīgs. Jau tad teicu bērna tēvam, ka viņš var iet, ja vēlas, es ar bērnu atnācu un ar bērnu no slimnīcas aiziešu. Ārstu prognozes, paldies Dievam, nav piepildījušās, bērns ir pilnīgi normāls un gudrs.