Neiroloģe: Kopābūšana un fiziskas aktivitātes dod bērnam laimes izjūtu arī bioķīmiskā līmenī  (1)

Lai aicinātu ģimenes vairāk domāt par būšanu kopā ārpus ekrāniem, "Centrs Dardedze" un AS "Latvijas valsts meži" kopīgā kampaņā aicina ģimenes 20. maijā pavadīt dienu pie dabas, bez ekrānierīcēm.

Atbilstoši "Solid data" šā gada aprīlī veiktajai aptaujai, vecumā līdz trīs gadiem ekrānierīces skatās un lieto 73,1 procents bērnu, kuri visbiežāk pie ekrāniem pavada no vienas līdz pat trīs stundām dienā. Ekrānierīču lietošanas ilgums aug līdz ar bērnu vecumu, un pusaudžu vecumā 18,6 procenti savā brīvajā laikā izmanto ekrānierīces vairāk nekā piecas stundas dienā.

Kā norāda neiroloģe Sandra Vestermane, bērns pirmajos dzīves gados iemācās tikai to, ko pats pieredz realitātē. Vecumā līdz trīs gadiem bērna smadzenēs visintensīvāk attīstās uztveres, valodas, kustību prasmes, kā arī stresa apstrādes, sevis nomierināšanas, impulsu kontroles un empātijas spējas, savukārt, aptuveni četru piecu gadu vecumā galvenā apgūstamā prasme ir mijiedarbība ar citiem cilvēkiem, spēja pielāgoties sabiedrībai, dalīties un darboties komandā.

"Ja bērns neapgūst noteiktas prasmes atbilstošajā vecumā, vēlāk viņš var nespēt šo laiku atgūt. Tipiski bērnu attīstības problēmas tiek novērotas skolā, kad atklājas grūtības lasīt, rakstīt un noturēt uzmanību, kā arī sadarboties ar citiem bērniem. Bērnu filmiņas un spēles tiek veidotas tā, lai bērnus "ievilktu" un tajās tiktu pavadīts pēc iespējas ilgāks laiks, kas rada risku patiešām palaist garām būtiskus attīstības posmus, kam ilgtermiņā var būt nopietnas veselības un sociālas sekas," skaidro neiroloģe.

"Ar ekrāniem vecāki mēdz ātri risināt tūlītējas vajadzības – iegūt brīvo laiku vai nomierināt bērnu, kaut ko no bērna panākt. Taču rezultātā ar laiku rodas lielākas problēmas – vecākiem kļūst arvien grūtāk kontrolēt bērna lietoto ekrānierīču saturu un radīto ietekmi, kā arī konsekventi ievērot konkrētus noteikumus. Tas attiecas uz jebkura vecuma bērnu – ja ekrānierīces ir kļuvušas par bērna galveno interešu objektu, viņš zaudē ne vien iespēju apgūt un trenēt emociju un uzvedības pašregulācijas prasmes, bet arī ļoti nozīmīgu saskarsmi ar saviem tuvākajiem," stāsta "Centrs Dardedze" psiholoģe Daina Dziļuma.

Darba dienās vairums vecāku (47,1 procents) kopīgās aktivitātēs ar bērnu pavada līdz vienai stundai, savukārt brīvdienās 72,9 procenti vecāku kopīgās nodarbēs ar bērniem pavada vairāk nekā divas stundas. Kontaktam ar vecākiem un citām piesaistes personām ir neatsverama nozīme bērna attīstībā, tas māca bērnam atpazīt dažādas emocijas, apgūt empātiju un neverbālo komunikāciju. Turklāt būšana kopā un fiziskas aktivitātes dod bērnam laimes izjūtu arī bioķīmiskā līmenī, tāpēc bērnam būs mazāka vēlme meklēt to datorspēlēs vai atkarību izraisošās vielās.

Lai aicinātu ģimenes izvērtēt savus ekrānierīču lietošanas ieradumus un vairāk laika pavadīt kopā ar nedalītu uzmanību, "Centrs Dardedze" un "Latvijas valsts meži" aicina vecākus un bērnus atsaukties izaicinājumam "Vesela diena" bez ekrāniem, un 20. maijā kopīgi atpūsties mežā.

Informācija par atpūtas vietām pieejama vietnē "Mammadaba".

Ar izaicinājumu "Vesela diena" kampaņas rīkotāji vēlas iedrošināt vecākus veltīt bērniem nedalītu, pozitīvu uzmanību, kā arī apzināti izvērtēt visu ģimenes locekļu ekrānierīču lietošanas ieradumus. Aicinājumu pavadīt dienu bez ekrāniem "Centrs Dardedze" izsludināja arī pagājušajā gadā un saņēma pozitīvas atsauksmes – ģimenes ieguva vairāk laika kopīgām nodarbēm, izbaudīja nedalītu uzmanību, bet bērni uzvedās mierīgāk nekā ierasti un nereti paši pauda vēlmi "Veselu dienu" atkārtot. Ir vērts to pamēģināt un iepazīt savu ģimeni no jauna, uzsver kampaņas rīkotāji.