Ja šķiras divi pieaugušie, tad lielu problēmu nav, izņemot, iespējams, kādai no pusēm paliek salauzta sirds. Bet ja šiem diviem pieaugušajiem ir bērni un izšķirties neizdodas mierīgā ceļā, var rasties domstarpības. Bieži vien pāris, nespējot nogludināt savas attiecības, izmanto bērnus kā sava veida ieročus, no kā, protams, cieš bērni. Kā uzsver dažādu jomu speciālisti, bērniem ir vajadzīgi abi vecāki, lai ko par to nedomātu katrs no pāra atsevišķi. Protams, pie nosacījuma, ja pie kāda no vecākiem netiek apdraudēta bērna veselība vai dzīvība.
Šis būs stāsts, diemžēl visai tipisks, kādu gan jau Latvijā ir pietiekami daudz. Proti par to, kā eks partneris izmanto bērnus, lai pierādītu savu taisnību un cīnītos par savām ambīcijām. Jautājumu uzdod portāla "Cālis" lasītāja, bet atbildi sniedz juriste Ieva Dinsberga. Arī tu vari pavaicāt, kā rīkoties vienā vai otrā situācijā, kas skar ģimenes tiesības, un to var izdarīt šeit, "Cālis" forumā.
"Labdien. Abiem ar vīru šī ir otrā laulība. Abiem no iepriekšējām laulībām ir bērni. Ar manu bērnu tēvu un bērnu saskarsmi viss ir vislabākajā kārtībā. Pie šķiršanās abi vienojāmies par saskarsmes tiesībām ar abu kopīgiem bērniem. Ik vasaru abi bērni ciemojas pie sava bioloģiskā tēva, ir labas attiecības arī ar tēva otro pusi, kā arī man par to nav nekādu šaubu un ierobežojumu. Ko nevarētu teikt par mana vīra situāciju attiecībā pret viņa eks sievas negatīvo nostāju attiecībā ar bērnu saskarsmes tiesību ievērošanu. Jāatzīst, ka šķiršanās procesā ir neatņemams punkts par saskarsmes noteikšanu attiecībā uz abu bērniem. Bet diemžēl dzīvē viss notiek savādāk. Šo situāciju no malas lūkojot, pat varu teikt, nu traki, bērnu māte abu bērnus tur kā ķīlnieku lomā, kā atriebes ieroci pret manu vīru.
Lūk, piemēram, sākumā vīrs centās sazvanīt bijušo sievu, lai vienotos par iespēju satikties ar bērniem, nekā, viņa ignorēja zvanus, neatbildēja uz tiem. Tagad uztur kontaktu ar vecāko bērnu, kas nu jau padsmitnieka gados. Visa komunikācija notiek caur viņu. Bijusī sieva, kad viņai taujā, lai vīrs paņemtu vīram bērnus uz brīvdienām, svētku dienām, sniedz noraidošu atbildi vai aizbildinās, ka jaunākais bērns ir slims, vai arī nedos bērnus, ja es būšu tur klāt. Izdomā nemitīgas atrunas.
Vīrs bija vērsies attiecīgās pašvaldības bāriņtiesā, ar lūgumu veikt pārrunas ar abu bērnu māti. Sekoja rakstiska bāriņtiesas atbilde, ka bērnu māte nevēlas, lai bērni ciemotos pie bērna tēva, aizbildinoties ar to, ka bērni, regulāri ciemojoties pie tēva, gūstot vairākkārtējus ķermeņa ievainojumus, skrāpējumus, apdegumus. Un, ka bērnu māte turpmāk plānojot vērsties tiesā par pilnīgu aprūpes, saskarsmes tiesību liegumu bērnu tēvam. Abi ar vīru, lasot šo rakstisko atbildi, bijām, maigi teikt, šokā par tādiem pret mums vērstiem, klajiem meliem. Pirmkārt, abi bērni nekad pie mums nav bijuši, ir bijis tikai vecākais bērns ciemos pie tēta, divas nedēļas vasaras brīvlaikā un viss. Abi ar vīru nācām pie secinājuma, vai nu šai sievietei ir kāda psiholoģiska rakstura vaina, plaša fantāzija ar klajiem meliem. Tieši otrādi, tai vienīgajā reizē, kad vecākais bērns ciemojās pie tēva, centāmies visādi bērnu iepriecināt, centāmies būt kopā, aizbraukt kopā, cik nu kā varējām izdarīt, lai bērnam būtu patīkami būt kopā ar tēti. Secinājām, ka bērnu māte savu vecāko bērnu izmantoja par izlūku, lai izlūkotu, kā tad nu tētis tagad dzīvo.
Zvanījām uz pašvaldības bāriņtiesu, kur izklāstījām savu sašutumu, bāriņtiesas darbiniece pauda savu ieteikumu – bērna tēvam vērsties tiesā. Tā nu abi norunājām, lai nebūtu bērniem tiešām jaunu psiholoģisku triecienu, tad tiesā bērnu māti nesūdzēsim, bērnus netramdīsim. Kad paaugsies lieli, kļūstot pilngadīgiem, tad viņiem būs brīva izvēle apciemot savu tēvu vai nē. Ikdienā vīrs regulāri uztur kontaktus ar bērniem telefoniski, lai gan nu jau vecākais bērns arī paliek aizspriedumains, sācis melot. Uzrunā savu tēti, ja ir nepieciešama nauda, dārgi telefoni, planšetes u.c. Jāpiebilst, ka vīrs veic regulārus uzturlīdzekļu izmaksas uz bijušās sievas norādīto kontu.
Mūsu valstī ir plašas mātes un bērnu tiesības. Sakiet lūdzu, vai tēti ir aizmirsti, vai tie ir bijušo sievu ķīlnieki, vergturi, noziedznieki? Neko nesaku, jā, noteikti ir vairākums tēvu, kas izvairās no alimentu maksāšanas, ir aizmirsuši savus bērnus, izvairās no tiem, vai ir kādi citi nesmukumi. Bet gribu teikt vienu, noteikti ir arī kāda godīgo tētu daļa, kas ļoti labprāt komunicētu ar bērniem ne tikai caur telefonu, bet ar dzīvē. (Jāatzīst, ka šo komunikāciju, kā Skype, bijusī sieva arī aizliedz). Kā rīkoties, kā būt ar šīm eks sievām, kas nevēlas, lai bērni būtu saskarsmē ar godīgiem tētiem?
Saprotu, ka šī sieviete vēl joprojām nespēj samierināties par ģimenes šķiršanos, kas notika pirms pieciem gadiem, un joprojām nespēj pieņemt sakarīgus lēmumus attiecībā pret saskarsmi bērnu tēvam ar bērniem."
Atbild juriste Ieva Dinsberga:
"Šādas situācijas, kur bijušie laulātie nespēj sakārtot savas attiecības tā, lai neciestu bērni, ir gana daudz. Gribētos uzsvērt vārdu salikumu "sakārtot savas attiecības tā, lai neciestu bērni". Atbildot uz jūsu jautājumu: "Kā rīkoties, kā būt ar šīm bijušajām sievām, kas nevēlas, lai bērni būt saskarsmē ar godīgiem tētiem?", var raudzīties no divām pusēm, proti, no emocionālās puses un likumiskās. Es mēģināšu paraudzīties uz šo situāciju no likumiskās puses.
Civilprocesa likuma 1. pants nosaka: "Katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā". Savukārt Civillikuma 181. pants nosaka, ka bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem (saskarsmes tiesība). Katram vecākam ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu.
Šis noteikums piemērojams arī tad, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Tam vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt ziņas par viņu, it īpaši ziņas par viņa attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem. Bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar brāļiem, māsām un vecvecākiem, kā arī citām personām, ar kurām bērns ilgu laiku ir dzīvojis nedalītā saimniecībā, ja tas atbilst bērna interesēm (saskarsmes tiesība). Jebkurai personai ir pienākums atturēties no tādām darbībām, kas varētu negatīvi iespaidot bērna attiecības ar kādu no vecākiem.
No jūsu rakstītā jāsecina, ka bērna mātei trūkst pietiekamas izpratnes par bērnu audzināšanu, ja bez sevišķa iemesla liedz savam dēlam satikt tēvu. Turklāt jūsu situācijā bērna māte ignorē Civillikumā noteikto, un mātes rīcība ir pretēja bērna interesēm. Likumā strikti ir atrunāts: "Jebkurai personai ir pienākums atturēties no tādām darbībām, kas varētu negatīvi iespaidot bērna attiecības ar kādu no vecākiem."
Cik no rakstītā var noprast, bērna tēvs jau ir vērsies bāriņtiesā ar iesniegumu par izveidojušos situāciju ģimenē. Tāpat jūs minat, ka bāriņtiesa ir ieteikusi situācijas atrisināšanai vērsties tiesā ar prasību. Šajā situācijā man jāpiekrīt bāriņtiesai un jāpiekrīt bāriņtiesas ieteikumam vērsties tiesā ar prasību par saskarsmes tiesību izmantošanas kārtības noteikšanu. Paskaidrošu, kāpēc. Tas tāpēc, ka bērna vecāki nespēj vienkāršā pārruna ceļā vienoties par kārtību, kā bērns turpmāk satiks, šajā gadījumā tēvu, pēc vecāku kopdzīves pārtraukšanas.
Attiecīgi lietas ietvaros tiks iesaistīta bāriņtiesa, nepieciešamības gadījumā arī citas institūcijas, psihologs, tiks noskaidrots bērna viedoklis, tiks noskaidroti vecāku viedokļi, tiks apsekotas vecāku dzīvesvietas. Tāpat bāriņtiesa sniegs savu atzinumu tiesai, uz kura pamata, savukārt, tiesa pārsvarā balsta savu nolēmumu. Protams, tiesas process ir ilgs, un nepatīkams, jo īpaši bērniem, kuri tiek tiesvedībā iesaistīti, tāpēc iesaku mēģināt tomēr pārrunu ceļā visus jautājumus atrisināt."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
