Pavasara auglības svētki, kad jāmīlējas un jārotājas – Beltains

Kas tie īsti ir par svētkiem un kā svinami?

Ja vēlies uzzināt ļoti smalki, meklē pēc atslēgas vārdiem "Beltane, Feuerfest, Blumenfest, Walpurgis, Walpurgisnacht, Hohe Maien". Droši vien vispazīstamākais nosaukums ir Valpurģu nakts, bet vispirms – par to, no kurienes šie svētki cēlušies un kad tie svinami.

Savulaik senajiem galliem bija saules un gaismas dievs Belinos (Bels), kuram par godu svinēts gada visauglīgākā laika sākums. Nosaukums Beltains (Beltane) tulkojumā nozīmē "Bela uguns", un ugunskuri ir viens no galvenajiem šo svētku atribūtiem. Senajiem skandināviem līdzīga loma bija gaismas dievam Baldram.

Taču šo pavasara svētku tēma nav tikai uguns – galvenais ir auglības nodrošināšana, Dieva un Dievietes savienošanās jaunas dzīvības radīšanai. Ķelti šīs dievības dēvēja par Cerdunu un Cerdivenu (atminies mītisko ragaino būtni no seriāla par Robinu Hudu?), senie skandināvi – par Odinu un Frīgu. Senajiem ģermāņiem bija tradīcija tieši šajā naktī svinēt arī cilvēku kāzas.

Ķeltu ragainais dievs kristīgajai baznīcai bija trakoti izdevīgs – to viegli varēja pozicionēt par pašu nelabo, bet līksmās dejas ap Beltaina ugunskuru – par raganu salidojumu nolūkā stāties dzimumsakaros ar velnu. Tas viss, protams, ir blēņas – izņemot mīlestības aktus, kas šajā naktī ieguva rituālu nozīmi, apveltot ieņemtos bērnus ar īpašu svētību. Ja kādam pārim ar jauno paaudzi nebija veicies, talkā varēja nākt šīs nakts uguns spēks un auglīgā rasa. Kazi, tas strādā vēl tagad?

Skandināvi šos pavasara auglības svētkus saistīja ar Mēness ciklu un svētīja otrajā Pilnmēnesī pēc Pavasara saulgriežiem (mūsu kalendārā tā būtu Lielā diena, ķeltu laika ratā – Ostara), šogad tas iekristu 11. maijā. Ķeltiem tas bija noteikts datums – nakts no 30. aprīļa uz 1. maiju. Mūsu Ūsiņš iekrīt 2. maijā (pēc citiem avotiem – 5. maijā), tā ka ir plašas iespējas variēt. Jo ne jau tik daudz datums, cik nolūks un svētku sajūta svarīgi. Jo – vai tad mums auglība nāktu par ļaunu?

Gribi sarīkot tematisku pasākumu un nosvinēt Beltainu pa seno ķeltu modei? Lūk, dažas vadlīnijas.

Šo svētku simboli ir ziedi, vainagi, izrotāts Maija kociņš (falliskais simbols galu galā) un lentītes visu piecu stihiju krāsās – zilā, zaļā, sarkanā, dzeltenā un baltā. Pieturies pie šiem toņiem!

...un arī mājas altāri, ja tev tāds ir, ar pavasara zaļumiem. Īpašā cieņā ir vilkābeles, pīlādži un bērzi, taču der ikviens zaļums. Kura koka gars tevi uzunā, tam palūdz atļauju paņemt kādu zariņu un pušķo droši.

Izvēlies koku savā dārzā un izrotā to ar lentītēm un ziedu vītnēm. Arī šeit bērzam, pīlādzim un vilkābelei ķelti dotu priekšroku, savukārt katra lentīte simbolizē vēlēšanos. Ar šo rotāto koku var parunāt, ap to var dejot, par to var vienkārši priecāties kā par iespēju vienoties kopīgā, radošā aktivitātē.

Salasi dziedinošo augu pušķus un iedāvini tādu groziņu katram viesim – lai smaržo un dod veselību.

Atminies, ka šī nav nekāda vienkāršā ballīte, bet Dieva un Dievietes kāzu nakts, tāpēc velc mugurā vislabāko – vislabāk zaļos toņos. Un, protams, ziedu vainags meitenēm ir obligāts (turklāt šajā naktī meitenes ir visas sievietes neatkarīgi no vecuma).

Tas ir jāsagaida, gluži kā Līgo naktī, tikai gaidīt nāksies ilgāk (Rīgā 1. maijā saule lec plkst.5.36), tāpēc uz pāris stundām drīkst nošķirties no svinētājiem, lai pamīlētos. Jā, tieši tas būtu darāms šajā naktī!

Iespējams, jauna dvēselīte ģimenē nav tas, ko tu šonakt ieņemsi, bet tikpat labi iznēsājama bērna lomā var būt kāds jauns projekts, jauna ideja. Arī tai šonakt vari dot uzplaukuma spēku!

Šiem svētkiem piederas vilkābeles ziedu brendijs. Tev vajadzēs brendija pudeli, sauju vilkābeles ziedu un mazliet cukura garšai. Samaisi visu un noliec tā, lai tieša gaisma netiek klāt, uz nedēļām divām. Palaikam saskalo pudeli. Pēc noteiktā laika nokās un atlej atpakaļ pudelē, lieto kā zāles – tas ir izslavēts toniks sirdij. Pats interesantākais šajā aktivitātē būs atrast vilkābeli!