<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@jairoalzate">Jairo Alzate</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>
Senāk laika viduspunktu starp Lielo dienu un vasaras saulgriežiem pieskatīja Ūsiņš. Viņa pārziņā bija cilvēku uzticamie līdzstrādnieki zirgi, čaklās bites un pavasara auglība. Šī bija viena no astoņām visnozīmīgākajām dienām gadā. Kristietībā populārais tēls svētais Juris ar laiku "pārņēma" Ūsiņa funkcijas, tāpēc līdz mūsdienām nonākušajos ticējumos biežāk parādās Jurģa, nevis Ūsiņa vārds.

Daži informācijas avoti, pauž viedokli, ka arī vārds "Ūsiņš" nebūt nav latviskas izcelsmes: visticamāk, tas aizgūts no senvācu vārda "husing" (tulkojumā tas nozīmē "mājas gariņš"). Tikpat labi varētu domāt, ka dievība Ūsiņš līdz ar savu vārdu aizgūta no slāvu mitoloģijas, kurā arī ir pazīstama gadalaiku mijas un auglības cikla sākuma dievība Avseņs (Авсень, Овсень, Усень) – dievības Koļadas dvīņubrālis, kura pārziņā ir ganības un ganīšana. Krievu valodā vārds "усень" nozīmē "pirmā pavasara diena". Starp citu, pēc senā Saules un Mēness kalendāra Ūsiņi šogad ir 2. maijā.

Būtu jau arī dīvaini, ja tik nozīmīgs punkts gada ritējumā parādītos tikai baltu mitoloģijā! Tāpēc ir pilnīgi ticams, ka mūsu Ūsiņa līdzinieki ir ēģiptiešu Ozīriss (Usīrs) un citi. Šīs dienas paražas un ticējumi gan, protams, pielāgoti šīs zemes vajadzībām. Iepazīsim dažus no tiem!

Par kalniņu Ūsiņš jāja
Ar akmeņa kumeliņu;
Tas atnesa rudziem ziedus,
Zemei zaļu āboliņu.

Glītam vaigam

Iedegums un vasarraibumi senlaikos, šķiet, nav piederējuši pie skaistuma etalona, jo ir vesela virkne padomu, kā no tā visa izvairīties. Daži no tiem prasa drosmi!

Pirms Jurģiem esot jāmazgājas ar bērza sulu vai ar varžu kurkuļiem, jāiespļauj skudru pūznī, lai skudras šļāc skābumu sejā.

Veselībai un profilaksei

Pirms Jurģiem nedrīkst staigāt basām kājām un svilpot, citādi piemetas drudzis.

Kad pirms Jurģiem pirmo reizi dzird pērkonu, jāpaceļ no zemes akmens, trīskārt jāpārvelk pār pieri un jānoliek atpakaļ vietā, tad galva nesāpēšot.

Laika zīmju vērošana

  • Dievs iesviedis ūdenī trīs aukstuma akmeņus Jēkaba, Miķeļa un Mārtiņa dienā, bet ārā tos ņemot Jurģos, Vasarsvētkos un Jāņos.
  • Tēlains ticējums vēsta, ka Jurģu rītā vēji kaujoties: kurš uzvar, tas pūtīs visu gadu.
  • Ja Jurģos līst lietus, būs slapja vasara, meža pļavās nebūs zāles.
  • Ja Jurģī saule uzspīd kaut vai tik, lai zirgu var apseglot, būs gana garš siena laiks, bet ja ilgāku laiciņu spīd – brangi padosies lopi.
  • Ziedos tērpies Jurģis parego aukstu un slapju maiju.
  • Ja pērkons iedārdina pirms Jurģiem, tad būšot bada gads. Kā šogad jūspusē ar pērkoniem? Ieraksti, lūdzu, komentāros zem raksta!
  • Laiku pareģojot, jāvēro, cik dienas pirms Jurģiem ir rasa, – tik dienu pirms Jēkaba dienas jāsāk pļaut rudzi (drošības paturam prātā, ka Ūsiņi varētu būt arī 2. maijā).
  • Ja dzeguze deviņas dienas pirms Ūsiņiem sāk kūkot - būs silta un auglīga vasara (te nu jāteic, ka šogad kūkotāja ir nokavējusies... vai arī tiešām pareizais datums ir vēlāk.)
  • Ja Jurģis iekrīt piektdienā, veci ļaudi pareģoja nelaimīgu gadu (šogad mums šī nelaime noteikti iet secen).

Atceries, ka šajā dienā lielāko daļu darbu strādāt nedrīkst, bet saimniekam ar saimnieci jāuzceļas agrāk par visiem, lai pasargātu mājas un saimi no turpmākām nelaimēm, un vēl pirms saules jāpārdzen pāri tīrumam krusteniski vagas (tas pasargājot no usnēm). Ja pa to laiku kāds cits pamanīsies pirmais krāsni iekurt, tad gada laime tiks viņam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!