Kāpēc ir izdevīgi, ja tev ir bērni. Divu bērnu mammas Ingas atziņas

Ar Ingas atļauju publicējam viņas atziņas, taču Inga uzsver, ka vārds "humors" šajā visā ir galvenais.

"Katram mums ir dzīvē bijušas situācijas, kad noderētu kāds labs un spēcīgs arguments vai iegansts, lai kaut ko nedarītu vai tieši otrādi darītu (nu to, par ko tantes un tviterpasaule grozītu galvu un kratītu ar pirkstu). Man ir, varu gandrīz varbūt, iespējams, apzvērēt, ka 99 procentiem man zināmajiem cilvēkiem tā ir. Tiem, kam tā nekad nav bijis, tālāk var nelasīt.

Tad nu ieskats dažos brīžos, kad bērns ir izdevīgs. Ja bērnu vēl nav, tad reizēm ir situācijas, kad var apdomāt uz laiku "aizņemties" kāda drauga bērnu. Lai jautrāka dzīve!

Veikals! Sāksim jau ar to, ka būt stāvoklī reizēm ir super izdevīgi! Gribi veikalā tikt rindā pa priekšu, bet "ātrā kase" grūtniecēm un māmiņām ir slēgta? Sataisi mazliet drūmi sāpīgu seju, pieturi vēderu, smagi nopūties un viennozīmīgi kāds palaidīs pa priekšu. Atliek skaisti pasmaidīt un teikt: "Ai, paldies, nav jau tik traki!", bet reti kurš tādā brīdī pretī pateiks: "Ā, nu, labi, tad es nelaidīšu pa priekšu!". Tas pats ar ratiem – cik reizes jums tā ir bijis, ka pieej pie ātrās kases veikalā un tur priekšā daudz cilvēku, kam tur nebūtu jābūt? Manā piemājas veikalā diezgan regulāri tā gadījies. Vajag tik sākt enerģiskāk stumdīt ratus un klusām (bet mazliet tā, lai visi dzird) teikt: "Kuš, kuš, kuš, tūlīt jau tiksim ārā, mazliet pacieties! Es zinu, tev karsti!", neskatoties uz to, ka sīcītis ratos nav pat pakustējies visu iepirkšanās laiku un tu iepērkoties esi paspējis paņemt ne tikai to, kas nepieciešams, bet arī to, kas galīgi nav vajadzīgs.

Pasts. Izcilākā iestāde, kur pavadīt laiku, ja tā ir pārpārēm un ir vēlme stundām sēdēt telefonā, spēlējot spēlītes (nu, kamēr sēdi rindā!). Bet, ja laiks ir tik, cik ir un gribas to pavadīt lietderīgi, tad uz pastu jāiet ir ar ratiem! Arī tad, ja ir kāds, kurš varētu pastāvēt ar ratiem ārā, pastā iekšā ej ar ratiem! Vai bērnu pie rokas. Ja pasta nodaļā nav jaunieviestie "jauno māmiņu" numuriņi, tad darīt to pašu, ko veikalā pie kases (skatīt iepriekšminētajā punktā par ratu stumdīšanu). Palīdzēs un tiksi pa priekšu visiem. Ja līdzi ir mazulis, tad īstenībā tas ir izcili. Ja viņš sāk dziedāt vai skaļi deklamēt pašsacerētu dzeju (tā viņi mēdz darīt, līdz ko kaut kur jāgaida ilgāk par 3,5 minūtēm), tad ļauj viņam to darīt. Vislabāk kādu minūti izliecies, ka neko nedzirdi, līdz bērns to sāk darīt skaļāk, papildinot visu ar "Mammu, dzirdi!" – viennozīmīgi pasta tantēm tas apniks ātri un palaidīs pa priekšu visiem. Pārbaudīts dzīvē. Tātad pastā bērnus neklusinām un, ja nepieciešams, pirms ieiešanas pasta nodaļā pat mazliet sakaitinām (pirms tam piesolot kārumu, ja apsola, ka uzreiz pēc iziešanas no pasta atkal uzvedīsies superīgi!). Šo varētu attiecināt arī uz citām valsts un pašvaldību iestādēm.

Seriālu, sliktu (vai labu) filmu skatīšanās, grāmatu lasīšana vai sēdēšana internetā telefonā gaišā dienas laikā, brīdi, kad mājās gaida negludināta veļas kaudze, neizsūkta vai neizmazgāta grīda, neaplietas puķes un nenomazgāti trauki! Ja kāds uz tavu atbildi "Skatos seriālus" (atbildi var piemērot) jautājumam "Ko dari?" reaģē ar neizpratnes pilno "tiešām?" balsi vai acu skatu, tad atliek vienkārši pateikt vārdu "Bērns!". Jo mazais taču aizmidzis uz rokām un viņu nekādā gadījumā nedrīkst kustināt, jo tad pamodīsies, bet viņam tiešām šo pusdienas miedziņu šodien ļoti vajag. Tas nekas, ka mazais guļ blakus lielajā gultā, dīvānā vai vispār savā gultiņā. Tiem, kuri nav blakus un to neredz, nekas nav jāzina! Visi zina, ka guļošu bēbi nedrīkst traucēt. Un mammām jāatpūšas.

Neizskaidrotas parādības mājās un ne tikai! Ir bijis tā, ka tas pleķis (visdrīzāk sarkanvīna) dīvānā (vai uz aizkariem) kaitina, bet vēlāk aizmirsies uz citu lietu fona? Un tad pēkšņi atnāk ciemiņi… Un tad tu jūti, ka jāatvainojas un tad nejauši izsprūk "Ak, šie bērni! Tikko tīru dīvānu atkal sasmērēja". Tas nekas, ka bērns dzer tikai ūdeni, no kā pleķi nepaliek un ka šis triks strādā vairāk, ja ciemos atnāk bezbērnu draugi vai paziņas. Kaut gan draugiem parasti nekad nav jāatvainojas par sarkanvīna pleķi, paši vien ir to uztaisījuši. Vai vēl – aizmirsi izslēgt lampu mašīnas salonā un akumulators otrā rītā beigts? Uz vīra jautājošajiem skatieniem lieliska ir atbilde "Meita ieslēdza lampiņu!" Saplīsa vīra mātes (vai sievas mātes) dāvinātā, bet mazliet briesmīgā vāze? (krūze, šķīvis utt.) – jūs jau zināt atbildi! Vai – ir dienas, kad pēkšņi un mistiski vīra mīļākais, bet absolūti briesmīgākais T-krekls nokļuvis bērna mazajās rociņās, kuras tikko vēl darbojas ar guaša krāsām vai līmi! Tā notiek. Tāda dzīve. Bērni.

Vakariņu pasūtīšana pa telefonu! Kad slinkums gatavot ir uzvarējis, bet teikt, ka tas ir slinkums jau otro (labi, varbūt vairāk nekā otro) reizi nedēļā, drusku ir kauns, tad visu var norakstīt uz traku dienu ar mazajiem! Nu kā, pa kuru laiku lai es gatavoju, ka mazais visu laiku pa rokām! Zobi nāk! Tas nekas, ka lielāko dienas daļu bērns ir spēlējies un uzvedies tik priekšzīmīgi, cik priekšzīmīgi var uzvesties mazs bērns! Ja pašam šausmīgi gribas hamburgerus, bet zini, ka labāk būtu ēst salātus, tad vajag nejauši ieminēties bērnam vārdu burgers. Un pēc brīža pēc bērna 15 reižu atkārtotā vārda "hamburgers" nogrozīt galvu, nopūsties un paziņot "Labi, nu lai iet, pasūtam". Iekšēji sev uzsist uz pleca vai iedot "pieci".

Nav jāmeklē pilnīgi neviens cits attaisnojums, kādēļ vakarā vēlies iedzert vīna glāzi (šampanieša vai alus, vai kokteiļa glāzi). Vai divas. Klāt pie "bērns" var pielikt "zobi nāk!". Tad parasti visi ir gana droši, ka diena bijusi briesmīga.

Viens padoms gan, nekad nejoko ar bērna veselību! Ja ir vesels, tad ir vesels! Veselību visiem!

Piebilde: ja pārmērīga alkohola lietošana ir kaitīga veselībai un dzīvei, tad veselīga humora izjūta nav kaitējusi un nekaitēs pilnīgi nevienam. Uzsvars uz vārdu "humors".