BKUS: Jādomā, kā veicināt vecāku atbildību par lēmumiem – atteikties vakcinēt bērnus  (4)

Kaut gan iedzīvotāji Latvijā apzinās, ka gripa, dzemdes kakla vēzi izraisošais cilvēka papilomas vīruss un ērču encefalīts ir bīstamas slimības, pret kurām ir svarīgi būt vakcinētiem, dzīvē liela daļa izvēlas nevakcinēties. Eksperti uzskata, ka ir jāmeklē risinājumi, kā uzlabot imunizācijas aptveri, un, iespējams, jārunā arī par vecāku atbildību par savu bērnu veselību. Šādas un citas atziņas izskanēja trešdien, 26. aprīlī, ekspertu diskusijā "Kas apdraud veselu Latviju? Imunizācijas barjeras šķērsgriezumā", kuras laikā tika prezentēti aptaujas dati par Latvijas iedzīvotāju vakcinācijas paradumiem.

"Aptauja atklāj būtiskas nesakritības starp vārdiem un darbiem. Proti, lai gan cilvēki aptaujā virkni vakcīnu atzina par svarīgām, paši viņi tās ne vienmēr ir saņēmuši," uzsver socioloģe Ilze Rozenberga.

Saskaņā ar aptaujas datiem, Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka vissvarīgāk ir vakcinēties pret difteriju (pilnīgi piekrīt vai piekrīt 71 procents aptaujāto), ērču encefalītu (65 procenti) un A un B hepatītu (57 procenti). Viedokļi dalās saistībā ar nepieciešamību vakcinēties pret pneimokoka infekciju (pilnīgi piekrīt vai piekrīt 29 procenti aptaujāto), cilvēka papilomas vīrusu (35 procenti) un gripu (20 procenti).

Interesanti, ka daļa aptaujāto uzskata, ka svarīgi ir vakcinēties pret slimībām, kas Latvijā ir mazāk aktuālas un pat pret tādām, pret kurām vakcīnas vēl nemaz nav izgudrotas, to vidū putnu gripa, Zikas un Ebolas vīruss.

Aptaujas dati liecina, ka cilvēkiem trūkst zināšanu un izpratnes par daudziem vakcinācijas jautājumiem. Tikai aptuveni puse respondentu sevi uzskata par ļoti labi, labi vai daļēji informētiem par vakcinācijas ieguvumiem un riskiem. Tāpat aptauja atklāj sabiedrībā valdošus mītus, piemēram, aptuveni puse aptaujāto uzskata, ka dabīgu imunitāti pret infekcijas slimībām iespējams iegūt paša spēkiem (tam piekrīt vai daļēji piekrīt 56 procenti aptaujāto), bet vēl 38 procenti piekrīt vai daļēji piekrīt tam, ka vakcinēšanās sagrauj dabīgo imunitāti. Tajā pat laikā izteikts vairākums respondentu atbildēja, ka vakcinācija kopumā ir svarīga, lai sevi pasargātu no bīstamām slimībām, – tam piekrita vai daļēji piekrita 85 procenti aptaujas dalībnieku.

Vairums aptaujas dalībnieku jeb 68 procenti respondentu atklāja, ka informāciju par vakcinācijas jautājumiem gūst no sava ģimenes ārsta. Vēl 38 procenti to atrod internetā, 35 procenti masu medijos, bet 21 procents no radiem, draugiem un paziņām. Septiņi procenti respondentu pauda, ka par šo jautājumu neinteresējas vispār.

Pētījuma prezentācijai sekojošajā diskusijā mediķi, infektologi un valsts institūciju pārstāvji uzsvēra faktu, ka liela daļa sabiedrības savu un savu bērnu veselību izturas pavirši.

Dace Zavadska, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Vakcinācijas centra vadītāja, vērsa uzmanību uz to, ka infekcijas, ko izraisa konkrēts, acīmredzams "ienaidnieks" kā ērce, raisa lielākas bailes, tāpēc cilvēki pret tām vakcinējas cītīgāk. "Mēs vairs neredzam tik daudz ērču encefalīta slimnieku, un tas ir noticis, pateicoties tikai un vienīgi vakcinācijai, jo ērču inficētība Latvijā pieaug," sacīja Zavadska.

Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs vērsa uzmanību uz vecāku vēlmi atteikties no bērnu vakcinācijas un sekām, ko tas var nodarīt viņu veselībai. Piemēram, valsts apmaksātā vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju, kas var izraisīt dzemdes kakla vēzi, Latvijā ir paredzēta vairāk nekā 53 000 meitenēm, taču 2016. gadā šo poti ir saņēmušas 32,6 tūkstoši meiteņu. Tas nozīmē, ka 20 000 meiteņu nav pasargātas un dzīves laikā var saslimt. "Ņemot vērā statistikas rādītājus, varam aprēķināt, cik no viņām dzīves laikā saslims ar šo potenciāli nāvējošo slimību, un kurš būs vainīgs pie tā, ka viņas netika pasargātas," norādīja Perevoščikovs.

Kā atzina Zavadska, vakcīnas mūsdienās ir visvairāk pētītais iekšķīgi lietotais medikaments, par kuru drošību nav nekādu šaubu. "Mums ir praktiski pierādījumi, zinātniski pierādījumi, ir statistika. Es aicinātu visus, kam ir šaubas, kas tajā mistiskajā šļircītē ir iekšā, attaisīt anotāciju un paskatīties – sastāvdaļu uzskaitījums un skaits ir stipri mazāks nekā sejas krēmam, sviestam vai čupačupam," sacīja Zavadska.

Savukārt Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītāja Dace Gardovska atgādināja, ka būtu jādomā par to, kā veicināt vecāku atbildību saistībā ar lēmumiem, ko viņi pieņem attiecībā uz savu bērnu veselību, tostarp arī vakcināciju.

"Māmiņu kluba" vadītāja Sandija Salaka pastāstīja, ka Latvijā jauno vecāku vidū joprojām ir populāri savus bērnus vest uz tā sauktajām vējbaku ballītēm, lai bērns, inficējoties no cita slima mazuļa, saslimtu un tādējādi iegūtu imunitāti pret šo infekciju. "Kam ir jābūt mammas galvā, lai gadu vecu bērnu gribētu saslimdināt, jo jebkura saslimšana ir trauma. Jo īpaši, ja no šīs slimības ir iespējams bērnu pasargāt ar vakcinācijas palīdzību," sacīja Salaka.

Diskusija norisinājās Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Imunizācijas nedēļas laikā, lai veicinātu sabiedrības izpratni par vakcināciju. Savukārt aptauja veikta 2017. gada aprīlī sadarbībā ar socioloģijas kompāniju "Berg Research", aptaujājot 505 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 gadiem Rīgā, citās Latvijas pilsētās un lauku reģionos.