Pie drauga un pavadoņa ticis liepājnieks Kirils - 4
Foto: Marenda Zapoļska
14 gadus vecais Kirils ir uzņēmīgs puisis no Liepājas, kura sirdslieta ir ģitārspēle. Pirms dažām nedēļām konkursā "Latvijas gada ģitārists 2017" viņš izcīnīja augsto 2. vietu. Šie ievērojamie panākumi gūti, neskatoties uz to, ka Kirils jau kopš mazotnes ir neredzīgs un vājdzirdīgs. Maijā Kirila dzīvē notika priecīgs un ilgi gaidīts notikums, – viņš kļuva par divus mēnešus vecā labradora kucēna Jomi saimnieku.

Labradors augs ģimenē kopā ar Kirilu, lai ar laiku kļūtu par viņa pavadoni, palīdzot Kirilam savās ikdienas gaitās kļūt patstāvīgākam un pašpārliecinātākam.

Pateicoties ģimenes atbalstam un paša gribasspēkam, Kirils ar labām sekmēm mācās Liepājas 3. pamatskolas 7. klasē un regulāri apmeklē ģitārspēles nodarbības Liepājas 2. mūzikas skolā. Ārsti Kirilam diagnosticējuši ārkārtīgi retu ģenētisku saslimšanu Alstroma sindromu, no kura cieš tikai aptuveni 800 cilvēki visā pasaulē. Kirils ir vājdzirdīgs un kopš četru gadu vecuma ir pilnībā zaudējis arī redzi. Jaunietim diagnosticēta arī sirds mazspēja un var draudēt problēmas ar lieko svaru, tāpēc īpaši nozīmīgi ir daudz kustēties un staigāt. Kirils garās pastaigās pa Karostas mežiem vai jūras piekrasti līdz šim devies kopā ar vecākiem, taču sunītes Jomi ienākšana ģimenē noteikti kļūs par papildu stimulu aktīvam dzīvesveidam, par puisi stāsta Neredzīgo integrācijas biedrības "Es redzu" pārstāvji.

Kirils ir jau trešais jaunietis, kura ģimene iesaistījusies biedrības "Es redzu" un labdarības fonda "BlueOrange Charity" programmā, kuras mērķis ir bērniem ar īpašām vajadzībām nodrošināt suni pavadoni. Programmas īstenošanas gaitā kucēnam pusotra gada garumā tiks nodrošināta apmācība, kuru veiks profesionāla kinoloģe un kanisterapeite Māra Semjonova no Liepājas. Viņas uzdevums būs apmācīt ne tikai kucēnu, bet strādāt arī ar Kirila ģimeni, tā kā arī viņiem būs jāprot sunim dot komandas un pašiem mājas apstākļos papildus nodarboties ar kucēna apmācību.

Par pavadoņiem nevar izaudzināt jebkuru suni. Arī Jomi pirms nonākšanas pie jaunā saimnieka izgāja ļoti rūpīgu atlases procesu. "Lai izvēlētos suni, kurš savai misijai kalpos visu mūžu, palīgā tiek aicināti pieredzējuši kinologi. Kucēns tiek pārbaudīts kā viņš reaģē uz trokšņiem, cik nepieciešama viņam ir cilvēka klātbūtne, kāda ir stresa noturība un citas īpašības, ko speciālists testa rezultātā konstatē.

Foto: Marenda Zapoļska

Tāpat kā cilvēku starpā, būtiska ir sajūtu ķīmija vai nākamajam saimniekam ar savu četrkājaino draugu būs psiholoģiskā saderība. Kirilam par piemērotiem tika atzīti divi kucēni, bet satiekoties viņš pats no abiem izvēlējās savu Jomi. Šis satikšanās un izvēles brīdis bija ļoti emocionāls," stāsta biedrības "Es redzu" vadītāja Aivija Bārda, kuras dēls Georgs arī ir neredzīgs. Par Georgu un to, cik veiksmīgi puisis šo mācību gadu aizvadījis ASV, lasi šeit.

Suņa-pavadoņa iegūšana Kirilam ir solis pretim lielākai patstāvībai, kuras nozīme vēl jo svarīgāka kļūst pusaudža gados. Līdz šim puisi ikdienas gaitās parasti pavadīja kāds no ģimenes locekļiem, mamma Svetlana vai tētis Dmitrijs. Veiksmīgas apmācības rezultātā daļu no šiem pienākumiem varētu uzņemties labradoru kucīte Jomi, tādējādi dodot Kirilam iespēju daudz vieglāk iekļauties savu vienaudžu sabiedrībā.

"Mēs esam uzsākuši Latvijā īpašu un pilnīgi jaunu atbalsta programma ģimenēm, kuras audzina bērnus ar īpašām vajadzībām," stāsta labdarības fonda "BlueOrange Charity" valdes locekle Ingrīda Šmite. "Bērns, kuram kanisterapija ir nepieciešama ilgstoši, to saņem diendienā savās mājās. Savukārt neredzīgā vai vājredzīgā bērniņa suns-pavadonis ar savu jauno saimnieku ir no divu mēnešu vecuma, aprod viens ar otru un arī apmācības viņiem notiek kopā. Latvijā ir brīnišķīgi, augsta līmeņa kinologi-kanisterapeiti, kuri ir uzņēmušies šo misiju. Šobrīd šādai programmai Latvijā valsts līdzfinansējuma nav. Taču ceram, ka ar savu atbalstu mēs palīdzēsim speciālistiem panākt kanisterapijas iekļaušanu oficiālajā rehabilitācijas sarakstā, kā tas ir, piemēram, mums tuvējā Polijā," atzīmē Šmite.

Biedrības "Es Redzu" un labdarības fonda "BlueOrange Charity" uzsāktās īpašās palīdzības programmas "Draugs īpašam bērnam" īstenošanas gaitā gada laikā pirmajiem sešiem bērniem ar īpašām vajadzībām no dažādiem novadiem par saziedoto naudu tiks iegādāti sagatavoti suņi-pavadoņi un uzsākta viņu apmācības programma. Pirmā savu topošo draugu Ziemassvētkos saņēma astoņgadīgā rīdziniece Katrīna. Par viņu lasi šeit. Tāpat arī 10. klases skolēns Roberts Valmierā jau četrus mēnešus darbojas ar savu četrkājaino draugu. Par Robertu plašāk vari lasīt šeit. Kirils no Liepājas ir programmas trešais dalībnieks.

Tam, ka suns-pavadonis ģimenē nonāk jau kucēna vecumā, ir vairākas priekšrocības. Viena no tām kucēnam ienākot ģimenē, kur aug bērns ar īpašam vajadzībām, bērna un suņa starpā nodibinās īpaša psiholoģiska saikne.

Viena kucēna iegādei, uzturēšanai, veterinārārsta pakalpojumiem un, galvenais, apmācībām ir nepieciešami ievērojami līdzekļi. Īpašo bērnu ģimenēm bieži vien šādas naudas nav, jo visi līdzekļi tiek tērēti bērnu ikdienas aprūpei un veselības uzlabošanai. Tāpēc labdarības fonds "BlueOrange Charity" aicina pievienoties draugu un atbalstītāju pulkam labdarības projektam "Draugs īpašam bērnam", palīdzot bērniem ar īpašām vajadzībām iegūt draugus profesionālus suņus-pavadoņus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!