Akmeņu klusais un skaistais spēks: kas ir minerāli?

Protams, dabīgie minerāli tiek izmantoti arī veselības vai skaistuma uzlabošanas un uzturēšanas nolūkos. Aplūkosim arī biežāk izmantoto akmeņu īpašības un ieteicamākos valkāšanas un lietošanas veidus.

Uz planētas Zeme ir atklāti vairāk nekā 4000 derīgo izrakteņu – minerālu: cietas, neorganiskas (pastāv izņēmumi) vielas ar kristālisku struktūru, ar noteiktu ķīmisko sastāvu. Tā kā minerālu iedalījumā ir arī paveidi, tad kopā to ir ap 6000.

Minerālu daudzveidību nosaka ķīmiskā sastāva svārstības. Dabas unikalitāte ļauj minerāliem reizumis saplūst, ķīmiskajiem elementiem esot mainīgās proporcijās, radot brīnišķīgus, neatkārtojamus rakstus, struktūru, sastāvu, krāsu, līdz ar to – īpašības.

Akmeņu nosaukumu ir vairāk nekā 10 000, protams, tos ne visi pārzina, jo katrā valstī, kultūrā akmens (minerāla) veidus dēvē citādi. Piemēram, dūmkvarcu zina arī kā rauhtopāzu, edialītu – par "sāmu asinīm". Plašāk un biežāk lietojamo minerālu veidu un nosaukumu ir ap 300.

Minerālus īpašības nosaka un vērtē pēc to cietības pakāpes, formas, spīduma, blīvuma, krāsas, caurspīdīguma.

Tā kā šī un turpmāko rakstu tēmas būs par un ap pusdārgakmeņu, kristālu izmantošanu pārsvarā rotu vai talismanu veidā, tad viena no nozīmīgākajām un vērā ņemamākajām minerālu īpašībām ir cietība, kas nosaka akmens spēju pretoties ārējai iedarbībai (nozīmīgs faktors juvelieriem).

Minerālu cietība ir iedalīta skalā no 1 līdz 10, sākot ar vismīkstāko līdz viscietākajam. Kopš 1822. gada tiek izmantota Frederika Mosa izveidotā skala. Piemēram, vismīkstākais būs talks, bet viscietākais minerāls – dimants (to izmanto arī tehniskās ierīcēs, piemēram, urbjos).

Daba patiešām radījusi plašu krāsu paleti: krāsas un to tonalitātes var būt, sākot no melnas līdz pat bezkrāsainai.

Atradumi liecina, ka jau 12 tūkstošu senā pagātnē cilvēki ir minerālus un pusdārgakmeņus izmantojuši kā rotaslietas. Laika gaitā cilvēki ir pārliecinājušies par akmeņu skaistumu, kā arī to īpašībām, kas ir noderīgas pie noteiktām kaitēm, raizēm vai dzīves situācijām. Cilvēki no minerāliem, iežiem un kristāliem, tos pulējot, slīpējot, griežot, iemācījās iegūt dārgakmeņus. Ir tāda zinātne – gemmoloģija, kas pēta dārgakmeņus.

Katrai kultūrai un laika posmam ir iecienītākie dārgakmeņi: piemēram, Indijā tas ir dimants, bet senajā Ēģiptē faraoni, priesteri, kā arī turīgākā sabiedrības daļa nēsāja ametistu, ahātu, oniksu, jašmu, serdoliku, lazurītu, kalnu kristālu, tirkīzu. Savukārt Kleopatra deva priekšroku pērlēm.

Ar laiku akmeņus sāka iedalīt ne tikai pēc to skaistuma un krāsām, īpašībām, bet arī pēc zodiaka. Astroloģijai ir senas saknes, un akmeņi tika uzskatīti par spēcīgu sabiedroto, ņemot vērā konkrētā minerāla īpašības, krāsu un cilvēka dzimšanas datus (mēnesi, dienu utt.). Šo jomu plašāk pēta un pārzina astromineraloģija.

Vērtīgi ir pieminēt, ka akmeņu spēks tika izmantots arī citos veidos, piemēram, būvējot svētvietas (Latvijā joprojām ir gan skaistais un noslēpumainais Pokaiņu mežs, gan dižakmeņi, svētakmeņi visā valsts teritorijā), izmantojo lielos akmeņus gan par upurakmeņiem, gan rituālakmeņiem, gan sargakmeņiem.

Ikdienā visbiežāk pamanām dabīgos akmeņus, kas ir iestrādāti rotaslietās vai savērti krellēs, aprocēs. Lielākā daļa no tiem ir dažāda lieluma slīpēti vai pulēti minerāli/ akmeņi vai drūzas gabaliņi (minerālu sakopojums uz vienas pamatnes).

^{Kristāla veida – ametista drūza. Foto: "Shutterstock"}

Dziedniecībā vai gemmoterapijā izmanto lielās drūzas, lodes, žeodas (piemēram, ahātam ir fantastiski skaistas žeodas), piramīdas utt.

^{Žeodas (šajā gadījumā: ahāta, kas ir halcedona paveids). Ahāts ir viens no visdaudzveidīgākajiem minerāliem krāsu un faktūras, rakstu ziņā. Foto: "Shutterstock"}

Astromineraloģijā uzskata, ka apstrādātiem akmeņiem ir harmoniskākas vibrācijas nekā neapstrādātiem. Piemēram, tā dēvētos “akmens čipsus” neiesaka kā labāko izvēli rotaslietās.

Katram akmenim piemīt sava vibrācija, spēks un tā apjoms. Var būt liela izmēra akmens, bet tam var piemist vāja enerģija. Var būt neliels akmens, bet ar jaudīgu spēku. Pavisam niecīga izmēra akmentiņam, ja tas ir no stiprajiem akmeņiem, tomēr neskaitās liela ietekme. Tāpēc, izvēloties akmeni, vispirms jāņem vērā tā īpašības, īpatnības un saderība ar konkrēto cilvēku. Ir akmeņi, kas varot kaitēt, bet ir, kas nekaitē, bet nedara arī labu – neitrāli. Pie sīkākas informācijas par šo tēmu nonāksim citās raksta daļās.

Jāatzīst, ka minerālu un dārgakmeņu izmantošana ir daudzveidīga. Akmeņu izmantošanas veidus kopumā var dēvēt par litoterapiju (grieķu valodā „lithos”nozīmē „akmens”, tātad – akmeņu terapija). To var dēvēt par alternatīvās jeb netradicionālās veselības uzlabošanas virzienu. Šīs terapijas pamatā tiek ņemts vērā nevis akmeņu ķīmiskais sastāvs, bet gan īpašības enerģētiskā jeb vibrāciju līmenī.

Paralēli tam visam tiek piesaistīta arī krāsu terapija, jo akmeņu krāsai ir arī ir nozīmīga loma, pielāgojot to konkrēta cilvēka akmeņa valkāšanas mērķiem.

Lai arī litoterapijai ir vairāki virzieni, galvenie principi saglabājas:

Jāpiebilst, ka minerālus, jo īpaši kvarcus, izmanto arī ūdens attīrīšanā un uzlādēšanā: kvarcu, šungītu, ametistu, piemēram.

Ir gūts neliels, bet tomēr ieskats minerālu pasaulē. Ar šo tad arī tiek sākta rakstu sērija par ikdienā izmantojamu dabīgo pusdārgakmeņu un dārgakmeņu nozīmi, īpašībām, saderību ar horoskopa zīmēm un citiem minerāliem rotaslietās.

Drīzumā – par akmeņu nēsāšanu rotaslietās, kas ir svarīga tēma, ja ir vēlme dabīgos akmeņus izprast un maksimāli vēlami izmantot to kluso, skaisto, dzīvo spēka enerģiju.