<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@markusspiske">Markus Spiske</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>
Sekošana Mēness gaitai nav vis nekāda tumsonība vai māņticībā – tā ir viena no lietām, kas patiešām pētīta eksperimentos, stāsta Volfs Dīters Štorls savā grāmatā "Kosmoss dārzā. Bioloģijas noslēpumi dārzkopībā – ceļš uz labāku ražu". Sejas un stādīšanas laikam sākoties, piedāvājam fragmentu no nodaļas "Mēness cikls praksē".

Mēness ritmu iedarbība ir pierastākais, ko dārznieks ievēro. Tā kā visi organismi galvenokārt sastāv no ūdens, tad nav jābrīnās, ka tieši Mēnesim ir šāda ietekme. Augiem vislielākā nozīme ir Mēness fāzēm jeb ceturkšņiem. Mēnesim ir četri ceturkšņi, sākot ar pirmjā brīdī neredzamo jauno Mēnesi. Kam tālāk seko pirmais ceturksnis, pilnais Mēness un pēdējais ceturksnis.

Pilnā Mēnesī labi aug gan dārzeņi, gan nezāles, sevišķi ja neilgi pirms tam ir lijis lietus. Arī vērīgs pavārs, kas ziemā diedzē lucernas, kressalātus, kviešus vai sojas sēkliņas, ir pamanījis, ka maigie dīgsti pilnā Mēnesī attīstās straujāk. Šo sinodisko Mēness ritmu visbiežāk ievēro arī zemnieki. Atbilstīgi tam indieši ticēja, ka senču gari (Pitris), tieši tāpat kā mēs, dienā strādā un naktī atpūšas, tikai šiem gariem diena ir Pilnmēness laiks, kad tie strādā ar augiem, bet nakts – jauna Mēness laiks. Senā zemnieka likumība skan tā: to, kas aug uz leju, sēj dilstošā Mēnesī, bet to, kas uz augšu, – augošā Mēnesī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!