Pavasaris dārzā: izmanto Mēness gaitu gudri!

Mēness ritmu iedarbība ir pierastākais, ko dārznieks ievēro. Tā kā visi organismi galvenokārt sastāv no ūdens, tad nav jābrīnās, ka tieši Mēnesim ir šāda ietekme. Augiem vislielākā nozīme ir Mēness fāzēm jeb ceturkšņiem. Mēnesim ir četri ceturkšņi, sākot ar pirmjā brīdī neredzamo jauno Mēnesi. Kam tālāk seko pirmais ceturksnis, pilnais Mēness un pēdējais ceturksnis.

Pilnā Mēnesī labi aug gan dārzeņi, gan nezāles, sevišķi ja neilgi pirms tam ir lijis lietus. Arī vērīgs pavārs, kas ziemā diedzē lucernas, kressalātus, kviešus vai sojas sēkliņas, ir pamanījis, ka maigie dīgsti pilnā Mēnesī attīstās straujāk. Šo sinodisko Mēness ritmu visbiežāk ievēro arī zemnieki. Atbilstīgi tam indieši ticēja, ka senču gari (Pitris), tieši tāpat kā mēs, dienā strādā un naktī atpūšas, tikai šiem gariem diena ir Pilnmēness laiks, kad tie strādā ar augiem, bet nakts – jauna Mēness laiks. Senā zemnieka likumība skan tā: to, kas aug uz leju, sēj dilstošā Mēnesī, bet to, kas uz augšu, – augošā Mēnesī.

Citiem vārdiem, pirmajā ceturksnī sēj lapaugus un ziedaugus, bet, kad pilnais Mēness sāk dilt, – sakņaugus. Kad Mēness jau gandrīz izdilis, var ravēt nezāles vai apgriezt dzīvžogus, jo tad reģenerācijs spējas ir visvājākās, toties jauna Mēness laikā, kad augšana vēl ir vāja, bet izlīdzināta, var uzņemties citus kopšanas darbus. Nozīmīga loma ir ne tikai Mēness gaismai, bet arī tā pievilkšanas spēkam, kādēļ jūrā ik pa divām nedēļām ir paisums. Pieaugoša gaisma ierosina auga virszemes daļu augšanu, bet Mēness pievilkšanas spēka samazināšanās veicina sakņu attīstību.

Sakņu augšanai labvēlīgs smaguma spēka vektors veidojas katrreiz, kad Mēness ar Sauli ir opozīcijā.
Lilija Kolisko Anglijā 1939. gadā veica izmēģinājumus ar dažādām augu sugām (labības, kartupeļi, tomāti u.c.) un, stingri kontrolējot blakusfaktorus, nonāca pie secinājuma, ka divas dienas pirms Pilnmēness augi dīgst vislabāk, bet jaunā Mēnesī – vissliktāk. Daži augi gan ir izņēmums no šā likuma: tauriņziežus un kartupeļus var mierīgi sēt vai stādīt jaunā Mēnesī. Artūrs Hermess* iesaka Pilnmēnesī savākt lietus ūdeni. Tas ir pilns ar Mēness spēku un jālietos jauno audziņu laistīšanai.
Mēness fāzes gan nav vienīgais faktors, kas pelna uzmanību.

Dārzniekiem svarīgs ir sideriskais Mēness – tātad tas, kādā zodiaka zīmē Mēness attiecīgajā brīdī ir nonācis. Dažādu zodiaka reģionu kvalitāti var saprast, ja salīdzina, cik atšķirīga ir Saules ietekme, tai spidot no vasaras zīmēm (Dvīņi, Vēzis, Lauva) un ziemas zīmēm (Strēlnieks, Mežāzis, Ūdensvīrs). Arī Mēness, izejot cauri šīm 12 "dievu mājām", 28 dienu laikā ikreiz gūst jaunu kvalitāti. Renesanses laikā šīs sakarības un atkarības formulēja šādās kvalitātēs:

Šādas kopsakarības sastopamas daudzos zemnieku ticējumos. Vīrišķās zīmes, līdzīgi uguns zīmēm, vispār skaitās neauglīgas. Tās noderēja nezāļu un kaitēkļu ierobežošnai. Sievišķās ūdens un zemes zīmes izrādās auglīgas un piemērotas sējai un stādīšanai.

Daudzu zemnieku likumību tēlainā domāšana analoģijās arī zodiaka zīmju nosaukumiem piedēvēja to ietekmi. Tā kārklu klūgas grozu pīšanai bija jāgriež Strēlniekā, tad jaunie dzinumi varēšot uzšauties kā bultas. Šķiedraugus vajagot sēt Lauvas zīmē vai ar vilnu apaugušā Auna zīmē. Mežāzī (vāciski – Steinbok – kalnu āzis) stādīti sīpoli būs stingri, bet Ūdensvīrā – ūdeņaini. Šīm likumībām īsti gan ticēt nevar.

Jau vairākus gadu desmitus aizvien lielāku ievērību biodinamisko zemnieku un dārznieku lokā gūst Marijas Tūnas pētījumi par sideriskā Mēness ietekmi. Jau kopš 1993. gada šī sieviete veic pārliecinošus izmēģinājumus, sējot nelielos lauciņos redīsu un citu augu sēklas, precīzi ievērojot zodiaka zīmes. Pēc vairāku gadu rūpīga darba, kā viņa raksta, ir parādījušās skaidras sakarības, kaut ari bijuši atšķirīgi laika apstākļi, dažādi mēslojumi un augu maiņa. Izrādās, ka zemes zīmēs sētiem redīsiem ir vislabākās saknes, ūdens zīmēs sētiem – vairāk lapu, kamēr gaisa un uguns zīmēs sētie labi veido ziedkātus un ziedus. Šī tendence pastiprinās, ja arī visus kopšanas darbus veic attiecīgās zīmes laikā. Arī tad, ja sēklas no šiem pašiem augiem izsēj tai pašā zemē, tas spilgti izpaužas nākamajā augu paaudzē. Uz šo pētījumu pamata izstrādātā disertācija, šķiet, to apstiprinās.