Putns ieskrēja logā – laba vai ļauna zīme?

Zīlēšana pēc putna lidojuma un citām "izdarībām" bijusi populāra jau izsenis. Putnu spalvas izmantotas dažādos rituālos, uz putnu skatījušies kā uz aizgājēja dvēseli, tas iemiesojis dažādas dievības.

Tev šķiet, ka tas nozīmē – "mazākais brālis" informē par izsalkumu? Visticamāk, tā arī ir, taču vēl tas var vēstīt arī par labām ziņām, ja vien klauvētāja nav dzeguze vai kāds no vārnveidīgajiem – Saturna putniem.

Līdzīgi ticējumi ir gadījumos, kad putns (šāds niķis pārsvarā piemīt zīlītēm) iebrāžas logā un aizlido tālāk: arī tas vēsta negaidītu un, iespējams, pat labu ziņu. Tiesa, vārnveidīgie atkal skaitās izņēmums.

Daži ticējumi precizē putna vēstītā notikuma iespējamo laiku – pēc divām trim nedēļām.

Savukārt, ja putns tikai apmetās uz palodzes, veci ļaudis gaidīja kaut nelielus, bet izdevumus.
Ja putns pamanījies ielidot istabā (biežāk pie šāda sižeta minēts zvirbulis, bet arī pa zīlītei gadās), esot gaidāmas ievērojamas pārmaiņas. Kādas? Te nu dažādi ticējumi nonāk cits ar citu pretrunā. Žagata šādi ziņojot par iespējamu zagļu vizīti.

Bēdīgāk, ja putnam nepaveicas, un trieciena rezultātā viņš iet bojā: ticējumi vēsta, ka tādējādi liktenis brīdina par uzglūnošu slimību vai pat par nāvi. Gribi apmānīt likteni – papūlies attīrīt mājokļa enerģētiku un rūpīgāk pievērs uzmanību savai veselībai! Varot izdarīt arī tā – savākt mājās visu maizi un izbarot putniem. Varbūt vismaz sirdsmieru atgūt šāda "atpirkšanās" palīdzētu?

Citviet sastopami ieteikumi pievērst uzmanību bērnam, kurš bijis netālu brīdī, kad spārnotais vēstnesis paklaudzinājis pa rūti. Vai bērns ir mierīgs un priecīgs vai satraucies un nobijies? Izskaidrojums tam vienkāršs – bērni vēl nav zaudējuši spēju saskatīt garu pasauli un intuitīvi uztver, tieši kādu ziņu zīle (vai kāds cits lidonis) atnesusi.

Arī tad, ja bērns reaģē negatīvi, nevajagot putnu dzīt prom, bet gan pabarot, sak, lido pēc barības, nevis pēc dvēselītes! Un tad – dubults neplīst! – pie loga var piesiet sarkanu dzīpariņu. Skatu nebojās, par ļaunu nenāks. Vēl viens ieteikums – sabērt starp rāmjiem pīlādžogas, taču diezin vai tas ir īstenojams mūsu pakešlogu ērā...

Šeit vietā neliela atkāpe par logu. Senatnē daudzās zemēs aizgājējus iznesa caur logu, nevis pa durvīm, tāpēc tieši logs kalpoja kā "portāls" saziņai ar Viņpasauli.

Daudzās senajās reliģijās baloži bijuši svēti. Pagānismā tie piederējās likteņlēmējām dievietēm, kuras vērpa dzīves pavedienu (un nolemtajā laikā arī aprāva to). Uz saviem spārniem šie putni atnesa mirstīgajiem vēsti par drīzo aiziešanu... Iespējams, no tik senas pagātnes arī nāk daudzviet Eiropā sastopamie ticējumi par baložiem uz palodzes.

Īpaša loma ir reizē atlidojošam baložu pārim, kas piemetas uz balkona vai palodzes. Par šādiem gadījumiem ticējums vēsta, ka gaidāma sēru ziņa.

Tomēr baložu klātbūtnei ir arī gaišā puse – mājā, kur pastāvīgi mīt baloži, neesot jābīstas no ugunsgrēka.

Ticējumi par putniem nebūt neaprobežojas ar palodzēm, klaudzieniem pie rūts vai iemaldīšanos istabā. Lūk, tikai daži no tiem – ja ne noticēšanai, tad vismaz kā mudinājums būt tuvākās attiecībās ar dzīvo dabu.

Slikta zīme esot dienas laikā dzirdēt naktsputna kliedzienu (pat redzēt dienā naktsputnu skaitījās nelāga lieta). Ja tuvāk rītam pret loga stiklu dauzās naktsputns, tas nozīmējot nopietnas izmaiņas ierastajā dzīves ritējumā. Ja pūce ūjina netālu no mājas – gaidāma jauna dvēselīte, bet ja tā bieži tuvojas mājai – tas uz ugunsnelaimi.

Žagata, kura vingrina balsi zem loga, informējot par ciemiņiem, bet, ja mājās kāds slimo, – par drīzu izveseļošanos.

Dzenis, kurš klauvē pa jumtu, vēsta nelaimi mājai. Ja dzenis dauza sienu, tad skaitās, ka tas "izdzīvo kādu no mājas" un brīdina par drīzu pārcelšanos.

Uz jumta nolaidusies dzeguze neesot uz labu. Savukārt britiem ir ticējums, ka uz satrunējuša zara sēdoša vai tuvu virs galvas pārlidojusi dzeguze nes nāvi. Un vēl – kurš gan nav skaitījis, cik reižu dzeguze tukšā dūšā aizkūko...