Ko tev var dot gongu meditācija?

Austrumu zemēs – Ķīnas, Tibetas, Nepālas, Indijas u.c. kultūrās – gongs jau izsenis kalpojis gan kā saziņas līdzeklis (starp cilvēkiem un dieviem, starp cilvēkiem un cilvēkiem, arī kā brīdinājums ienaidniekiem), tomēr galvenokārt izmantots, lai dziedinātu ķermeni un garu. Gongs vienmēr uzskatīts par maģisku instrumentu, simbolu, piemēram, Senajā Grieķijā tas atvēra mirušo valstību, citviet tā skaņas vēstījušas par svarīgiem notikumiem, ar gongiem pavadīja rituālus. Gongs vienmēr ticis uzskatīts par labklājības simbolu.

Gongu un Tibetas (vai Nepālas) dziedošo trauku dziedinošā iedarbība ir iespējama, pateicoties skaņas un vibrācijas saspēlei. Skaņas virstoņu (obertonu) mijiedarbības pamatā ir skaņas viļņu princips – divas skaņas plūsmas satiekas, izveido stāvošu vilni un izšķīst skaņu jūrā.

Tieši skaņa kopā ar vibrāciju uzlabo organisma iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbību, veic tādu kā slēdža lomu starp simpātisko un parasimpātisko nervu sistēmu, palīdz atbrīvoties no bailēm (īpaši no nāves bailēm), aktivizē jūtu centrus, atjauno šūnas, veicina reģenerācijas procesus.

Austrumu medicīna uzskata, ka slimību cēlonis ir bloķēta enerģiju plūsma cilvēka organismā. Meditācijas laikā notiek enerģētisko kanālu atbloķēšana, kā rezultātā dzīvības enerģija brīvi plūst pa kanāliem, radot relaksējošu, nomierinošu un stresa noņemošu efektu – stāvokli, kurā atjaunojas fiziskais ķermenis un dvēsele, cilvēks atkal jūtas vesels un laimīgs.

Skaņu viļņu iedarbībā tiek panākta dziļa organisma relaksācija, fiziskais ķermenis un dvēsele harmonizējas, mostas organisma iekšējās enerģijas. Pateicoties dziednieciskajai vibrācijai, kas iet cauri visam ķermenim, paaugstinās pašizveseļošanās iespējas, tiek izgaisināti bloki, uzlabojas cilvēka organisma imūnsistēma.

Mūsdienās skaņu terapeiti izmanto gongus un citus senus instrumentus, lai palīdzētu ārstēt mugurkaula, locītavu slimības, galvassāpes, migrēnu, bezmiegu un atrisinātu daudzas citas ar veselību saistītas problēmas. Gongu terapijai ir arī izcils pielietojums psihoterapijā, risinot krīzes situācijas, palīdzot stresa un paaugstinātas spriedzes situācijās un to izraisīto seku dzēšanā.
Gongu skaņas ārstnieciskā iedarbība maina apziņu un rada dziļu mieru, dāvā labsajūtu un veselību, uzlabojas atmiņa, parādās enerģija, vairojas prieks, atveras radošums un tiek rasti dziļi personiski atklājumi. Gongu un Tibetas trauku skaņām ir dziļa ietekme personīgās transformācijas un garīgās izaugsmes ceļā.

Gadu gaitā ir veikti daudzi pētījumi, kas pierāda gonga skaņu efektivitāti dažādu fizisku saslimšanu simptomu mazināšanā vai pilnīgā novēršanā. Gonga skaņa sniedz dziļu relaksāciju, attīra prātu un stimulē nervu sistēmu, līdz ar to pārveido emocionālo stāvokli, kas ietekmē prāta darbību.
Arodoties harmonijā ar sevi, mums ir daudz brīvas enerģijas, kas ļauj pārvarēt grūtības, mēs uzdrīkstamies mainīt savu darbību, mēs radām jaunas idejas un atveramies jaunai pieredzei. Kad esam harmonijā ar sevi, varam pieņemt grūtības un nepilnības kā jaunu pieredzi!
Esam harmonijā ar sevi, esam atvērti Visuma, dieva mīlestības vibrācijām un Visuma bioritmiem: tur nav baiļu un robežu. Visums nedod vērtējumus un definīcijas, tas ir absolūts un pilnvērtīgs, tam piemīt unikāla īpašība pašregulē†i un pašatjaunot. Visums šīs zināšanas gatavs nodot mums visiem, ja mēs esam tām atvērti.

Gongu vibrācijas un skaņas caurauž visu cilvēka ķermeni. Toņi mainās no smalkiem un nomierinošiem līdz spēcīgiem skaņas viļņiem, piepildot katru ķermeņa šūniņu. Iegremdēšanās gongu un Tibetas trauku skaņās ir meditācija, kas pieejama katram cilvēkam – cilvēks jūtas kā ieskauts dziedinošu skaņu un vibrāciju vilnī, skaņa pakāpeniski pārņem cilvēka apziņu, un notiek dziļa dziedinoša relaksācija.

Vislabāk gongu skaņām ļauties, atbrīvojot ķermeni un prātu, pieņemot to pieredzi, kas atnāks. Varbūt tā būs dziļa meditācija, varbūt vienkārši laba atpūta. Mēs vienmēr saņemam atbildi uz savām patiesajām iekšējām vajadzībām.

Gongs ir dziļš personīgās transformācijas un garīgās izaugsmes avots, tādēļ, pirms doties meditācijā, svarīgs ir nodoms. Meditācijas laikā notiek enerģiju sakārtošana, aktivizēšana.

Ne vienmēr pelde gongu skaņās ir brīnumains un skaists lidojums, dažkārt gadās, ka meditācijas laikā aktivizējas kādi bloki, kurus iespējams atbrīvot tieši tagad.

Katram gongam ir noteikta skaņas frekvence. Gongi, kuru frekvences atbilst kādai no planētām, tiek nosaukti šo planētu vārdā. Ir arī stihiju gongi, kuru skaņas un vibrācijas tiek pielīdzinātas stihijām – vējam, ugunij...

Gongi, kuriem ir sava unikālā frekvence, kas nav pielīdzināma ne stihijām, ne planētām, tiek dēvēti par simfoniskajiem gongiem. Ir arī ļoti īpaši gongi, piemēram, Dons Konro (Don Conreaux) izstrādātais spoguļa gongs, kuru rotā seni, noslēpumaini simboli – astoņas rūnu rakstu zīmes – pārstāv cilvēka Zemes dzīves ciklus, savukārt šā gonga skaņa un vibrācija savieno cilvēka dzīves ciklu ar atbilstošiem Visuma cikliem.

Jebkurā gadījumā gongs ir kaut kas vairāk par mūzikas instrumentu, tā skaņa tiek izmantota kā materiālā, tā garīgā plānā. Gonga skaņas dabiskā gaitā palīdz pietuvoties Visuma vibrācijām, tikai jāļauj skaņām un vibrācijām plūst caur sevi.

Ir vairākas formas, kurās notiek gongu meditācijas: tās var būt individuālas sesijas konkrētu jautājumu (t.sk., medicīnisku) risināšanai, var būt grupu meditācijas, var būt koncerti, skaņu peldes, gongu naktis (pudžas). Var būt kombinētie pasākumi, piemēram, mums ar Antru Sloku-Jakovļevu bija projekts, kura ietvaros vadījām četras nodarbības, apvienojot biodeju ar gongiem un noslēgumā – gongu meditācija. Mums ļoti patika.

Grupu gongu meditācijas parasti ilgst stundu pusotru, atkarība no gongu meistara un meditācijas vadītāja, grupas izvēlētās tematikas, nodoma utt.

Parasti gongu meditācijas sākas ar Tibetas trauku, vēja zvanu un flautas skaņām, kas lēnām ļauj pāriet uz meditatīvu stāvokli. Kad prāts un ķermenis jau ir atbrīvojies, var skanēt gongi! Dažkārt tas ir skaļi un ļoti skaļi, tomēr visbiežāk gongi tiek spēlēti vidēji skaļi – tas gan ir atkarīgs no grupas un meistara. Es ļoti reti spēlēju ļoti skaļi – dodu priekšroku niansēm, nevis skaļumam.

Šādās gongu meditācijās ieteicams ir atrasties guļus, apsegties ar pledu, pat ja telpā ir silti, – meditācijas laikā notiek dziļi transformācijas procesi, kuru laikā pazeminās ķermeņa temperatūra. Ja veselības vai citu apstakļu dēļ gulēt uz grīdas/jogas paklājiņa nav iespējams vai ir neērti, drīkst sēdēt, stāvēt utt. Galvenais nosacījums, lai ir ērti un netraucē citiem.

Koncerti – šeit uzsvars ir uz muzikālu ceļojumu, baudījumu. Visbiežāk notiek lielās auditorijās, sēdus. Protams, arī šādā veidā notiek gan prāta, gan ķermeņa dziedināšana, tomēr nav iespējams tik dziļš transa vai atbrīvošanās stāvoklis kā guļot.

Gongu naktis – tie parasti ir kā svētki gan spēlētājiem, gan gulētājiem!

Arī šie pasākumi ir ļoti atšķirīgi: esmu piedalījusies tādās gongu naktīs, kuras sākas ar koncertu, tad seko tēja un parunāšanās, meditācija un pati gongu nakts, no rīta – nesteidzīga tēja un brokastis, gleznošanas nodarbība un meditācija, sarunas... Tā ļoti lēnām un nesteidzīgi – kā jau laukos. Esmu piedalījusies pudžās, kur ir ļoti daudz dalībnieku – gan spēlētaju, gan klausītāju. Tās sākas ar meditāciju, kas plūstoši pāriet gongu skaņās, no rīta tēja un došanās mājās.

Pati organizēju gongu naktis saulgriežos – neatkarīgi no tā, vai nākamā diena ir brīvdiena vai darbdiena. Gongu naktis parasti spēlē vairāki meistari, secīgi nomainot cits citu. Šādi tiek panākts maksimāls efekts – mēs katrs esam atšķirīgs, atšķirīgi transformējam enerģijas, radām atsķirīgas vibrācijas ap sevi, un – jo vairāk atšķirību, jo krāšņāka buķete! Ir ļoti no svara, lai starp spēlētājiem rastos saspēle, harmonija, sadarbība!

Gongu nakts garums arī ir atkarīgs no organizētāja – es stingri pieturos pie terapeitiskajām 40 minūtēm x 12 = 8 stundas. Spēlējot jebkuru meditāciju, pieskatu, lai gongi skanētu ne mazāk kā 40 minūtes (vairāk drīkst). Manis organizētās gongu naktis sākas ar aprunāšanos (īpaši ar tiem, kuri pirmo reizi), tad seko meditācija un koncerts (parasti 30–45 minūtes), kam uzreiz seko gongu nakts astoņu stundu garumā. No rīta obligāti ir tēja, un katram lūdzu vismaz divos vārdos pastāstīt par to, kas pieredzēts meditācijā.

Viens no galvenajiem noteikumiem gongu naktīs, tapat kā jebkurā citā meditācijā, ir parūpēties par savām ērtībām – pietiekami ērts paklājiņu un guļammaisu vai pledu, zemu spilvenu, ērtu apģērbu, ūdeni, ja nepieciešams un vēlme pēc pilnīgas tumsas – miega masku.

Nereti cilvēkiem rodas baža, vai gongu nakts laikā drīkst piecelties un doties uz tualeti. Ja nepieciešams – drīkst un pat obligāti jādodas!

Interesants jautājums ir par krākšanu – vienmēr par to cenšos parunāt pirms meditācijas. Parasti saku apmēram šādi: ja kāds krāks, uztveršu to kā komplimentu – man būs skaidrs, ka vismaz kāds guļ! Ja kādam traucē kaimiņa elpošana, krākšana, klepošana – tā ir zīme, ka cilvēks nenodarboja ar sevi, tā ir zīme, ka esi visur kur, tikai ne sevī un savās sajūtās. Lai atgrieztos pie sevis, veic dziļu un lēnu ieelpu un vēro kā gaiss ielūst tevī... Mums vienmēr ir miljons attaisnojumu kādēļ nevaram meditēt, lūgties, klausīties savās sajūtās, tomēr tās visas ir atrunas. Pilnīgā klusumā mēs sajuktu prātā. To saprotot, parasti arī krākšana vairs netraucē, vismaz gongu naktīs.

Daudzi baidās, ka gongu naktis ir ļoti skaļas. Par to nevajadzētu satraukties – gongu naktis patiesībā ir klusas: mēs radām klusinātu skaņu, balto troksni, vibrāciju. Mērķis ir radīt tik harmonisku vidi, lai cilvēks varētu gulēt dziļā, dziedinošā miegā. Ne visi aizmieg, ļoti daudz kas ir atkarīgs no katra cilvēka – viņa nodoms, stresa pakāpe, sveša vieta, neierasta vide... Tomēr ļoti daudzi tiešām aizmieg un lieliski izguļas!