Četru jautājumu metode, kā tikt vaļā no savām stresainajām domām

Cik gan daudz ciešanu, pārdzīvojumu ir šajās domā! Bet kas notiktu, ja mēs vairs neticētu tām visām? Bairone Keitija ir teikusi: "Neviens nevar mani sāpināt – tā ir tikai mana darīšana." Mainot uztveri, mainās realitāte un mūsu attiecības ar to. Mainot domas, mainās mūsu emocijas un jūtas un pazūd ciešanas.

Šī Bairones Keitijas metode balstās uz ideju, ka no domas rodas emocijas, no emocijām izriet rīcība un jebkurai rīcībai ir rezultāts. Tas var būt gan pozitīvs, gan negatīvs.

Tātad – pie visa vainīgas ir tikai mūsu pašu domas. Ar šīs metodes palīdzību tās tiek izpētītas. Un tas, ko esam izpētījuši un kas mums tādējādi kļūst pazīstams, mūs vairs nebiedē, nesāpina un nerada ciešanas.

Metode ir fenomenāla ar to, ka tajā ir tikai četri jautājumi, uz kuriem ir godīgi jāatbild. Vispirms jānoformulē doma, kura izraisa negatīvas emocijas, un tad jāuzdod šie četri jautājumi:

1) Vai tā ir taisnība?
2) Vai var pilnīgi precīzi zināt, ka tā ir taisnība?
3) Kā tu reaģē un kas notiek, kad tici šai domai?
4) Kas tu būtu bez šīs domas?

Nobeigumā jāapgriež doma otrādi iespējami daudzos variantos.

Aplūkosim, kā tas darbojas dzīvē.

Piemēram, ģimene aizbrauc ciemos, un laiks jau doties mājās, bet bērni neklausa. Mamma lūdzas, prasa un pieprasa, bet viņi turpina iesāktās rotaļa. Tad mammai, protams, rodas doma, ka tas nav pareizi, ka bērniem ir mamma jāklausa. Šī doma liek justies bezspēcīgai, dusmīgai, sliktai mammai, vājai... Ko darīt?

Pieraksti uz lapas savu domu, kura neļauj justies labi. Piemēram, "bērniem mani ir jāklausa". Un godīgi atbildi uz četriem augstāk minētajiem jautājumiem. Atbildot uz trešo jautājumu, nepieciešams pierakstīt visas emocijas, sajūtas kuras radās šajā situācijā, ticot domai "bērniem mani ir jāklausa". Piemēram: "Es sāku nervozēt, justies kā slikta mamma, kuru neklausa, neciena un nemīl. Kļuvu dusmīga, pacēlu balsi, strīdējos ar bērniem. Aiz aizkaitinājuma sastrīdējos arī ar vīru. Jutos pavisam nelaimīga. Esmu saviem mīļajiem nodarījusi pāri un – vēl svarīgak – arī pati sev. Man ļoti sāp."

Tad seko ceturtais jautājums "Kas es būtu bez šīs domas?" Tas ir brīdis, kad iespējams ieklausīties sevī, sajust savu patieso būtību. Piemēram: "Ja nebūtu domas "bērniem mani ir jāklausa", es būtu mierīgāka, varētu runāt citā balss tonī, atrastu īstos vārdus, kā uzrunāt bērnus. Es būtu pārliecinātāka, mierīgāka, harmoniskāka, nekas mani nevarētu izsist no līdzvara. Bez šīs domas es mīlētu sevi un savus bērnus tieši tādus, kādi viņi ir."

Bairones Keitijas metodes pamatā ir prāta treniņš, domu fiksēšana un spēja prast padomāt arī citādi – apgriežot, apgrozot savu domu vēl citos veidos, paspēlējoties ar vārdiem, pameklējot citas domas, kuras arī varētu būt patiesas katrā konkrētā situācijā.

Piemēram, apgriezieni domai "bērniem mani ir jāklausa":

Katrā šajā domā ir kripata patiesības, katra šī doma ir patiesa, bet mēs nezin kāpēc esam ietrenējuši savas smadzenes uzreiz domāt vienu stereotipisko domu – "bērniem mani ir jāklausa". Patiesībā mums nav jāgaida, lai mūsu bērni mainās tikai tāpēc, ka tad mēs varētu būt laimīgi. Mums jāmainās, ja gribam būt laimīgi, un sākt varam, izpētot savas domas, piefiksējot tās un paspēlējoties ar tām.

"Darbs" dod iespēju ieraudzīt situāciju no dažādām pusēm, pieņemt to un būt mierīgam jeb brīvam.
Varbūt kāds teiks, ka vienkārši jābeidz domāt "nepareizās" domas, un viss būs kārtībā?

Bet domas jau tāpat vien mūs nepamet, mēs bieži vien nepamanām, ko domājam un kura doma ir izraisījusi dusmas, bailes, greizsirdību un citas nepatīkamas izjūtas. Ar metodi "Darbs" ir iespējams atrast īsto domu un strādāt ar to, lai tā vairs nesagādātu ciešanas. Nav izslēgts, ka šī doma atgriezīsies. Mēs mācāmies pieņemt arī savas ne tik pozitīvās domas, strādājam ar tām, lai nākamajās reizēs tās neradītu mūsos tik lielas ciešanas un negācijas.

Vairāk par Bairones Keitijas metodi "Darbs" atradīsi šeit.