Neviens cits, izņemot mammu, neizlems, kas vajadzīgs, kas ir pareizi, kā būs labāk bērniem. Un tas viss nogurdina, iztukšo. Viena no mūsdienu mammu pastāvīgajām sajūtām – vainas izjūta. Visu laiku šķiet, ka tu dari nepietiekami vai dari ne tā, kā vajadzētu.
Tomēr tā nav tā labākā sajūta, lai būtu laimīgas mammas lomā, uzskata blogere un septiņu bērnu mamma Eliša Vilsone Bīča (Elisha Wilson Beach, "Mylifeisabeach"). Viņa cenšas nepukstēt, bet atklāti atzīstas, ka ciest nevar tīrīšanu, mazgāšanu un gludināšanu. Visticamāk, daudzām mammām šīs Elišas atziņas būs saprotamas. Un tā – daudzbērnu mammas 12 negaidītas atzīšanās!
"Esmu mamma daudzās attiecībās. Man ir divi bērni, kurus dzemdēju pati, četri ir mana vīra bērni un vienu kopā mēs adoptējām. Jā. Tu pareizi saskaitīji: man ir septiņi bērni. Saprotams, ka es mīlu bērnus, taču šī ikdienišķā vecāku lomas rutīna mani ir tik dziļi ievilkusi, ka dažreiz man šķiet, esmu viena šajā pasaulē. Es zinu, ka tas skan smieklīgi, bet labi, ka man tas tikai tā šķiet. Tiklīdz mani sāk piemeklēt sajūta: "Esmu slikta mamma", es cenšos jebkurā pieejamā veidā vērsties pie citām mammām: caur manu feisbuka grupu, mammām manā draugu lokā vai vienkārši zvanu savai mammai.
Es nevaru pateikt, cik esmu kaut ko stāstīju citām mammām, bet tas viss tiek darīts tādēļ, lai noskaidrotu priekš sevis faktu – viņa dara tāpat, kā es. Tas var būt kāds sīkums, kā paslēpt no bērniem konfektes, vai arī kaut kas nopietnāks, piemēram, pēkšņa panikas lēkme. Un katru reizi es atviegloti izelpoju, jo pārstāju justies, ka visa mana dzīve sastāv tikai no vārda "mamma?
Priekš sevis esmu izdalījusi dažus faktus par mātes lomu, kas man palīdz nomierināties un pieņemt visu, kā ir.
Mātes loma ir netīrāka, kā šķiet. Tā sastāv no izlietām asarām, ego pazemināšanas, sarūgtinājumiem, izlieta piena, netīriem traukiem un veļas kalniem. Pilnīgi visas mammas tam ir izgājušas cauri, un izbēgt no tā neizdodas. Ko darīt? Pieņemt visu, kā ir un censties saglabāt veselo saprātu. Un atceries: veselais saprāts ir relatīvs termins.
Ir ļoti grūti atteikt, pat tad, kad tas ir nepieciešams. Saskaņā ar pilnīgi saprotamiem principiem daudzām mammām ir iedzimta vajadzība rūpēties par visiem un censties izdabāt katram: bērniem, vīram, vecākiem, skolotājiem skolā utt. Sarakstu var turpināt līdz bezgalībai, un mēs esam pārliecinātas, ka mums viss ir pa spēkam. Un rezultātā velkam visu uz saviem pleciem.
Kādu dienu katra mamma sasniedz savu izdegšanas punktu. Pastāv tikai divu veidu mammas: tās, kuras jau to sasniegušas un mammas, kurām šis punkts vēl tikai priekšā. Dažas no mums šo ceļu iziet katru dienu, dažas – reti, bet varu ar pārliecību teikt – tas notiek absolūti ar katru mammu.
Dažreiz iestājas brīdis, kad nevari saprast, ko darīt. Pat grāmatu kalni, kuras it kā apgūtas, nevar sniegt atbildi. Zini, ka katra situācija nav tāda, kā kādam citam, un katrs bērns ir individuāls. Diemžēl, nav universiālās atbildes, padomu, kurus tu atradīsi internetā, un kuri bieži vien ir bezjēdzīgi.
Dažreiz mammai nepieciešams kaut kas kaitīgs, lai izdzīvotu. Šokolāde, kafija, čipsi, televīzijas šovi… Tas saucas "problēmu risināšanas mehānisms", un visiem tas nepieciešams. Izvēlies savu "indi" un met vainas sajūtu ārā pa logu. Galvenais, zināt mēru un neaizrauties.
Nepastāv tāda izpratne kā līdzsvars starp darbu un ģimeni. Tu vari būt roka zvaigzne, bet tajā laikā tavās mājās valdīs haoss. Tiklīdz sāksi vairāk uzmanības pievērst mātes lomai, uzreiz viss pārējais aties otrajā plānā. Nav iespējams to līdzsvarot, un tev nāksies iziet šo etapu, pirms sāksi jukt prātā, cenšoties atrast zelta vidusceļu.
Tu nevari darīt visu un uzreiz! Mēģinot manipulēt ar visu un uzreiz, var kaut ko palaist garām. Jā, visas mammas ir super, taču viņas nav visurgājēji.
Nemiers, raizes un mātes loma iet roku rokā. Kad tu sāc uztraukties par kaut ko, atceries, ka visas mammas tādas ir. Tas ir normāli. Šāds stāvoklis norāda nevis uz tavu nekompetenci, bet tikai apstiprina, ka esi cilvēks.
Iesaistīšanās bērna dzīvē katru minūti – tas ir ļoti grūti un dažreiz arī garlaicīgi. Mūsdienu "vecāku guru" liek mums maldīties, apgalvojot, ka vecākiem jāizmanto katra minūte, lai mijiedarbotos ar bērnu. Netici viņiem. Bērniem ir jāiemācās spēlēties patstāvīgi, un dažas lietas apgūt pašiem, bez mūsu pastāvīgas iejaukšanās. Nomet mantas uz grīdas un ej izdzert kafiju, kamēr tā vēl ir silta.
Televizors dažreiz aizstāj aukli. Kad tu centies pārrauties starp viena bērna barošanu, palīdzēšanu kādam sagatavot mājasadarbus, bet trešais šajā brīdī karājas tev pie brunčiem un kliedz… Kāda velna pēc šādā situācijā atteikties no televizora?
Pildot mātes lomu, ir visai viegli aizmirst par savu otro pusīti. Attiecības – tas ir grūts darbs, bet bērnu parādīšanās tās padara daudz stiprākas. Ir ļoti svarīgi, ja blakus ir stiprs plecs, kurš tevi papildina ar enerģiju. Obligāti velti laiku savam mīlošajam partnerim.
Mamma bieži atsakās no pēdējā punkta šajā sarakstā. Jā, mēs esam galvenās, lai mājās un ģimenē valdītu kārtība, bet bieži rūpes par sevi mēs, mammas, atliekam uz pēdējo vietu darāmo darbu sarakstā. Šādā gadījumā mums draud izdegšana, kā rezultātā neko, izņemot aizvainojumu, tā nenesīs. Bet pēc tam, savukārt, mēs ar to saindējam arī visus ģimenes locekļus. Jā, mēdz būt grūti, taču obligāti ir jāpaņem pārtraukumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
