Apmaiņā pret izglābšanu izmisusī daiļā dāma atdod savam spožā vairoga bruņiniekam to varas mazumiņu, kas viņai vēl bija atlicis, tādējādi palielinot savas nevarības apziņu un liekot justies vēl nožēlojamāk.
Līdz brīdim, kad kļūstam apzināti, ir ierasta lieta joņot no viena bezspēcības stāvokļa uz citu, bet – agrāk vai vēlāk – mēs saprotam, ka neviens mūs nespēj izglābt. Tu vari to novilcināt, bet nevari no tā izvairīties, un – vienalga, vai šī skaudrā atklāsme ved pie izmisuma vai stiprinājuma, – patiesība ir un paliek tā pati. Tev sevi jāglābj pašai, jo neviens cits tavā vietā to nespēs izdarīt.
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit