Mānās vai patiesība: jaunieši nesūdzas par finansiālām problēmām ģimenē

Te arī rodas jautājums – vai jaunieši pat aptaujās kautrējas atzīt, ka ģimenē naudas ne vienmēr ir pietiekami vai arī patiešām situācija ir gana uzlabojusies? Pētījuma "Riska un aizsargājošo faktoru ietekme uz atkarību izraisošo vielu lietošanas līmeni jauniešu vidū" 6. posmu veica Tirgus un sociālo pētījumu institūts "Latvijas Fakti" pēc Rīgas domes Labklājības departamenta pasūtījuma, un tā rezultāti publicēta šā gada aprīlī, bet aptuveni 3000 jauniešu aptauja veikta pērnā gada nogalē.

Būtisks ģimenes situāciju raksturojošais rādītājs ir vecāku izglītības līmenis. Lai arī meitenes un 10. klases skolēni kopumā ir vairāk informēti par savu vecāku izglītību, kopumā 14 procenti no aptaujātajiem skolēniem nav varējuši nosaukt savas mātes un gandrīz ceturtā daļa jeb 23 procenti – sava tēva iegūto izglītību.

Saskaņā ar aptaujas datiem vairāk nekā pusei no jauniešu vecākiem ir augstākā vai nepabeigta augstākā izglītība. Kopumā vērtējot, mātēm ir augstāks iegūtās izglītības līmenis nekā tēviem.

Saskaņā ar šī gada pētījuma rezultātiem aptaujātie jaunieši ir sliktāk informēti tieši par savu tēvu nodarbinātības stāvokli – kopumā 13 procenti nav varējuši norādīt, kāda ir tēva galvenā nodarbošanās (par māti savu viedokli nespēja sniegt pieci procenti skolēnu). Algotu darbu pētījuma veikšanas laikā nestrādāja pieci procenti aptaujāto jauniešu mātes un trīs procenti tēvu (ir bezdarbnieki, invalīdi, studē u.tml.). Aptaujas dati liecina, ka 61 procents skolēnu mātes strādā pilnu darba slodzi ārpus mājas, 14 procenti pusslodzes darbu, bet 13 procenti mātes strādā mājās (rūpējas par mājsaimniecību). Savukārt tēvs pilnas slodzes darbu strādā 65 procentos gadījumu, nepilnu darba dienu – septiņi procenti. Tāpat kā iepriekšējo pētījuma posmu laikā, arī šī pētījuma rezultāti atklāj, ka tēvi kopumā biežāk nekā mātes strādā ārzemēs – attiecīgi 11 un divi procenti.

Sniedzot savas ģimenes finansiālās situācijas vērtējumu, 39 procenti jauniešu ir pauduši viedokli, ka tā ir līdzīga kā citām ģimenēm Latvijā, bet nedaudz vairāk nekā puse, ka tā ir labāka – kā nedaudz labāku to vērtē ceturtā daļa (27 procenti), bet kā ievērojami vai daudz labāku 28 procenti aptaujāto skolēnu. Kā nedaudz vai ievērojami sliktāku savas ģimenes materiālo stāvokli salīdzinājumā ar citām ģimenēm Latvijā vērtē septiņi procenti jauniešu. Salīdzinājumā ar iepriekš realizēto pētījuma posmu datiem, ir novērojama neliela, bet pakāpeniska ģimeņu materiālas labklājības līmeņa uzlabošanās.

Lai precīzāk novērtētu jauniešu ģimeņu materiālās labklājības līmeni, balstoties uz jauniešu sniegto subjektīvo vērtējumu, aptaujas anketā tika iekļauti arī vēl citi indikatori, kuru skaits katrā pētījuma posmā ir bijis atšķirīgs. Tāpēc datu salīdzinājums ir veikts tikai attiecībā uz tiem mērījumiem, kas bijuši ietverti arī iepriekšējo gadu aptaujās. Lai varētu veikt iegūto datu salīdzinājumu ar iepriekšējo pētījuma posmu rezultātiem, arī šajā tika summēti atbilžu varianti "gandrīz nekad" un "reti", kā arī atbilžu varianti "bieži" un "gandrīz vienmēr", skaidro pētījuma autori.

2016. gada pētījuma dati atklāj, ka vecāku finansiālās labklājības subjektīvais vērtējums jauniešu skatījumā ir palicis nemainīgs – izteikumu "mani vecāki ir trūcīgi finansiālā ziņā" uz sevi ir attiecinājuši četri procenti aptaujāto, bet 82 procenti aptaujāto skolēnu ir atzinuši, ka viņu vecāki reti vai gandrīz nekad ir trūcīgi finansiālā ziņā.

Analizējot iegūtos pētījumu datus gadu griezumā, ir secināms, ka pakāpeniski uzlabojas rādītāji, kas raksturo ģimenes līdzekļu pietiekamību vai trūkumu un ka kopš 2010. gada finanšu krīzes ģimeņu materiālā situācija stabilizējas. Kopš 2010. gada pakāpeniski samazinās to jauniešu skaits, kuri norāda, ka viņu vecāki nevar atļauties apmaksāt pašu nepieciešamāko (pārtiku, dzīvokli, telefonu) – ja 2010. gadā šo situāciju uz savu ģimeni attiecināja vairāk nekā ceturtā daļa (27 procenti) respondentu (atbildes "dažreiz" un "bieži vai gandrīz vienmēr"), tad 2016. gadā to īpatsvars ir samazinājies līdz 15 procentiem.

Pētījuma rezultāti atklāj, ka nelieli uzlabojumi ir novērojami arī attiecībā uz situāciju, kad vecākiem ir nepietiekami finansiālie līdzekļi, lai nomaksātu savu bērnu ārpus klases nodarbības – kopš 2010. gada nedaudz ir palielinājies (kopumā par septiņiem procentiem) to jauniešu īpatsvars, kuri sastopas reti vai gandrīz nekad ar situāciju, kad vecākiem ir grūtības nomaksāt viņu ārpus klases nodarbības – attiecīgi 2016. gadā 78 procenti aptaujāto ar šādu situāciju nav saskārušies, 10 procenti ir saskārušies dažreiz, bet 12 procenti bieži vai gandrīz vienmēr.

Nemainīgs ir palicis to jauniešu īpatsvars, kuri atzīst, ka viņu vecāki bieži vai gandrīz nekad nevar atļauties iegādāties mašīnu – kopumā uz šādu situāciju ir norādījuši 11 procenti aptaujas dalībnieku.