<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@jairoalzate">Jairo Alzate</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>
Senāk laika viduspunktu starp Lielo dienu un vasaras saulgriežiem pieskatīja Ūsiņš. Viņa pārziņā bija cilvēku uzticamie līdzstrādnieki zirgi, čaklās bites un pavasara auglība. Šī bija viena no astoņām visnozīmīgākajām dienām gadā. Kristietībā populārais tēls svētais Juris ar laiku "pārņēma" Ūsiņa funkcijas, tāpēc līdz mūsdienām nonākušajos ticējumos biežāk parādās Jurģa, nevis Ūsiņa vārds.

Daži informācijas avoti, pauž viedokli, ka arī vārds "Ūsiņš" nebūt nav latviskas izcelsmes: visticamāk, tas aizgūts no senvācu vārda "husing" (tulkojumā tas nozīmē "mājas gariņš"). Tikpat labi varētu domāt, ka dievība Ūsiņš līdz ar savu vārdu aizgūta no slāvu mitoloģijas, kurā arī ir pazīstama gadalaiku mijas un auglības cikla sākuma dievība Avseņs (Авсень, Овсень, Усень) – dievības Koļadas dvīņubrālis, kura pārziņā ir ganības un ganīšana. Krievu valodā vārds "усень" nozīmē "pirmā pavasara diena". Starp citu, pēc senā Saules un Mēness kalendāra Ūsiņi šogad ir 2. maijā.

Būtu jau arī dīvaini, ja tik nozīmīgs punkts gada ritējumā parādītos tikai baltu mitoloģijā! Tāpēc ir pilnīgi ticams, ka mūsu Ūsiņa līdzinieki ir ēģiptiešu Ozīriss (Usīrs) un citi. Šīs dienas paražas un ticējumi gan, protams, pielāgoti šīs zemes vajadzībām. Iepazīsim dažus no tiem!

TradīcijasParažas

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit