"Es laikam tūliņ nomiršu, nāc paskaties, vai tu redzi to pašu ko es?" tā Simonai Šponai sacīja ginekoloģe, kad tika veikta pirmā ultrasonogrāfiskā izmeklēšana. Trīs! Pārsteigta bija gan ārste, gan Simona, kura šajā reizē vizītē bija ieradusies bez vīra. Simonas bērniņi piedzima šā gada 18. janvārī Rīgas Dzemdību namā, šogad pirmie un pagaidām, cik zināms, – vienīgie šā gada trīnīši. Ko nozīmē auklēt trīņus, cik daudz spēka tas prasa no vecākiem, par to stāsta Simona, 34 gadus veca rīdziniece.
Šis ir stāsts, ko veltām Mātes dienai. Gaidot šos sirsnīgos, mīļos un kā mēdz teikt – slapjo kabatlakatiņu svētkus – maija otrajā nedēļā katru dienu piedāvāsim iepazīties ar kādu mammu. Šoreiz tā ir trīnīšu mamma Simona.
Simona ar dažus gadus jaunāko vīru kopā ir jau astoņus gadus, bet zīmīgi, ka tieši šogad, kad sagaidīti viņu pirmie bērniņi, abi svinēs piecu gadu kāzu jubileju. Kopš laulībām pārim nebija izdevies tikt pie mazuļa, bet nu – pārsteigums pašiem un citiem, jo vienā reizē ģimenes papildinājums ir tāds, ka uz viņiem jau attiecas statuss "daudzbērnu ģimene". Kad Simonas darba kolēģe rādījusi radu trīņu meitenīšu fotogrāfijas, viņai nekad mūžā nevarēja ienākt prātā, ka reiz pati būs trīņu mamma. Un vēl jau brīžiem, skatoties, kā viņi rindiņā čuč, pat īsti neticoties – tie ir manējie? Sarunas laikā Simona vairākkārt slauka asaras – laimes un aizkustinājuma un jāatzīst, arī es nespēju novaldīties un pat neapzinoties, tās sariešas arī manās acīs.