Sākotnējais stāvoklis, ko aizmirstam piedzimstot, ir – būt laimīgiem, skaidro vēdiskais filozofs. Uz Zemes to noturēt grūti. Kamēr mēs neiemācāmies kalpot, mēs nevaram būt laimīgi! "Jautājums – kāpēc mēs te vispār esam nonākuši? Tāpēc, ka mēs gribējām būt mazi dievi, un Dievs mums to atļāva: nāc uz Zemes, un tu varēsi pats visu radīt. Bet baudu ir maz, un tāpēc mēs skraidām apkārt, mēģinot baudīt cits citu," saka Uģis, atgādinot, ka patiesā laime ir kalpošana.
Jautāts par modē nākušo principu "dzīvot šeit un tagad", Uģis atzīst – tā skaista filozofija, bet tā dzīvo tikai tas, kurš zina, ka viņam tūlīt jāmirst, pārējie tikai tēlo, tas ir pašapmāns. Vienkāršāk, viņaprāt, ir pieņemt domu – neatliec uz rītdienu to, ko vari izdarīt šodien. Kopumā par garīgumu Uģim ir paskarbs, bet tāpēc ne mazāk vērtīgs viedoklis: "Cilvēki cenšas būt garīgi, bet nemāk savu gultu saklāt. Ja tu liec sev iekšā, piedodiet, sūdus, pats par sūdu kļūsti. Tāpēc jāierobežo mēle, vēders un dzimumorgāni. Mēs visi esam atkarībnieki – viena atkarība nomaina citu. Depresija rodas no bailēm palikt vienam, tas ir vislielākais izaicinājums. Ja tev ar sevi ir interesanti, tad tev arī attiecībās ir ko dot."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
